AI Act marķēšana Latvijā: 2026. gada 2. augusts

Saturs

Vai 2. augustā marķēšana patiešām sākas
Ko Latvijas organizācijām vajadzēs marķēt
GPAI pienākumi jau darbojas, bet tas nav tas pats
Augsta riska sistēmu termiņi nav tas pats jautājums
Kāpēc atlikšana vēl ir iespējama
Kā sagatavoties bez pārspīlēšanas
Kā tiks noteikta prognozes atbilde

Autors: y37.lv redakcija
Datums: 2026. gada 13. jūnijs

Eiropas Komisija savā AI Act lapā, kas atjaunināta 2026. gada 11. maijā, norāda, ka pārredzamības noteikumi stāsies spēkā 2026. gada augustā un ka AI akts pilnībā būs piemērojams 2026. gada 2. augustā ar atsevišķiem izņēmumiem. Latvijas uzņēmumiem tas nozīmē ļoti praktisku jautājumu: vai līdz šim datumam būs jāmaina veids, kā tiek marķēti čatboti, ģenerēti attēli, audio, video un publiski izplatīts AI radīts saturs.

Vai 2. augustā marķēšana patiešām sākas

Prognozes jautājums: vai ES līmenī AI Act pārredzamības pienākumi sāks piemēroties līdz 2026. gada 2. augustam?
Termiņš: 2026. gada 2. augusts.
Atbilde Jā: pārredzamības pienākumi sāk piemēroties bez oficiālas ES atlikšanas.
Atbilde Nē: līdz šim datumam ir pieņemts vai publicēts oficiāls ES akts, kas piemērošanu atliek.
Atrisinājuma avots: Eiropas Komisijas AI Act informācija un oficiāli ES tiesību akti.

Šī nav prognoze par to, vai katrs uzņēmums būs gatavs. Tā ir prognoze par tiesisko starta brīdi: vai ES līmenī pārredzamības prasības paliek spēkā 2026. gada augustā, vai arī tās tiek oficiāli pārceltas.

Ko Latvijas organizācijām vajadzēs marķēt

Komisijas skaidrojumā pārredzamības prasības ietver gan ģeneratīvā AI satura identificēšanu, gan atsevišķu AI radīta publiska satura marķēšanu. Praktiski tas skar organizācijas, kas lieto sistēmas, kuras rada vai pārveido saturu tā, ka gala lietotājs varētu nepamanīt mākslīgā intelekta iesaisti.

Latvijā tas būs svarīgi medijiem, reklāmas aģentūrām, e-komercijas komandām, publiskajām iestādēm, platformām, klientu atbalsta centriem un uzņēmumiem, kas ģenerē attēlus, video, audio vai publiski pieejamus tekstus. Pamatjautājums nav tikai tas, vai rīks ir populārs. Jāskatās, vai cilvēks saskaras ar saturu vai sarunu, kur AI loma var mainīt uztveri.

Tipiski piemēri ir čatbots, kas sarunājas ar klientu kā iestādes vai uzņēmuma pārstāvis, reklāmas vizuālis, kas izskatās kā īsta fotogrāfija, sintezēta balss paziņojumā, automātiski ģenerēts video vai publiski publicēts teksts par sabiedrībai nozīmīgu tēmu. Šādos gadījumos marķējums palīdz lietotājam saprast, ka saturs nav pilnībā cilvēka radīts.

GPAI pienākumi jau darbojas, bet tas nav tas pats

Svarīga robežšķirtne ir starp vispārēja pielietojuma AI jeb GPAI pienākumiem un pārredzamības pienākumiem gala lietotāju priekšā. Eiropas Komisijas lapā norādīts, ka GPAI pienākumi kļuva piemērojami 2025. gada 2. augustā. Tie vairāk attiecas uz modeļu nodrošinātājiem un sistēmiskākiem pienākumiem pie modeļu izstrādes, dokumentēšanas un riska pārvaldības.

Savukārt 2026. gada augusta jautājums uzņēmumiem bieži būs tuvāks ikdienas komunikācijai. Tas skar to, kā AI izmantošana tiek parādīta klientam, lasītājam, iedzīvotājam vai platformas lietotājam. Uzņēmums var nebūt AI modeļa izstrādātājs, bet tas joprojām var būt AI sistēmas lietotājs publiskā pakalpojumā, reklāmā vai satura izplatīšanā.

Tāpēc neatbilstību risks nav tikai lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem. Mazāks uzņēmums, kas izmanto ģeneratīvu attēlu kampaņās, vai pašvaldības iestāde, kas ievieš čatbotu pakalpojumu skaidrošanai, var nonākt tieši šajā pārredzamības zonā.

