Aizkrauklē Staburaga iedzīvotāji prasa mazāk putekļu

Putekļi uz ceļa gar mājām, neskaidrības par zemes nomas maksu un jautājumi par budžeta sadalījumu kļuva par redzamākajiem tematiem Staburaga pagasta iedzīvotāju tikšanās reizē ar Aizkraukles novada vadību. Saruna notika 25. maijā, noslēdzot šā gada domes vadības tikšanos ciklu ar iedzīvotājiem.

Pašvaldību pārstāvēja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, viņa vietnieks Andris Zālītis, izpilddirektora pienākumu izpildītājs Gvido Liepiņš, Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne, Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Signe Gaigalniece un Staburaga pagasta pakalpojumu centra vadītāja Gundega Zarāne.

Līdzīgas sarunas ar iedzīvotājiem citviet Latvijā rāda, ka pagastu sapulcēs bieži priekšplānā nonāk praktiski jautājumi, nevis tikai lielie attīstības plāni. Arī Krimuldas pagasta aktualitāšu apspriešanā iedzīvotāju līdzdalība bija galvenais uzsvars.

Putekļains ceļš un nekopts pagalms raisa neapmierinātību

Viens no iedzīvotāju asākajiem jautājumiem bija par ceļu gar mājām, kur netiekot veikta pretputekļu apstrāde. Šāda problēma mazā pagastā nav tikai ērtību jautājums: putekļi nonāk pagalmos, mājās un uz dārziem, bet sausā laikā ceļa tuvumā dzīvojošajiem ikdiena kļūst ievērojami nepatīkamāka.

Andris Zālītis skaidroja, ka pašvaldība nav tiesīga veikt pretputekļu apstrādi uz valsts ceļiem. Pašvaldība par situāciju esot informējusi uzņēmumu “Latvijas Valsts ceļi”. Signe Gaigalniece piebilda, ka pretputekļošanas pasākumus nodrošina būvnieks, kurš tehnoloģiju izvēlas pēc nepieciešamības, un pašlaik tiek veikta ceļu posmu laistīšana.

Gaigalniece solīja sazināties par iespēju laistīt arī iedzīvotāja minēto ceļa posmu.

Tikšanās laikā izskanēja arī bažas par kāda iedzīvotāja pagalmu, kurā esot sakrautas riepas, plastmasas kannas un dažādi metāla priekšmeti. Tika minēts, ka tur dedzinātas riepas, kas rada gan nekārtīgu skatu garāmbraucošajiem tūristiem, gan bažas par iespējamu atkritumu dedzināšanu nākotnē. Zālītis norādīja, ka kārtības nodrošināšanā tiks iesaistīta pašvaldības policija.

Budžeta sadalījumu skaidro ar iestādēm un uzturēšanas izmaksām

Sarunā vairākkārt izskanēja jautājums par to, vai Daugavas kreisā krasta pašvaldības saņem mazāk līdzekļu nekā labā krasta teritorijas. Leons Līdums, Andris Zālītis un Signe Gaigalniece šādu pieņēmumu noraidīja, skaidrojot, ka finansējumu ietekmē ne tikai deklarēto iedzīvotāju skaits.

Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, 2025. gada vidū Staburaga pagastā bija deklarēti 344 iedzīvotāji. Salīdzinājumam, Daudzeses pagastā bija 918, Seces pagastā 895, Sērenes pagastā 776, Sunākstes pagastā 371, Jaunjelgavas pagastā 74, bet Jaunjelgavas pilsētā 1808 iedzīvotāji.

Aizkraukles pilsētas un pagasta budžets šogad veido 29,22% no visa novada budžeta, Jaunjelgavas apvienības budžets — 15,49%, Pļaviņu apvienības — 15,26%, Kokneses apvienības — 18,14%, Skrīveru pagasta — 12,19%, bet Neretas apvienības — 8,70%.

Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka līdzekļu sadalījumā jāņem vērā arī uzturamās iestādes: skolas, pirmsskolas, kultūras centri un sociālās aprūpes iestādes. Kā piemērs tika minēta Jaunjelgavas Kultūras centra pārbūve, kurai nepieciešami aptuveni divi miljoni eiro, ieskaitot būvuzraudzību un autoruzraudzību.

Staburagā plāno ūdensvada remontu un mākslīgo mitrāju

Staburaga pagastā 2025. gadā sākta jaunu bioloģiskās attīrīšanas iekārtu projektēšana, uzstādītas ceļa norādes uz Grūbeles pilskalnu un remontēti vairāki ceļu posmi. Šogad paredzēts pabeigt attīrīšanas iekārtu projektēšanu, izgatavot un uzstādīt informatīvo stendu, sākt Zemgales ielas ūdensvada remontdarbus, kā arī veikt pagasta ēku energoauditu un tehnisko apsekošanu.

Pagastā plānots arī mākslīgais mitrājs — dabā balstīts risinājums notekūdeņu attīrīšanai. Staburags izvēlēts kā pilotteritorija projektā NATALIE, kas paredz dabā balstītu risinājumu ieviešanu klimatnoturības veicināšanai Eiropas bioģeogrāfiskajos reģionos.

Gaigalniece informēja, ka šā gada laikā plānots pabeigt mākslīgā mitrāja projektēšanu, bet būvdarbi varētu notikt 2027. gadā.

Iedzīvotāji interesējās arī par ūdensapgādes remontdarbiem un ūdensvada ierīkošanu. Gundega Zarāne skaidroja, ka vajadzīga caurdure zem asfalta, bet tāmē šiem darbiem aprēķināti 40 000 eiro. Pirms darbu sākšanas nepieciešams projekts.

Zemes noma un līdzdalības budžets paliek dienaskārtībā

Vēl viens jautājums bija zemes nomas maksa — 80 eiro par hektāru gadā. Iedzīvotāji pauda neizpratni, jo zeme netiekot uzskatīta par īpaši auglīgu. Gaigalniece skaidroja, ka maksu nosaka sertificēts vērtētājs, ņemot vērā dažādus kritērijus. Zālītis norādīja, ka maksa esot tuvu tirgus cenai, bet zemāka par to, ko prasa privātie zemes īpašnieki.

Pašvaldības pārstāvji atgādināja, ka likums neļauj ar pašvaldības mantu rīkoties izšķērdīgi, tādēļ tiek rīkotas zemes nomas tiesību izsoles.

Evija Vectirāne tikšanās noslēgumā aicināja iedzīvotājus piedalīties līdzdalības budžeta konkursā. Šogad Aizkraukles novadā tam paredzēti 120 000 eiro, un viens projekts var iegūt līdz 20 000 eiro. Pieteikšanās izsludināta līdz 19. jūnijam, bet nepieciešamības gadījumā termiņu varētu pagarināt par nedēļu. Balsošana par projektiem varētu notikt jūlija beigās un augusta sākumā, bet uzvarētājus iecerēts apstiprināt septembra domes sēdē.

Avots: Aizkraukles novada pašvaldība