Nav rezultātu
Cilvēki iznāk no Rīgas vēlēšanu iecirkņa, pie kura plīvo daudzi Latvijas valsts karogi.

Latvija pirmajā vietā: pirmā vieta 3. oktobra vēlēšanās

Autors: y37.lv redakcija. Publicēts: 2026. gada 1. jūlijā.

«Latvija pirmajā vietā» 15. Saeimas vēlēšanu prognozē šobrīd ir īpaši cieši vērojama partija, jo jaunākajā LTV/SKDS reitingā tā starp izlēmušajiem un balsot gatavajiem vēlētājiem dala pirmo vietu ar «Progresīvajiem». Termiņš ir skaidrs: vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un gala atbildi dos Centrālās vēlēšanu komisijas nacionālie rezultāti pēc derīgo balsu skaita par kandidātu sarakstiem.

Šis jautājums ir nozīmīgs ne tikai partiju sacensības dēļ. Tas parāda, cik daudz vēl var mainīties starp agru publisku reitingu, kandidātu sarakstu iesniegšanas noslēgumu un faktisko vēlētāju ierašanos pie urnām. Pašreizējais signāls LPV ir spēcīgs, bet tas vēl nav vēlēšanu rezultāts.

Prognozes jautājums pirms 3. oktobra

  • Jautājums: vai «Latvija pirmajā vietā» 15. Saeimas vēlēšanās iegūs vismaz dalītu pirmo vietu pēc derīgo balsu skaita?
  • Termiņš: prognoze slēdzas vēlēšanu dienā, 2026. gada 3. oktobrī.
  • Atbilde “jā”: LPV saņem visvairāk derīgo balsu vai dala augstāko balsu skaitu ar citu sarakstu.
  • Atbilde “nē”: vismaz viens cits kandidātu saraksts saņem vairāk derīgo balsu nekā LPV.
  • Izšķirošais avots: CVK oficiālie nacionālie 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti.

Šis nav jautājums par mandātu sadalījuma niansēm atsevišķos apgabalos. Izšķirošs ir vienkāršs nacionāls salīdzinājums: cik derīgu balsu par katru kandidātu sarakstu būs saskaitīts visā Latvijā un ārvalstu iecirkņos kopā.

SKDS reitings rāda neizšķirtu līderpozīciju

LTV/SKDS aptaujā, kas veikta no 24. aprīļa līdz 6. maijam, «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie» starp izlēmušajiem un balsot gatavajiem vēlētājiem ieguva pa 14,9 %. LSM.lv par šo reitingu ziņoja 21. maijā, norādot, ka aptaujāti 1823 Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Tas padara jautājumu sabiedriski nozīmīgu: LPV vairs nav tikai viena no partijām, kas sacenšas par iekļūšanu Saeimā, bet pēc šā reitinga atrodas tieši pie līderu robežas. Vienlaikus šāds rezultāts vēl nav vēlēšanu iznākuma priekšskatījums ar garantētu virzienu.

Reitingā īpaši svarīga ir nenoteiktā vēlētāju daļa. Tajā pašā publiski ziņotajā aptaujā 27,7 % respondentu vēl nebija izlēmuši, par ko balsot, bet 13,2 % norādīja, ka vēlēšanās nepiedalītos. Šāds neizlēmušo apjoms nozīmē, ka nelielas pārmaiņas kampaņā var pārbīdīt līderu secību.

Vēlēšanu kalendārs var mainīt partiju starta pozīcijas

LSM.lv, atsaucoties uz vēlēšanu organizatorisko informāciju, ziņoja, ka 15. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī. Balsot varēs no plkst. 8 līdz 20, bet balsi glabāšanā varēs nodot no 28. septembra līdz vēlēšanu dienai.

Svarīgs ir arī kandidātu sarakstu iesniegšanas periods: no 20. jūnija līdz 5. jūlijam. Tas nozīmē, ka maija reitingi tika publicēti vēl pirms pilnībā noslēgta sarakstu piedāvājuma. Pēc sarakstu apstiprināšanas vēlētāji redzēs konkrētus kandidātus, apgabalu līderus un partiju konkurenci pilnākā formā.

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem un Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. Šoreiz šī diena ir 3. oktobris, tāpēc līdz galīgajam salīdzinājumam vēl ir vairāki politiski nozīmīgi posmi.

Kas vēl nav zināms pirms sarakstu finiša

Zināmais šobrīd ir vēlēšanu datums, balsošanas laiks, sarakstu iesniegšanas periods un jaunākais publiski minētais LTV/SKDS reitinga signāls. Nezināmais ir tas, kā vēlētāji reaģēs uz pilnajiem kandidātu sarakstiem, kā mainīsies partiju redzamība pēc 5. jūlija un cik liela daļa neizlēmušo vēlētāju līdz oktobrim izdarīs stabilu izvēli.

Praktiski tas nozīmē, ka viena aptauja ir jālasa kā situācijas fotogrāfija, nevis kā galīgā prognoze. Īpaši ciešā līderu situācijā nozīme var būt ne tikai procentpunktiem, bet arī vēlētāju mobilizācijai, kandidātu lokālajai atpazīstamībai un tam, vai kampaņas gaitā kāda partija spēj paplašināt atbalstu ārpus jau pārliecinātā elektorāta.

