Latvija pirmajā vietā: pirmās vietas pārbaude 3. oktobrī

Saturs

Kāpēc LPV pašlaik ir priekšā, bet ne drošā zonā
Zināmie fakti par 15. Saeimas vēlēšanu dienu
Reitingu aina maijā: trīs saraksti cieši kopā
Kas var mainīt pirmās vietas cīņu līdz oktobrim
Kā tiks noteikta TAIP vai NĒ atbilde
Ko pirmā vieta nozīmētu politiski
Nākamais pārbaudāmais signāls

Partija “Latvija pirmajā vietā” jaunākajā publiskajā LTV/SKDS reitingā ir priekšā konkurentiem, taču 15. Saeimas vēlēšanu iznākums vēl nav noslēgts. Aptauja, kas veikta no 24. aprīļa līdz 6. maijam, LPV rāda ar 9,3%, kam seko “Progresīvie” ar 7,8% un “Apvienotais saraksts” ar 6,8%. Galīgā atbilde būs zināma pēc 2026. gada 3. oktobra, kad CVK oficiālajos rezultātos būs redzams, kurš saraksts valstī ieguvis visvairāk balsu.

Īsi par prognozes jautājumu:

Jautājums: vai “Latvija pirmajā vietā” iegūs visvairāk balsu 15. Saeimas vēlēšanās?
Termiņš: 2026. gada 3. oktobris, vēlēšanu diena Latvijā un ārvalstīs.
TAIP: LPV ir pirmajā vietā pēc balsu skaita valstī CVK oficiālajos rezultātos.
NĒ: jebkurš cits kandidātu saraksts iegūst vairāk balsu nekā LPV.
Izšķirošais avots: Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālie 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti.

Kāpēc LPV pašlaik ir priekšā, bet ne drošā zonā

LTV/SKDS dati dod LPV skaidru, taču ne izšķirošu sākuma pozīciju. 9,3% atbalsts ir pirmais rādītājs konkrētajā aptaujā, tomēr pārsvars pār “Progresīvajiem” ir 1,5 procentpunkti, bet pār “Apvienoto sarakstu” 2,5 procentpunkti. Šādas starpības vēlēšanu cikla vidū nav pietiekamas, lai runātu par stabilu uzvarētāju.

Svarīgākais skaitlis var būt nevis līdera rezultāts, bet neizlēmušo īpatsvars. LSM publicētajā LTV/SKDS aptaujā norādīts, ka 27,7% aptaujāto vēl nebija izlēmuši, par ko balsot. Tas nozīmē, ka vēlētāju pārvietošanās starp partijām vai pēdējā brīža mobilizācija var būt lielāka par pašreizējo starpību starp pirmajām trim vietām.

Aptauja arī nav vēlēšanu rezultāts. Tā rāda noskaņojumu konkrētā laika posmā, nevis garantē vēlētāju rīcību oktobrī. Vēlēšanu dienā nozīme būs arī aktivitātei, kampaņas kļūdām, reģionālajam atbalstam, diasporas balsīm un tam, vai partijas spēs pārliecināt neizlēmušos vēlētājus.

Zināmie fakti par 15. Saeimas vēlēšanu dienu

Centrālā vēlēšanu komisija norāda, ka 15. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 2026. gada 3. oktobrī, Latvijā un ārvalstīs. Iecirkņi būs atvērti no 08.00 līdz 20.00.

Tas ir svarīgi prognozes izšķiršanai, jo šis nav jautājums par aptauju uzvarētāju vai mediju dienaskārtību. Jautājums ir par oficiālo balsu sadalījumu pēc vēlēšanām. Ja LPV līdz vēlēšanu dienai saglabā un pārvērš savu reitinga pārsvaru balsīs, atbilde būs TAIP. Ja cits saraksts savāc vairāk balsu valstī, atbilde būs NĒ.

Vēlētāji balsos par kandidātu sarakstiem, un pēc tam CVK apkopo rezultātus. Tieši šie rezultāti, nevis partiju paziņojumi, provizoriskas interpretācijas vai atsevišķu iecirkņu dati, būs izšķirošais pamats.

Reitingu aina maijā: trīs saraksti cieši kopā

LTV/SKDS aptauja, par kuru LSM ziņoja 2026. gada 21. maijā, rāda šādu secību starp redzamākajiem līderiem:

Latvija pirmajā vietā: pirmās vietas pārbaude 3. oktobrī

Saraksts	Atbalsts LTV/SKDS aptaujā
“Latvija pirmajā vietā”	9,3%
“Progresīvie”	7,8%
“Apvienotais saraksts”	6,8%
Neizlēmušie vēlētāji	27,7%

Šī tabula parāda divas pretējas lietas vienlaikus. No vienas puses, LPV ir faktiskā aptaujas līdere. No otras puses, pirmajā trijniekā starpības ir nelielas, un neizlēmušo vēlētāju daļa ir vairākas reizes lielāka par LPV pārsvaru pār tuvākajiem konkurentiem.

Tāpēc prognoze ir iespējama, bet piesardzīga. LPV pašlaik ir labākā publiski redzamā starta pozīcija, tomēr vēlēšanu kampaņa vēl var mainīt dienaskārtību. Ja kāda partija spēs pārliecinoši piesaistīt neizlēmušos vai mobilizēt savus atbalstītājus, gala secība var mainīties.

