Cēsu novadā bioloģiskie lauki dod priekšrocību saimniekiem

Cēsu novadā bioloģiski apsaimnieko 37% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas apkopotajā administratīvo teritoriju BIO TOP 500 tas ir ceturtais augstākais rādītājs valstī, turklāt Cēsis ievērojami pārsniedz Latvijas vidējo līmeni — aptuveni piekto daļu.

Šāds īpatsvars raksturo zemes apsaimniekošanas modeli visā novadā, nevis atsevišķu saimniecību ražīgumu vai produkcijas pārdošanas apjomus. Tas tomēr parāda, ka bioloģiskā lauksaimniecība Cēsu pusē ieņem būtiski lielāku vietu nekā lielā daļā Latvijas pašvaldību.

Cēsis dala ceturto vietu ar Ludzas novadu

Augstāks bioloģiski apsaimniekotas lauksaimniecības zemes īpatsvars reģistrēts trīs pašvaldībās. Līdere ar 43% ir Madonas novads, tam seko Alūksnes novads ar 40% un Balvu novads ar 39%. Cēsu un Ludzas novados rādītājs sasniedz 37%.

Starp Cēsīm un pirmās vietas ieguvēju ir sešu procentpunktu starpība, bet līdz trešajai vietai — divi procentpunkti. Šis salīdzinājums ļauj novērtēt bioloģisko platību koncentrāciju, taču no tā nevar secināt, kurā novadā ir vairāk bioloģisko saimniecību, lielāks saražotās produkcijas daudzums vai augstāki saimniecību ienākumi.

Latvijā kopumā bioloģiski apsaimnieko 350,9 tūkstošus hektāru jeb aptuveni piekto daļu lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Virs valsts vidējā rādītāja atrodas 19 novadi.

Mazāks blakus lauku piesārņojuma risks

Liela bioloģisko platību koncentrācija rada praktisku ieguvumu vietējiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Ja apkārt ir mazāk konvencionāli apsaimniekotu lauku, samazinās risks, ka bioloģiskās platības varētu skart pesticīdu piesārņojums no kaimiņu teritorijām. Tas saimniekiem ļauj drošāk plānot darbību un var veicināt citu zemes īpašnieku interesi par pāreju uz bioloģiskām metodēm.

Bioloģiskā saimniekošana paredz mazāku ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Avotā tās vietējā nozīme saistīta ar augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī dabai saudzīgāku zemes apsaimniekošanu.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Mārtiņš Gaiķēns norāda, ka teritorijas, kurās bioloģiski apsaimnieko ievērojamu zemes daļu, sniedz ieguvumu vietējai ekonomikai, videi un sabiedrībai.

Pašvaldības atlaide un pieprasījums paver tirgus iespējas

Cēsu novads bioloģiskajiem saimniekiem piemēro nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Pašvaldība arī pakāpeniski palielina bioloģiski ražotu produktu īpatsvaru skolu ēdienkartēs, un iniciatīvai pievienojies Cēsu pansionāts.

Pieprasījuma pieaugums pēc bioloģiskās produkcijas vietējiem ražotājiem var dot iespēju paplašināt ražošanu un piedāvāt produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Avotā gan nav norādīti pārdošanas apjomi, cenu izmaiņas vai konkrēts pieprasījuma pieauguma temps, tādēļ 37% zemes īpatsvaru nevar pielīdzināt tikpat lielam ekonomiskajam pienesumam.

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova rezultātu saista ar novada dalību pirmajā Latvijas Bioreģionā un pašu bioloģisko saimnieku darbu. Viņa uzsver, ka Vidzemei kopumā ir spēcīga pozīcija bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā.

BIO TOP 500 rāda zemes īpatsvaru, nevis saimniecību kvalitāti

BIO TOP 500 ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas apkopojums par administratīvajām teritorijām. Šajā salīdzinājumā izmantots bioloģiski apsaimniekotās zemes īpatsvars no visas attiecīgajā teritorijā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Rādītājs ļauj salīdzināt dažāda lieluma novadus pēc zemes struktūras, taču avotā nav sniegts datu pārskata periods, aprēķinu detalizēta metodika vai absolūtais bioloģisko hektāru skaits katrā novadā. Atsevišķi norādīts operatoru skaits reģionos: Vidzemē darbojas 1467 bioloģiskās saimniecības un citi nozares operatori, Latgalē — 1296, Zemgalē — 500, Kurzemē — 494, bet Rīgas reģionā — 341.

Avots: Cēsu novada pašvaldība