Tallinā parakstīts trīspusējs memorands starp Lietuvas, Latvijas un Igaunijas transporta nozares vadītājiem, kas paredz ciešāku sadarbību autonomā transporta attīstībā. Šī vienošanās iezīmē jaunu posmu reģiona transporta politikas integrācijā, tiecoties ne tikai sekot globālajām tendencēm, bet arī kļūt par vienu no viedās mobilitātes centriem Eiropā.
Lietuvas satiksmes ministrs Jurs Taminsks kopā ar Latvijas satiksmes ministrijas pārstāvi Ati Švinku un Igaunijas infrastruktūras ministru Kuldaru Leisu vienojās par kopīgu darbu pie tiesiskā regulējuma un tehnoloģiskās bāzes pilnveides. Memoranda galvenais mērķis ir radīt starpvalstu bandomo vidi jeb tā dēvēto “smilšu kasti”, kurā autonomos transportlīdzekļus varētu testēt reālos satiksmes apstākļos, šķērsojot valstu robežas.
Inovāciju ekosistēmas izveide un datu apmaiņa
Autonomā transporta attīstība nav iedomājama bez apjomīgas datu apmaiņas un drošības standartu saskaņošanas. Parakstītais dokuments paredz, ka Baltijas valstis aktīvi dalīsies pieredzē un tehniskajos datos, kas saistīti ar satiksmes drošību un inovāciju testēšanu. Tas ļaus radīt investīcijām labvēlīgu vidi, kurā tehnoloģiju uzņēmumi varētu pārbaudīt savus risinājumus plašākā reģionālā mērogā.
Ministrs J. Taminsks uzsvēra, ka mērķis ir panākt, lai Baltijas reģions būtu starp līderiem, kas paši veido pārmaiņas, nevis tikai pielāgojas tām. Kopīga testēšanas vide ļautu identificēt specifiskus izaicinājumus, kas saistīti ar reģiona klimatiskajiem apstākļiem un infrastruktūras īpatnībām, tādējādi paaugstinot transporta sektora kopējo konkurētspēju.
Infrastruktūras projektu sinerģija ar jaunajām tehnoloģijām
Tikšanās laikā Tallinā ministri pārrunāja arī progresu stratēģiski svarīgajos infrastruktūras projektos – “Rail Baltica” un “Via Baltica”. Šie projekti tiek uzskatīti par pamatu, uz kura nākotnē balstīsies viedā mobilitāte. Autonomā transporta integrācija šajās maģistrālēs varētu būtiski uzlabot gan kravu loģistikas efektivitāti, gan pasažieru pārvadājumu drošību.
Pašlaik Lietuva aktīvi turpina “Rail Baltica” Eiropas platuma sliežu ceļa izbūvi 114 kilometru garā posmā starp Kauņu un Panevēžu. Tuvākajos gados darbu intensitāte šajā virzienā tikai pieaugs. Savukārt attiecībā uz autoceļu tīklu, pēc sekmīgās 40 kilometru garās “Via Baltica” posma rekonstrukcijas no Marijampoles līdz Polijas robežai, nākamais lielais mērķis ir posms no Kauņas līdz Latvijas robežai. Šī posma atjaunošanu plānots uzsākt 2030. gadā, tiklīdz tiks nodrošināts nepieciešamais papildu Eiropas Savienības (ES) finansējums.
Stratēģiskais finansējums un reģionālā drošība
Baltijas valstu ciešāka koordinācija ir kritiski svarīga ne tikai tehnoloģiskā progresa, bet arī drošības dēļ. Uzlaboti transporta savienojumi tiešā mērā ietekmē militāro mobilitāti un reģiona spēju ātri reaģēt uz iespējamiem apdraudējumiem. Tāpēc Lietuva un tās kaimiņvalstis aktīvi iestājas par lielāku ES finansējumu stratēģiskajiem transporta projektiem.
Būtisks pagrieziena punkts šajā procesā būs Lietuvas gaidāmā prezidēšana Eiropas Savienības Padomē 2027. gadā. Paredzams, ka tas sniegs nozīmīgu impulsu Baltijas valstu interešu aizstāvībai sarunās par nākamo ES ilgtermiņa budžetu laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam. Prioritāte būs finansējuma nodrošināšana projektiem, kas veicina pilnīgu integrāciju Eiropas transporta tīklā un atbalsta pāreju uz viedām, automatizētām transporta sistēmām.
Avots: ELTA
Komentāri