Kas var mainīt pirmās vietas cīņu līdz oktobrim

Līdz 3. oktobrim ir vairāki faktori, kas var ietekmēt, vai LPV noturēs pirmo vietu.

Pirmais ir neizlēmušo vēlētāju sadalījums. Ja šī grupa proporcionāli sadalās starp vairākām partijām, LPV pašreizējais pārsvars var izrādīties pietiekams. Ja liela daļa neizlēmušo koncentrējas ap vienu konkurentu, līdera maiņa kļūst daudz ticamāka.

Otrais ir vēlētāju aktivitāte. Partija var būt augstu aptaujās, bet zaudēt daļu potenciāla, ja tās atbalstītāji vēlēšanu dienā neaiziet balsot. Pretēji, konkurenti ar disciplinētāku elektorātu var pārsniegt aptauju gaidas.

Trešais ir kampaņas noslēguma posms. Debates, ekonomikas jautājumi, valdības darba vērtējums, drošības tēmas un partiju kandidātu reputācija var ietekmēt vēlētājus pēdējās nedēļās. Latvijas politikā arī agrāk reitingu līderi nav vienmēr automātiski pārvērtuši aptauju priekšrocību vēlēšanu uzvarā.

Ceturtais ir balsu sadalījums ārpus Latvijas. Tā kā vēlēšanas notiks arī ārvalstīs, diasporas balsojums var ietekmēt kopējo balsu skaitu, īpaši tad, ja starpība starp vadošajiem sarakstiem būs maza.

Kā tiks noteikta TAIP vai NĒ atbilde

Šīs prognozes atrisinājums ir šaurs un pārbaudāms. TAIP nozīmē tikai vienu lietu: CVK oficiālajos 15. Saeimas vēlēšanu rezultātos “Latvija pirmajā vietā” ir pirmajā vietā pēc balsu skaita valstī starp visiem kandidātu sarakstiem.

NĒ nozīmē, ka vismaz viens cits kandidātu saraksts iegūst vairāk balsu nekā LPV. Tas attiecas arī uz scenāriju, kur LPV uzlabo savu rezultātu, bet tomēr paliek otrā vai zemākā vietā. Tirgus jautājums nav par to, vai LPV iekļūs Saeimā, vai būs valdības sastāvā, vai kļūs par koalīcijas sarunu noteicēju. Izšķirošs ir tikai pirmais rezultāts pēc balsu skaita.

Ja pēc vēlēšanu nakts būs pieejami provizoriski dati, tie var dot virzienu, taču galīgai atbildei jābalstās oficiālajā CVK rezultātu publikācijā. Ja balsu starpība būs ļoti maza, praktiski nozīmīgi būs sagaidīt pilnu balsu apkopošanu, nevis secināt pēc nepilniem datiem.

Ko pirmā vieta nozīmētu politiski

Ja LPV kļūtu par visvairāk balsu ieguvušo sarakstu, tas tai dotu spēcīgu politisku argumentu pēc vēlēšanām. Pirmā vieta pati par sevi negarantē valdības vadīšanu, taču tā parasti ietekmē sarunu sākumpunktu, mediju uzmanību un sabiedrības priekšstatu par vēlēšanu uzvarētāju.

Vienlaikus Latvijas parlamentārajā sistēmā valdību nosaka ne tikai pirmā vieta, bet arī vairākuma veidošanas iespējas. Pat saraksts ar lielāko balsu skaitu var palikt ārpus valdības, ja citas partijas spēj izveidot vairākumu bez tā. Tāpēc jānošķir divi jautājumi: kurš uzvar balsu skaitā un kurš pēc tam spēj vienoties par koalīciju.

Ja LPV nebūs pirmā, tas nenozīmēs, ka partija automātiski zaudē politisko ietekmi. Tā var saglabāt nozīmīgu lomu sarunās, ja iegūst pietiekamu mandātu skaitu. Tomēr šīs prognozes robežās politiskā ietekme nav izšķirošais kritērijs. Atbilde ir piesaistīta skaidram skaitlim CVK rezultātos.

Nākamais pārbaudāmais signāls

Līdz vēlēšanām svarīgākie signāli būs nākamie salīdzināmie partiju reitingi, neizlēmušo vēlētāju īpatsvara izmaiņas un tas, vai LPV pārsvars palielinās vai sarūk. Ja neizlēmušo daļa krītas, bet LPV rādītājs aug vai saglabājas stabils, TAIP scenārijs kļūs spēcīgāks.

Ja tuvākie konkurenti pietuvojas vai apsteidz LPV vēl pirms oktobra, NĒ scenārijs kļūs ticamāks. Īpaši svarīgi būs vērot nevis vienu aptauju atsevišķi, bet tendenci vairākos mērījumos. Vienreizējs kāpums var būt troksnis, bet atkārtota līdera maiņa jau norādītu uz dziļāku vēlētāju noskaņojuma pārbīdi.

Galīgais pārbaudījums tomēr būs 2026. gada 3. oktobra balsojums. Līdz tam LPV ir aptaujas līdere, bet vēl ne oficiālā vēlēšanu uzvarētāja.

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija