15. Saeima: vai aktivitāte pārsniegs 60% līdz 3. oktobrim

CVK ir apstiprinājusi, ka 15. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un šoreiz vēlētājiem būs plašākas iespējas nobalsot pirms vēlēšanu dienas. Galvenais mērījums vēlētāju aktivitātei ir vienkāršs: vai galīgais rādītājs pārkāps 60,00% robežu, kas 2022. gadā palika ļoti tuvu sasniedzama.

Prognozes nosacījumi īsumā

Kas 2026. gada vēlēšanās būs citādi

Centrālā vēlēšanu komisija ir paziņojusi, ka 15. Saeimas vēlēšanām Latvijā apstiprināti 933 klātienes vēlēšanu iecirkņi. Būtiska izmaiņa ir tā, ka balsi glabāšanā varēs nodot visos iecirkņos piecas dienas pirms vēlēšanu dienas, no 28. septembra līdz 2. oktobrim, katru dienu trīs stundas.

Tas maina praktisko slieksni cilvēkiem, kuri vēlēšanu dienā nevar ierasties iecirknī darba, veselības, ceļošanas vai ģimenes apstākļu dēļ. Agrāka balsošana pati par sevi negarantē lielāku aktivitāti, taču tā samazina vienu no šķēršļiem: nepieciešamību visu pielāgot vienai sestdienai.

CVK arī norāda, ka vairāk nekā 83% iecirkņu ir pieejami personām ar kustību traucējumiem. Tas ir nozīmīgs pieejamības rādītājs, jo līdzdalību ietekmē ne tikai politiskā motivācija, bet arī fiziska iespēja nokļūt iecirknī un nobalsot bez papildu šķēršļiem.

Iepriekšējā robežšķirtne bija 59,43%

Salīdzinājumam svarīgākais skaitlis ir 14. Saeimas vēlēšanu aktivitāte. LSM, atsaucoties uz CVK datiem par visiem 1055 iecirkņiem, ziņoja, ka 2022. gada vēlēšanās piedalījās 916 594 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo.

Tas nozīmē, ka 60% robeža netika sasniegta pavisam nedaudz. Politiskā nozīmē šī robeža ir simboliska: tā ļauj runāt par vairākuma balsstiesīgo iedzīvotāju piedalīšanos. Prognozes vērtējumā tā tomēr nav simboliska, bet precīza matemātiska robeža. 60,00% nav pietiekami, lai iznākums būtu “jā”; vajadzīgs skaitlis, kas ir lielāks par 60,00%.

Šī atšķirība ir svarīga, jo vēlētāju aktivitāte parasti tiek publiskota procentos, un galīgais noapaļojums var būt izšķirošs. Tāpēc prognoze nav par to, vai aktivitāte būs “ap 60%”, bet gan par to, vai oficiālais galīgais rādītājs pārsniegs konkrētu slieksni.

Kāpēc plašāka balsošana var palīdzēt

“Jā” scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka ērtāka balsošana pirms vēlēšanu dienas piesaistīs daļu vēlētāju, kuri iepriekš nepiedalījās praktisku iemeslu dēļ. Ja visos iecirkņos vairākas dienas būs iespējams nodot balsi glabāšanā, tas var palielināt kopējo aktivitāti īpaši tajās grupās, kurām viena vēlēšanu diena ir neērta.

Svarīgs ir arī iecirkņu pārklājums. 933 klātienes iecirkņi nozīmē plašu infrastruktūru visā valstī, savukārt pieejamība personām ar kustību traucējumiem var samazināt līdzdalības nevienlīdzību. Ja politiskā konkurence būs augsta un kampaņa mobilizēs vēlētājus, praktiskie uzlabojumi var kļūt par papildu faktoru, kas pārceļ aktivitāti virs 60%.

Tomēr pieejamība nav vienīgais mainīgais. Vēlētāju aktivitāti ietekmē uzticēšanās partijām, priekšvēlēšanu kampaņas intensitāte, sabiedriskā noskaņa, ārpolitiskā un ekonomiskā situācija, kā arī tas, cik liela daļa balsstiesīgo uzskata vēlēšanu iznākumu par personīgi nozīmīgu.

Kāpēc iznākums var palikt zem sliekšņa

“Nē” scenārijs ir tikpat skaidrs: ja jaunās iespējas pārdala balsošanas laiku, bet nepiesaista būtiski vairāk cilvēku, aktivitāte var palikt 60,00% vai zemāk. Daļa vēlētāju, kuri izmantos balsošanu glabāšanā, var būt tie paši cilvēki, kuri citādi balsotu 3. oktobrī.

Pastāv arī politiskās apātijas risks. Ja vēlētāji neuzskata, ka izvēle mainīs valdības kursu vai viņu ikdienu, ērtāka iecirkņu pieejamība var nebūt pietiekama. Vēlēšanu aktivitātes pieaugumam vajadzīga gan tehniska pieejamība, gan motivācija piedalīties.

Tieši tāpēc 2022. gada 59,43% rādītājs ir tik nozīmīgs atskaites punkts. Tas rāda, ka slieksnis ir tuvu, bet ne automātiski sasniedzams. 2026. gada jaunā kārtība dod argumentu par labu augstākai līdzdalībai, bet galīgo atbildi sniegs tikai CVK publicētie rezultāti.

Kā tiks noteikts galīgais iznākums

Prognoze atrisināsies pēc CVK galīgajiem 15. Saeimas vēlēšanu datiem par kopējo vēlētāju aktivitāti. Ja oficiālais rādītājs būs lielāks par 60,00%, iznākums būs “jā”. Ja tas būs tieši 60,00% vai jebkurš zemāks skaitlis, iznākums būs “nē”.

Līdz vēlēšanu dienai svarīgākie signāli būs CVK praktiskā informācija par iecirkņiem, priekšvēlēšanu mobilizācija un sabiedriskās līdzdalības noskaņa. Tomēr atrisinājums nedrīkst balstīties uz aptaujām, prognozēm vai starprezultātiem; noteicoši ir tikai CVK galīgie vēlētāju aktivitātes dati.

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija