Lietuvas Seima Sociālo lietu un darba komiteja ir sniegusi zaļo gaismu vērienīgiem grozījumiem Darba kodeksā, kas paredz ieviest Eiropas Savienības (ES) algu caurredzamības direktīvu (ES 2023/970). Šīs izmaiņas fundamentāli mainīs to, kā uzņēmumi Lietuvā nosaka un paziņo atalgojumu, tiecoties mazināt nevienlīdzību starp vīriešu un sieviešu algām par vienādu vai līdzvērtīgu darbu.
Jaunais regulējums uzliks par pienākumu darba devējiem ne tikai skaidri definēt darba samaksas noteikšanas kritērijus, bet arī nodrošināt darbiniekiem tiesības saņemt informāciju par vidējiem atalgojuma līmeņiem uzņēmumā. Lielākajām organizācijām būs pienākums publiski atskaitīties par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, tādējādi radot lielāku spiedienu uz korporatīvo sektoru novērst gadu desmitiem pastāvējušās disproporcijas.
Jauni standarti darba tirgus atklātībai
Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem, darba devējiem būs pienākums informēt darba meklētājus par sākuma atalgojumu vai tā diapazonu jau pirms darba intervijas. Tas izslēgs situācijas, kad kandidāti tērē laiku procesiem, kuros piedāvātais atalgojums neatbilst viņu kvalifikācijai vai tirgus prasībām. Turklāt darbiniekiem būs tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par savu individuālo atalgojuma līmeni un vidējo atalgojuma līmeni, sadalītu pa dzimumiem, darbinieku kategorijām, kas veic tādu pašu vai līdzvērtīgu darbu.
Būtisks jauninājums ir prasība veikt kopīgu darba samaksas novērtēšanu sadarbībā ar darbinieku pārstāvjiem tajos gadījumos, kad tiek konstatēta atalgojuma atšķirība starp dzimumiem, kas pārsniedz 5% un nav pamatojama ar objektīviem, neitrāliem kritērijiem. Šāds mehānisms paredzēts, lai piespiestu uzņēmumus ne tikai fiksēt statistiku, bet arī aktīvi rīkoties nevienlīdzības novēršanai.
Praktiskie izaicinājumi un sagatavošanās posms
Izskatot projektus, Seima komiteja vērsa uzmanību uz praktiskajiem izaicinājumiem, kas var rasties, ieviešot jauno tiesisko regulējumu. Tika atzīmēts, ka pašlaik vēl nav pieņemti visi nepieciešamie pakārtotie tiesību akti, tādēļ valsts institūcijas un uzņēmēji nevar pilnā apmērā uzsākt tehnisko sistēmu pielāgošanu.
Komitejas vērtējumā likuma ieviešana prasīs ne tikai tehniskus risinājumus, bet arī nozīmīgas izmaiņas iekšējos procesos – amatu klasificēšanu, darba samaksas sistēmu pārskatīšanu un datu sniegšanas procesu pielāgošanu. Īpaši tas skars vidējos un lielos uzņēmumus, kuriem būs jāveic padziļināta audita procedūra, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām prasībām. Valsts sociālās apdrošināšanas fonda valdei (Sodra) un Valsts darba inspekcijai arī būs nepieciešams laiks, lai sagatavotu platformas datu apstrādei.
Ieviešanas termiņi un pārejas periods
Ņemot vērā nepieciešamību pēc rūpīgas sagatavošanās, komiteja ierosinājusi daļu Darbo kodeksa noteikumu, kas saistīti ar datu sniegšanu par darba tiesisko attiecību stāvokli, atlikt līdz 2027. gada 1. janvārim. Tomēr lielākā daļa citu noteikumu stāsies spēkā jau 2026. gada 7. jūnijā, kas ir ES direktīvas transponēšanas galīgais termiņš.
Darba devējiem tiek dots laiks līdz šī gada 31. decembrim, lai pārskatītu vai apstiprinātu savas darba samaksas sistēmas atbilstoši jaunajiem caurredzamības kritērijiem. Šāds solis sperts, lai nodrošinātu pēc iespējas gludāku pāreju uz jauno kārtību un izvairītos no masveida sodiem vai tiesvedībām pirmajos regulējuma darbības mēnešos. Seims plāno šos likumprojektus galīgajā lasījumā izskatīt tuvākajā laikā, un sagaidāms, ka tie tiks pieņemti bez būtiskām izmaiņām, ņemot vērā Lietuvas saistības pret Eiropas Komisiju.
Avots: ELTA
Komentāri