Kas LPV nepieciešams, lai atbilde būtu “jā”

Lai prognoze atrisinātos ar “jā”, «Latvija pirmajā vietā» nav obligāti jāiegūst absolūts vairākums vai visvairāk mandātu katrā vēlēšanu apgabalā. Pietiek ar to, ka CVK nacionālajā balsu kopsavilkumā LPV ir pirmajā vietā pēc derīgajām balsīm par sarakstiem.

“Jā” atbilde iestātos arī tad, ja LPV precīzi dalītu augstāko balsu skaitu ar citu sarakstu. Šāds gadījums praksē būtu ļoti reti sastopams, tomēr rezolūcijai tas ir svarīgi: prognoze vērtē pirmo vai dalītu pirmo vietu, nevis tikai vienpersonisku līderību.

LPV spēcīgākā šā brīža pozīcija ir tas, ka publiski redzamais LTV/SKDS signāls to ievieto pašā augšgalā. Ja partija spēj noturēt atbalstu, mobilizēt savus vēlētājus un nezaudēt daļu neizlēmušajiem konkurentiem, “jā” scenārijs paliek reālistisks.

Tomēr starp reitinga procentu un vēlēšanu balsi ir vairāki soļi. Vēlētājiem jāierodas vai jānodod balss glabāšanā, kampaņas notikumiem jānostiprina izvēle, un partijas sarakstiem jāiztur publiskā pārbaude pēc iesniegšanas perioda beigām.

Kas novestu pie “nē” scenārija

“Nē” atbilde būtu skaidra, ja kaut viens cits kandidātu saraksts CVK oficiālajos rezultātos iegūtu vairāk derīgo balsu nekā LPV. Šajā gadījumā nav nozīmes, vai LPV būtu otrā, trešā vai zemāka; pietiek ar vienu sarakstu virs tās.

Maija reitings jau parāda vienu tiešu konkurentu: «Progresīvie» tajā pašā pārrēķinā bija vienā līmenī ar LPV. Taču konkurence var paplašināties, ja pēc sarakstu noslēguma citi politiskie spēki nostiprina kampaņu, piesaista neizlēmušos vai atgūst daļu iepriekš svārstījušos vēlētāju.

Vēl viens risks ir aktivitāte. Aptaujas mēra noskaņojumu konkrētā laikā, bet vēlēšanās rezultātu nosaka balsotāju faktiskā līdzdalība. Partija ar augstu atbalstu aptaujā var zaudēt relatīvu priekšrocību, ja tās vēlētāji ir mazāk disciplinēti nekā konkurentu elektorāts.

Kāpēc reitingi nav vēlēšanu rezultāts

Politiskie reitingi ir noderīgs sākumpunkts, nevis gala spriedums. Tie parāda atbalsta proporcijas konkrētā aptaujas brīdī un ar konkrētu metodoloģiju, taču tie nevar pilnībā paredzēt kampaņas dinamiku, kandidātu sarakstu ietekmi un vēlētāju aktivitāti vēlēšanu dienā.

Šajā gadījumā piesardzība ir īpaši svarīga, jo aptaujas periods beidzās 6. maijā, bet kandidātu sarakstu iesniegšana turpinās līdz 5. jūlijam. Vēlētāju izvēli var ietekmēt gan sarakstu sastāvs, gan debates, gan politiskie notikumi vasarā un septembrī.

Neizlēmušo vēlētāju īpatsvars nozīmē, ka pirmā vieta var mainīties bez ļoti lielām publiski redzamām svārstībām. Ja vairākas partijas atrodas līdzīgā diapazonā, neliels balsu pārbīdes apjoms var izšķirt, kura no tām finišē pirmā pēc derīgo balsu skaita.

Oficiālais iznākums būs redzams CVK datos

Prognozes atrisināšanai jāskatās CVK oficiālie nacionālie 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti. Tie būs svarīgāki par provizoriskām ziņām, atsevišķu iecirkņu rezultātiem, aptaujām pie iecirkņiem vai partiju pašu paziņojumiem vēlēšanu naktī.

Praktiski lasītājam jāpievērš uzmanība vienai tabulai: balsu skaitam par kandidātu sarakstiem valsts mērogā. Ja LPV šajā kopsavilkumā būs augšgalā viena pati vai kopā ar citu sarakstu ar vienādu balsu skaitu, prognozes atbilde būs “jā”. Ja kāds saraksts būs priekšā, atbilde būs “nē”.

Nākamais būtiskais pārbaudes punkts ir kandidātu sarakstu iesniegšanas noslēgums 5. jūlijā. Pēc tā būs skaidrāks, ar kādiem cilvēkiem un apgabalu akcentiem partijas dodas uz vēlēšanām, bet galīgo atbildi noteiks tikai 3. oktobra balsojums un CVK apkopotie rezultāti.

Avots: LSM.lv

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!
Liene Ozola

Liene Ozola

Autors

Liene Ozola ikdienā seko Saeimas, valdības un pašvaldību lēmumiem, skaidrojot, kā tie ietekmē iedzīvotāju ikdienu. Viņa īpašu uzmanību pievērš dokumentu pārbaudei, amatpersonu teiktā salīdzināšanai ar publiskiem datiem un sabiedrības interesēm. Darbā uzsver precizitāti, saprotamu valodu un līdzsvarotu skatījumu, lai lasītāji varētu pieņemt informētus spriedumus par aktuālajiem politikas procesiem

Vairāk stāstu