Augsta riska sistēmu termiņi nav tas pats jautājums

AI Act satur vairākus pienākumu līmeņus, un tie nesākas vienā dienā visām sistēmām. Augsta riska sistēmu režīms ir atsevišķs bloks ar stingrākām prasībām par riska pārvaldību, datiem, dokumentāciju, cilvēka uzraudzību un atbilstības novērtēšanu. Pēc AI omnibus politiskās vienošanās šajā zonā jāseko vēlākiem un precizētākiem termiņiem, kas var skart konkrētas augsta riska sistēmu kategorijas.

Tas nemaina šīs prognozes būtību. Ja ES politiskajā procesā tiek pārplānoti vai precizēti augsta riska sistēmu termiņi, tas automātiski nenozīmē, ka atlikta arī AI radīta satura marķēšana vai lietotāju informēšana. Latvijas uzņēmumiem jānodala divi jautājumi: vai mana sistēma ir augsta riska sistēma, un vai mana komunikācija ar lietotāju prasa pārredzamības norādi.

Praksē viena organizācija var sastapties ar abiem režīmiem. Piemēram, publiska iestāde var vērtēt augsta riska jautājumus iekšējai lēmumu atbalsta sistēmai, bet tajā pašā laikā tai var būt čatbots vai ģenerēts informatīvs saturs, kuram vajadzīga skaidra lietotāja informēšana.

Kāpēc atlikšana vēl ir iespējama

Prognozes Jā scenārijs balstās uz šobrīd redzamo publisko signālu: Komisijas AI Act lapā 2026. gada maijā joprojām ir norādīts 2026. gada augusta pārredzamības termiņš. Šāds oficiāls informācijas avots uzņēmumiem ir spēcīgs pamats plānot gatavošanos, nevis gaidīt pēdējo brīdi.

Nē scenārijs būtu iespējams tikai tad, ja pirms termiņa parādās oficiāls ES līmeņa akts, kas šo piemērošanu atliek. Ar politisku diskusiju, nozares vēstuli vai publisku aicinājumu vien nepietiktu. Vajadzīgs tiesiski nozīmīgs lēmums vai publicēts akts, kas maina piemērošanas grafiku.

Nenoteiktība līdz ar to nav par to, vai AI marķēšana ir politiski apspriesta. Nenoteiktība ir par to, vai līdz 2026. gada 2. augustam ES formāli mainīs spēkā stāšanās režīmu. Kamēr tas nav noticis, organizācijām drošākais darba pieņēmums ir gatavoties piemērošanai.

Kā sagatavoties bez pārspīlēšanas

Latvijas uzņēmumam pirmais solis ir nevis sarežģīta juridiska shēma, bet AI izmantošanas karte. Jāuzskaita, kur organizācija izmanto čatbotus, tekstu ģenerēšanu, attēlu vai video radīšanu, sintezētu balsi, automātisku tulkošanu vai satura personalizēšanu.

Pēc tam jāpārbauda, kur šis saturs sasniedz ārējo auditoriju. Iekšējs melnraksts vai ideju ģenerēšana parasti rada citu risku nekā publisks attēls kampaņā vai automatizēta saruna ar klientu. Jo tuvāk saturs ir gala lietotājam, jo lielāka nozīme būs skaidram marķējumam.

Noderīga sagatavošanās līdz augustam:

izveidot sarakstu ar visiem publiski redzamajiem AI lietojumiem;
noteikt, kuri kanāli izmanto ģenerētu tekstu, attēlu, audio vai video;
sagatavot vienotus marķējuma formulējumus latviešu valodā;
pārbaudīt līgumus ar ārējiem satura, reklāmas un platformu piegādātājiem;
nodalīt GPAI piegādātāju pienākumus no sava uzņēmuma lietotāja pienākumiem.

Marķējumam jābūt saprotamam, nevis dekoratīvam. Ja cilvēks nevar praktiski uztvert norādi pirms satura izmantošanas vai tā lietošanas brīdī, uzņēmums riskē ar formālu, bet nepietiekamu pieeju.

Kā tiks noteikta prognozes atbilde

Atbilde būs Jā, ja līdz 2026. gada 2. augustam ES līmenī AI Act pārredzamības pienākumi sāk piemēroties bez oficiālas atlikšanas. Šajā gadījumā Latvijas organizācijām jārēķinās, ka marķēšanas un lietotāju informēšanas prakse ir jāievieš kā reāls atbilstības process.

Atbilde būs Nē, ja līdz šim datumam tiek pieņemts vai publicēts oficiāls ES akts, kas pārredzamības pienākumu piemērošanu atliek. Par izšķirošu nebūs komentārs, preses citāts vai nozares gaidas, bet publiski pārbaudāms ES tiesību akts vai oficiāla piemērošanas grafika maiņa.

Galvenā pārbaude lasītājam ir vienkārša: vai Eiropas Komisijas AI Act lapā un ES oficiālajos tiesību avotos līdz 2026. gada 2. augustam paliek spēkā pārredzamības termiņš, vai arī tiek publicēta konkrēta atlikšana.

Avots: European Commission, Shaping Europe’s digital future