Kopš gada sākuma graudu tirgū praktiski nav bijis nevienas mierīgas nedēļas, taču jaunākie dati no ASV Lauksaimniecības departamenta (USDA) ir izraisījuši īstu vētru biržās. Galvenais iemesls straujajam cenu kāpumam ir negaidīti zemās kviešu krājumu prognozes nākamajai sezonai, kas ir sasniegušas zemāko līmeni pēdējo piecdesmit gadu laikā. Šī situācija tieši ietekmē arī Baltijas reģiona lauksaimniekus un tirgotājus, jo globālā cenu dinamika nosaka iepirkuma cenas vietējos elevatoros.
Kviešu krājumi sarūk līdz vēsturiski zemam līmenim
Lielāko ažiāžu tirgos izraisīja dati par ASV kviešu atsavinājumu prognozēm. Tika lēsts, ka nākamās sezonas beigās krājumi sasniegs aptuveni 845 miljonus bušeļu (21,46 miljonus tonnu), taču faktiskā prognoze izrādījās ievērojami pesimistiskāka – tikai 762 miljoni bušeļu (19,35 miljoni tonnu). Šāds rādītājs ir zemākais kopš 1972. gada, un tas ir skaidrs signāls tirgum par gaidāmo deficītu.
Galvenais iemesls šādam kritumam ir katastrofālais sējumu stāvoklis ASV Lielajos līdzenumos, kur mazāk nekā trešdaļa (31%) sējumu tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi. Tas tiešā veidā samazina prognozēto ražu līdz 1,561 miljardam bušeļu, kas ir par 424 miljoniem bušeļu mazāk nekā iepriekš plānots. Šis negaidītais pavērsiens uzreiz atspoguļojās MATIF biržas cenās, kur septembra kviešu līgumu cena pakāpās virs 216 eiro par tonnu.
Globālā ražas prognoze un ietekme uz Eiropas tirgu
Negatīvās tendences nav vērojamas tikai ASV. Arī citi nozīmīgi graudu audzēšanas reģioni saskaras ar ražas prognožu samazinājumu. Eiropas Savienībā prognozētā raža ir samazināta no 145,11 miljoniem tonnu uz 136 miljoniem tonnu. Līdzīga situācija ir Argentīnā, Austrālijā un Kanādā, kur kopējais ražas kritums mērāms vairākos miljonos tonnu.
| Rādītājs (MATIF un energoresursi) | 12.05.2026 | 24.04.2026 | 12.05.2025 |
|---|---|---|---|
| Kviešu cena (septembris), Eur/t | 216,50 | 209,25 | 204,50 |
| Rapša cena (augusts), Eur/t | 522,00 | 503,00 | 481,00 |
| Gāzes cena (Dutch TTF), Eur/MWh | 46,684 | 44,486 | 35,390 |
| Brent naftas cena, USD/barelis | 107,77 | 99,13 | 64,96 |
Lai gan globālais kviešu patēriņš nākamajā sezonā paliks nemainīgs (aptuveni 823 miljoni tonnu), eksporta apjomi samazināsies par vairāk nekā 20 miljoniem tonnu. Tas nozīmē, ka konkurence par pieejamajiem resursiem pieaugs, un tas uzturēs augstu cenu līmeni biržās. Latvijas graudu audzētājiem tas nozīmē augstākas biržas cenas, taču vienlaikus jāņem vērā arī pieaugošās energoresursu un mēslojuma izmaksas, ko dzen uz augšu naftas un gāzes cenu kāpums.
Energoresursu un sojas pupiņu loma kopējā cenu dinamikā
Kamēr kviešu un kukurūzas tirgi piedzīvo satricinājumus, sojas pupiņu segments uzrāda zināmu stabilitāti. Tiek prognozēts, ka nākamās sezonas sojas raža varētu sasniegt rekordu – 441,54 miljonus tonnu. Tomēr, par spīti lielajai ražai, sojas cenas Čikāgas biržā (CBOT) turpina pieaugt. To veicina spēcīgais iekšējais patēriņš ASV un pieaugošais pieprasījums pēc biodegvielas, kas soju padara par pievilcīgu izejvielu enerģētikas sektorā.
Kukurūzas tirgū situācija ir līdzīga kviešiem – krājumi ir zemākajā līmenī kopš 2013. gada, un patēriņš otro gadu pēc kārtas pārsniegs saražoto apjomu. Tas rada papildu spiedienu uz lopbarības cenām, kas varētu ietekmēt gaļas un piena produkcijas pašizmaksu arī Baltijas valstīs.
Šobrīd tirgus atrodas augstas nenoteiktības fāzē. Lai gan augstās cenas biržā izskatās pievilcīgas ražotājiem, tās ir sekas globālām ražas problēmām un ģeopolitiskajai spriedzei, kas ietekmē energoresursu pieejamību. Lauksaimniekiem nākamajos mēnešos būs kritiski svarīgi sekot līdzi ne tikai laikapstākļiem, bet arī valūtu kursu svārstībām (eiro un dolāra attiecībai), kas būtiski ietekmē eksporta konkurētspēju.
Avots: ELTA
Komentāri