Tuvojoties atvaļinājumu sezonai, daudzi no mums sāk pētīt aviobiļešu cenas, naktsmītņu piedāvājumus un plānot maršrutus. Tomēr pirms pirmās rezervācijas veikšanas ir vērts uzdot sev būtisku jautājumu: cik daudz naudas es varu atļauties tērēt atpūtai, lai pēc atgriešanās mājās nebūtu „jāsavelk josta”?
Finanšu eksperti norāda, ka atvaļinājuma budžeta plānošana nav tikai matemātika, bet gan prasme sabalansēt šī brīža vēlmes ar ilgtermiņa finansiālo stabilitāti. Bankas „Artea” privātpersonu apkalpošanas vadītāja dr. Daļa Kolmatsui uzsver, ka pietiek ar dažām vienkāršām formulām, lai aprēķinātu optimālo summu, kas nesabojās jūsu finansiālo veselību.
Universālais 50-30-20 likums
Viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem rīkiem personīgo finanšu pārvaldībā ir tā sauktā 50-30-20 taisnība. Šī formula palīdz saprast, kurā „atvilktnē” ietilpst izdevumi par ceļojumu.
Formula paredz ienākumu sadali trīs galvenajās grupās:
* 50% ienākumu tiek novirzīti obligātajiem maksājumiem: īrei vai kredītam, komunālajiem pakalpojumiem, pārtikai un transportam.
* 30% ienākumu ir paredzēti vēlmēm: izklaidei, hobijiem, restorānu apmeklējumiem un arī atvaļinājumiem.
* 20% ienākumu jātērē uzkrājumiem un ilgtermiņa finanšu mērķu sasniegšanai.
Atvaļinājums viennozīmīgi ietilpst „vēlmju” kategorijā. Tas nozīmē, ka ceļojuma budžetam būtu jāiekļaujas tajā naudas summā, kas paliek pāri pēc visu rēķinu apmaksas un obligātās uzkrājumu daļas atlikšanas. Piemēram, ja cilvēka neto alga (uz rokas) ir 1500 eiro, teorētiski visām vēlmēm var tērēt līdz 450 eiro mēnesī. Ja liela daļa šīs summas jau tiek iztērēta ikdienas izklaidēm, atvaļinājumam paliek tikai tas, kas faktiski nav iztērēts.
Kā aprēķināt „drošu” summu ceļojumam?
Eksperte iesaka plānot budžetu, balstoties uz laiku, kas atlicis līdz braucienam. Ja pēc visiem obligātajiem tēriņiem un uzkrājumu veidošanas katru mēnesi atvaļinājumam varat atlikt, piemēram, 150 eiro, un līdz ceļojumam ir palikuši seši mēneši, jūsu drošais budžets ir 900 eiro. Ceļojot divatā un abiem partneriem atliekot līdzīgu summu, kopējais budžets sasniedz 1800 eiro.
Šāda pieeja pasargā no nepieciešamības aizņemties vai izmantot „drošības spilvena” līdzekļus, kas paredzēti neparedzētām situācijām, piemēram, pēkšņam bezdarbam vai veselības problēmām. „Ja pēc ceļojuma ir jāaizņemas nauda, jāaptur svarīgi finanšu mērķi vai vairākus mēnešus jāmēģina „lāpīt” budžets, tas nozīmē, ka atvaļinājumam iztērēts par daudz,” skaidro dr. D. Kolmatsui.
Alternatīva: 5–10% no gada ienākumiem
Tiem, kuriem ir grūtāk sekot ikmēneša tēriņiem, var izmantot citu orientieri – atpūtai gadā tērēt aptuveni 5–10% no saviem kopējiem gada neto ienākumiem.
Konservatīvāka pieeja (tuvāk 5%) ir ieteicama cilvēkiem, kuriem ir kredītsaistības, nelieli uzkrājumi vai mainīgi ienākumi. Savukārt 10% robežu var atļauties tie, kuriem jau ir izveidots stabils finanšu rezerves fonds un nav dārgu parādsaistību. Šī robeža palīdz objektīvi izvērtēt, vai plānotais luksusa ceļojums tiešām atbilst jūsu reālajām iespējām.
Reālistiska izmaksu tāme
Bieži vien lielākā kļūda ir plānot tikai lielās izmaksas – lidojumu un viesnīcu. Taču tieši „sīkumi” mēdz negaidīti palielināt kopējo rēķinu. Plānojot budžetu, tajā obligāti jāiekļauj:
1. Transports galamērķī: auto noma, degviela, sabiedriskais transports vai taksometri.
2. Apdrošināšana: kritiski svarīga pozīcija, kas pasargā no milzīgiem neparedzētiem izdevumiem.
3. Ēdināšana: pat „viss iekļauts” paketēs bieži rodas papildu izdevumi par dzērieniem vai uzkodām ārpus viesnīcas.
4. Izklaide: ieejas biļetes muzejos, ekskursijas un suvenīri.
5. Rezerve: vismaz 10% no kopējās summas neparedzētiem gadījumiem.
Atcerieties, ka labākās atmiņas parasti paliek pēc tiem ceļojumiem, pēc kuriem nav jāizjūt finansiāls stress. Ja neizdodas sakrāt vēlamajai atpūtai laikus, tas nav signāls atteikties no atvaļinājuma vispār, bet gan izvēlēties pieticīgāku galamērķi vai pārcelt braucienu uz vēlāku laiku, kad nepieciešamā summa būs uzkrāta.
Original reporting by: elta
Avots: ELTA
/linkKomentāri