Nav rezultātu
Divi jauni vīrieši telpā ar noplukušām sienām pēta senu fotoaparātu un tur dzēriena bundžu.

Kannu kinofestivālā – trīs lietuviešu pirmizrādes un stāsts par Uļjanu Semjonovu

Otrdienas vakarā, prožektoru gaismām izgaismojot Kruazetas krastmalu, tika atklāts viens no pasaules nozīmīgākajiem kino notikumiem – 79. Kannu kinofestivāls. Šogad Lietuvas klātbūtne šajā prestižajā forumā ir nebijusi vērienīga: dažādās programmās pasaules pirmizrādes piedzīvos trīs filmas, starp kurām īpašu vietu ieņem starptautiski kopražojumi un jauno talantu pieteikumi. Latvijas skatītājiem saistošākais notikums neapšaubāmi ir saistīts ar leģendāro basketbolisti Uļjanu Semjonovu.

Festivāla konkursa programmā “Un Certain Regard” (“Īpašais skatiens”), kurā parasti tiek izcelta unikāla autoru kinovaloda, pirmizrādi piedzīvos Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas kopražojuma filma “Uļja”. Filmas režisors ir Viesturs Kairišs, un tajā tiek vēstīts par izcilās basketbolistes Uļjanas Semjonovas dzīves ceļa sākumu. Stāsts aizved uz 1964. gadu, kad pusaudze ar neparastu augumu tiek uzaicināta pievienoties leģendārajai basketbola komandai. Viņai jāizdara izšķiroša izvēle – slēpties no pasaules vai pieņemt savu unikalitāti un tiekties pēc sporta virsotnēm. Filmas tapšanā Lietuvas pusi pārstāv koprodiusere Ieva Norviliene, aktieris Alekss Kazanavičs un kostīmu māksliniece Rūta Lečaite.

Ukrainas kara atbalss un cilvēcības pārbaudījums

Cita festivāla programma “Special Screenings” iepazīstinās ar Lietuvā dzimušā ukraiņu režisora Rostislava Kirpičenko debijas pilnmetrāžas spēlfilmu “Pavasaris”. Šis darbs tapis sadarbībā ar Franciju un Igauniju, un tā producents ir Stasis Baltiķis. Filmas darbība norisinās Krievijas okupētā Ukrainas dienvidaustrumu pilsētiņā, kur priesteris Andrijs (lomā Kestutis Cicēns) ir spiests apsargāt nogalināto civiliedzīvotāju ķermeņus, pirms tie tiek aizvesti uz masu kapiem. Riskējot ar savu dzīvību, viņš slepus atdod mirušos tuviniekiem, taču, zemei sasalstot, briesmas kļūst arvien lielākas. Filmas aktieru sastāvā ir virkne lietuviešu mākslinieku, tostarp Valentīns Novopoļskis un Šarūns Datenis, savukārt aizkadra komandā strādājuši operators Viļus Mačuļskis un skaņu režisors Marjus Blažis.

Kannu kinofestivālā – trīs lietuviešu pirmizrādes un stāsts par Uļjanu Semjonovu

Kā trešais nozīmīgais Lietuvas pieteikums ir režisora Arna Balčūna īsfilma “Klases bilde”, kas atlasīta festivāla paralēlās programmas “La Semaine de la Critique” (“Kritiķu nedēļa”) konkursam. Šis darbs, kas tapis kā maģistra studiju noslēguma darbs Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā, konkurēs ar deviņām citām īsfilmām no visas pasaules, kas izvēlētas no vairāk nekā diviem tūkstošiem pieteikumu. Stāsts vēsta par atgriešanos pamestā skolā un mēģinājumu iemūžināt to, kas drīz izzudīs.

Baltijas valstis kā pievilcīgs partneris kino industrijā

Paralēli filmu skatēm Kannās aktīvi norisinās arī kino industrijas tirgus “Marché du Film”. Šeit jau tradicionāli darbojas Lietuvas stends, kurā Lietuvas Kino centra pārstāvji iepazīstina ar aktuālākajiem jaunumiem un organizē pasākumus profesionāļiem. Viena no galvenajām tēmām šogad ir Baltijas valstu pieaugošā loma starptautiskajā arēnā. Programmā “Short Film Corner” (SFC) īpaša diskusija tiks veltīta tam, kāpēc starptautiskie partneri arvien biežāk izvēlas sadarboties tieši ar Baltijas reģionu.

Kannu kinofestivālā – trīs lietuviešu pirmizrādes un stāsts par Uļjanu Semjonovu

Diskusijā par reģiona darba principiem un stiprajām pusēm piedalīsies producente Greta Akcijonaitė, aģentūras “Lithuanian Shorts” vadītāja Rimante Daugēlaite, kā arī Latvijas un Igaunijas kino industrijas pārstāves. Tāpat SFC video bibliotēkā ir iekļauta kolekcija “Baltic Shorts 2026 Collection”, kurā Lietuvu pārstāv Modestas Žemgulītes, Ada Burkšaiša un Antana Skuča darbi.

Papildus tam lietuviešu producente Marija Razgute uzaicināta darboties kā eksperte programmā “impACT lab”, kur viņa dalīsies pieredzē ar jaunajiem producentiem, kuri vēlas radīt jēgpilnu, pārmaiņas veicinošu kino. Kannu kinofestivāls, kas šogad piedāvā tik plašu Baltijas stāstu klāstu, turpināsies gandrīz divas nedēļas – līdz 23. maijam.

Avots: BNS

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!
Māris Ozoliņš

Māris Ozoliņš

Autors

Māris Ozoliņš ir pieredzējis žurnālists ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi reģionālajā un nacionālajā pētniecībā. Viņa galvenā specializācija ir pašvaldību lēmumu analīze un to ietekme uz vietējo kopienu. Māris rūpīgi pārbauda faktus un nodrošina, lai lasītāji saņemtu tikai pārbaudītu un objektīvu informāciju par politiskajiem procesiem. Viņš tic, ka atklāta un godīga ziņu sniegšana ir pamats spēcīgai pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotāju informētībai

Vairāk stāstu