Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie vērienīgā digitālā eiro projekta, kas solās būt nozīmīgākā reforma eirozonas monetārajā sistēmā kopš vienotās valūtas ieviešanas. Lai gan publiskajā telpā nereti izskan bažas par vispārēju izsekošanu un skaidras naudas galu, projekta virzība liecina par mērķtiecīgu soli uz Eiropas finanšu neatkarību. Plānots, ka jau 2029. gadā lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju būs iespēja izmantot šo jauno norēķinu veidu.
Digitālais eiro nav kriptovalūta, bet gan ECB emitēta un garantēta oficiālās eiro valūtas virtuālā versija. Atšķirībā no komercbanku kontos esošās naudas, kas tehniski ir bankas saistības pret klientu, digitālais eiro būs tiešas centrālās bankas saistības – tieši tāpat kā papīra banknotes jūsu makā. Tas nozīmē, ka šī nauda būs pieejama pat tad, ja konkrētā komercbanka saskartos ar finanšu grūtībām.
Kā tas darbosies ikdienā?
Lai gan digitālo eiro emitēs ECB, tā izplatīšanu un apkalpošanu veiks komercbankas un finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmumi. Lietotājiem šī sistēma darbosies līdzīgi kā pašreizējās banku lietotnes, taču ar būtisku atšķirību – pakalpojums būs pilnīgi bez maksas. Pašlaik par katru kartes darījumu tirgotāji maksā starpniecības maksas tādām sistēmām kā “Visa” vai “Mastercard”, kas netieši ietekmē preču cenas. Digitālais eiro šo starpniecības ķēdi saīsinās.
Viens no lielākajiem ieguvumiem būs iespēja veikt maksājumus bez interneta pieslēguma. Izmantojot viedtālruņus, iedzīvotāji varēs pārskaitīt naudu viens otram, vienkārši satuvinot ierīces. Tas nodrošinās norēķinu nepārtrauktību pat tehniskas dabas traucējumu vai krīžu gadījumos, kad ierastās tiešsaistes sistēmas varētu nedarboties.
Stratēģiskā neatkarība un skaidras naudas loma
Eiropas vēlme ieviest digitālo eiro ir cieši saistīta ar nepieciešamību mazināt atkarību no ASV tehnoloģiju milžiem. Pašlaik gandrīz visi karšu maksājumi Eiropā tiek apstrādāti caur ārvalstu tīkliem. Savs digitālais maksāšanas līdzeklis ļautu Eiropai atgūt kontroli pār savu maksājumu infrastruktūru.
ECB uzsver, ka digitālais eiro neaizstās skaidru naudu, bet gan papildinās to. Skaidras naudas lietojums eirozonā pamazām sarūk – no 59% darījumu 2022. gadā līdz 52% 2024. gadā. Digitālais eiro kļūs par drošu digitālo alternatīvu, kas saglabā skaidras naudas īpašības digitālajā vidē.
Lai novērstu masveida līdzekļu izņemšanu no komercbankām krīzes brīžos, tiek plānots ieviest turēšanas limitus. Pašreizējās diskusijas liecina, ka vienai personai varētu tikt atļauts glabāt no 3000 līdz 5000 digitālo eiro. Turklāt par šiem līdzekļiem netiks maksāti procenti, lai tie nekonkurētu ar banku noguldījumiem, tomēr sagaidāms, ka konkurence spiedīs komercbankas paaugstināt depozītu likmes, lai noturētu klientus.
Privātums un datu drošība
Sabiedrībā lielākās diskusijas raisa jautājums par privātumu. ECB sola, ka digitālā eiro maksājumi līdz 150 eiro slieksnim būs gandrīz tikpat anonīmi kā skaidras naudas darījumi. Lielākiem darījumiem tiks piemēroti standarta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi, līdzīgi kā parastiem bankas pārskaitījumiem. Mērķis ir rast līdzsvaru starp lietotāju privātumu un nepieciešamību novērst nelegālas darbības.
Ieviešanas grafiks
Projekts pašlaik atrodas sagatavošanas un testēšanas fāzē. 2025. gada nogalē tiks pieņemti lēmumi par tālāko tehnoloģiju attīstību un tiesisko regulējumu. Reāli testi un sākotnējā izmantošana plānota 2027. gada otrajā pusē, savukārt pilnvērtīga digitālā eiro debija visā eirozonā, tostarp Latvijā, gaidāma 2029. gadā. Līdz tam laikam Eiropas likumdevējiem vēl jāvienojas par precīziem noteikumiem, kas garantētu gan sistēmas drošību, gan iedzīvotāju datu aizsardzību.
Avots: BNS
Komentāri