Rīgā aizvadīta Baltijas Asamblejas Veselības, sociālās labklājības un ģimenes lietu komitejas sēde, kurā Baltijas valstu pārstāvji definēja reģiona lielākos apdraudējumus: psihiskās veselības pasliktināšanos, atkarības un demogrāfisko krīzi. Lietuvas Seima deputāts Sauļus Čaplinsks (Saulius Čaplinskas) uzsvēra, ka Baltijas valstis šobrīd atrodas “klusās krīzes” priekšā, kuras risināšanai nepieciešama cieša starpvalstu sadarbība, nevis atsevišķi nacionālie pasākumi.
Diskusiju centrā bija nepieciešamība pēc vienotas stratēģijas, lai aizsargātu bērnus un jauniešus no pieaugošā psiholoģiskā nedrošuma un digitālās vides negatīvās ietekmes. Politiķi atzina, ka līdzšinējie centieni ir bijuši fragmentāri, un reģionam ir vajadzīgs sistēmisks modelis, kas apvienotu izglītības, sociālo un veselības aprūpes sektorus.
Lietuvas pieredze alkohola kontrolē kā reģionāls paraugs
Viena no būtiskākajām diskusiju tēmām bija alkohola kontroles politika. Lietuva tika izcelta kā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atzīts piemērs, pateicoties stingrajiem reklāmas ierobežojumiem, tirdzniecības laika saīsināšanai un pieejamības mazināšanai. Šie pasākumi ir devuši izmērāmus rezultātus sabiedrības veselības uzlabošanā.
Tomēr eksperti uzsvēra, ka prevencijas pasākumi kļūst ievērojami efektīvāki, ja kaimiņvalstis īsteno līdzīgu politiku. Sēdē tika aktualizēts jautājums par akcīzes nodokļu politikas saskaņošanu Baltijas valstīs. Atšķirīgas likmes rada risku tā dēvētajam “alkohola tūrismam” un ēnu tirdzniecībai, kas mazina valstu centienus ierobežot pārmērīgu patēriņu un aizsargāt sabiedrības veselību.
Digitālās vides ietekme un sociālo tīklu ierobežojumi bērniem
Īpaša uzmanība tika veltīta bērnu un pusaudžu psihiskajai veselībai, ko spēcīgi ietekmē sociālie tīkli un nepārtraukta negatīvas informācijas plūsma. Diskusijās tika izvirzīts priekšlikums Baltijas valstīm veidot kopīgu nostāju attiecībā uz sociālo tīklu lietošanas ierobežojumiem bērniem līdz 16 gadu vecumam.
Sauļus Čaplinsks norādīja, ka svarīgākais šajā jomā ir skaidra vēstījuma nodošana sabiedrībai un jaunu sociālo normu veidošana, īpaši vecāku vidū. Igaunijas pārstāvji dalījās pieredzē ar starpnozaru prevencijas programmām, kas ietver cīņu pret ņirgāšanos skolās un koordinētu psihiskās veselības atbalstu, kas varētu kalpot par paraugu visam reģionam.
Demogrāfijas un ģimenes politikas jaunā pieeja
Sēdes dalībnieki atzina, ka tradicionālie finanšu atbalsta instrumenti dzimstības veicināšanai vairs nav pietiekami. Tā vietā nepieciešams fokusēties uz darba un ģimenes dzīves savienošanu, elastīgiem darba nosacījumiem un attālinātā darba iespējām. Tika uzsvērts, ka demogrāfiskā situācija ir cieši saistīta ar sabiedrības kopējo drošības sajūtu un optimismu par nākotni.
Lai risinātu šos izaicinājumus, Baltijas valstīm jāvienojas par ilgtermiņa ģimenes politikas virzienu, kas mainītu sabiedrības attieksmi un sociālās normas. Tas ietver ne tikai pabalstus, bet arī kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un atbalsta sistēmas, kas palīdz ģimenēm ikdienā.
Reģionālā sadarbība veselības datu un inovāciju jomā
Nākotnes perspektīvā Baltijas valstis plāno stiprināt sadarbību veselības ekonomikas un digitalizācijas jomā. Tas ietver e-veselības sistēmu savietojamības uzlabošanu, kopīgus publiskos iepirkumus un slimnīcu specializācijas koordinēšanu reģionā.
Īpaši tika uzsvērta nepieciešamība pēc vienotiem veselības datu standartiem, kas ļautu efektīvāk izmantot datus zinātnei, inovācijām un mākslīgā intelekta risinājumiem veselības aprūpē. Baltijas valstis plāno kopīgi piedalīties klīniskajos pētījumos un veidot vienotas sistēmas veselības tehnoloģiju attīstībai, tādējādi palielinot reģiona konkurētspēju un uzlabojot pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem pierobežas teritorijās.
Avots: ELTA
/linkKomentāri