Piektdienas vakarā, kad saule lēnām slīdēja aiz horizonta, Dvietes Dzirnavu ugunskura gaisma izgaismoja ne tikai klātesošo sejas, bet arī jaunu lappusi pagasta vēstures saglabāšanā. Augšdaugavas novada Dvietē, ieskandinot Muzeju nakts pasākumus, tika svinīgi atklāts piemiņas informatīvais stends, kas veltīts nacionālo partizānu kustībai laikposmā no 1944. līdz 1952. gadam. Šis notikums iezīmē vietējās kopienas centienus neļaut traģiskajiem un varonīgajiem stāstiem palikt tikai vēstures grāmatu lappusēs, bet gan kļūt par dzīvu daļu no šodienas ainavas.
Pasākums Dvietē pulcēja gan vietējos iedzīvotājus, gan vēstures entuziastus, kuriem durvis vēra Dvietes novadpētniecības krātuve, bibliotēka, Sakrālā mantojuma ekspozīcijas zāle un Paula Sukatnieka dārzs pie “Apsītēm”. Šī nelielā Sēlijas pagasta spēja pārsteigt ar bagātīgu kultūrvēsturisko materiālu apliecina mazo vietu stiprās saknes un neuzmācīgu lepošanos ar savu identitāti.
Konteksts lasītājiem
- Vēsturiskais periods: Nacionālo partizānu cīņas Dvietes apkārtnē norisinājās no 1944. līdz 1955. gadam.
- Galvenie spēki: 1945. gada jūnijā tika izveidots Ilūkstes partizānu pulks Staņislava Urbāna vadībā.
- Dvietes rota: Līdz šim apzinātas 70 personas, kuras iesaistījās partizānu gaitās, bēgot no padomju okupācijas arestiem.
- Piemiņas vieta: Jaunais stends atrodas pie Dzirnavu ugunskura vietas, stāstot par vietējo pretestības kustību.
Sēlijas mežu brāļu mantojums un nacionālā pretestība
Vēsturnieks Jānis Viļums, kurš padziļināti pētījis pēckara notikumus Sēlijā, pasākuma laikā klātesošajiem sniedza ieskatu tajā nozīmīgumā, kādu Dvietes, Bebrenes, Dunavas un Eglaines pagasti spēlējuši nacionālās pretestības kustībā. Pirmās nacionālo partizānu grupas Dvietes pagastā sāka veidoties jau 1944. gada rudenī, kad reģions nonāca atkārtotā padomju okupācijas varā.
Cīnītāji par savu mītnes vietu izraudzījās mežus pagasta ziemeļu daļā. Tur patvērumu rada ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī vīri no kaimiņu pagastiem un pat Latgales. Partizāni uzturēja cerību par drīzām politiskām pārmaiņām un Latvijas atbrīvošanu, ticot iespējamam konfliktam starp PSRS un Rietumvalstīm. Šī ticība un tēvzemes mīlestība bija dzinulis, kas lika doties mežā, neraugoties uz milzīgo risku sev un savām ģimenēm.
Ilūkstes partizānu pulks un Dvietes rotas likteņi
Viens no nozīmīgākajiem punktiem vietējā vēsturē ir 1945. gada 21. jūnijs, kad tika izveidots Ilūkstes partizānu pulks. Tā komandieris Staņislavs Urbāns, kura foto no ģimenes arhīva joprojām glabā atmiņas par 1932. gada Jātnieku pulka manēžu, kļuva par vienu no centrālajām figūrām reģiona pretestības kustībā. Vēlāk šis pulks tika iekļauts Latvijas Tēvzemes sargu apvienības sastāvā.
Īpaša loma bija Dvietes rotai, kuras sastāvs pastāvīgi mainījās. Vēstures pētnieki ir apzinājuši 70 personas – gan vīriešus, gan sievietes –, kuras izvēlējās partizānu ceļu. Vadu komandieru vārdi, piemēram, Donats Ķeiris, Francis Beļķēvičs, Staņislavs Tamanis un Jānis Ancāns, tagad ir iemūžināti, lai nākamās paaudzes zinātu par upuriem, kas nesti tēvzemes vārdā. Daudzu dzimtu stāstos šie notikumi ir atstājuši dziļas rētas – izjauktas ģimenes un izsūtījumus, kas joprojām dzīvo vietējo iedzīvotāju apziņā.
Kultūrvēsturiskais maršruts un kopienas kopīgais darbs
Lai gan vēstures tēma ir smaga, piemiņas stenda atklāšanas gaisotne Dvietē bija silta un vienojoša. Pasākumu papildināja jauniešu muzikālie priekšnesumi – Kristera Kuosa klavieru spēle, Toma Seiļa saksofona skaņas, Lāsmas Marcinkevičas ģitāras pavadījums un Anhelas Gaidamovičas solo. Šis kontrasts starp pagātnes traģēdiju un jauno talantu sniegumu uzskatāmi parādīja, ka vēsture nav tikai statisks fakts, bet gan pamats, uz kura aug šodienas kopiena.
Dvietes muiža un apkārtējie kultūras objekti kalpo kā atgādinājums par to, cik daudzslāņaina ir Latvijas lauku vide. Vietējās kopienas darbs, apkopojot materiālus un izveidojot informatīvo stendu, ir praktisks solis, lai nodrošinātu, ka Sēlijas nacionālo partizānu kara hronika paliek pieejama ikvienam interesentam. Tas ir aicinājums ne tikai dvietiešiem, bet arī viesiem apstāties, izlasīt un aizdomāties par vērtībām, kas palīdzējušas saglabāt latvisko identitāti cauri gadu desmitiem.
Avots: Augšdaugavas novada pašvaldība
Komentāri