Nogāzušies koki bloķē dzelzceļa sliedes priekšā tuvojošamies pasažieru vilcienam ar iedegtiem lukturiem.

Latvijā vētra bloķēja vilcienus 47 posmos

Vairāk nekā 470 dzelzceļa darbinieku tika iesaistīti satiksmes atjaunošanā pēc vētras, kas visā Latvijā bloķēja sliedes, pārrāva vadus un pārtrauca elektroapgādi. Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā reģistrēti vismaz 76 ar kritušiem kokiem saistīti negadījumi 47 posmos un stacijās.

Bojājumu apzināšana vēl turpinājās, tādēļ šie skaitļi nerāda galīgo postījumu apmēru. Sākotnējā LDz aplēse liecina, ka infrastruktūrai nodarītie zaudējumi pārsniedz 100 000 eiro.

Rakstu sagatavoja y37.lv redakcija, apkopojot VAS “Latvijas dzelzceļš” sniegto informāciju par vētras sekām un atjaunošanas darbiem.

76 negadījumi reģistrēti 47 vietās

Darbi sākās 22. augusta vakarā un turpinājās gan naktī, gan dienā, kamēr vētra vēl nebija pilnībā rimusi. Spēcīgais vējš radīja jaunus bojājumus jau remontdarbu laikā. Vairākās vietās brigādēm vispirms bija jāizzāģē uz pievedceļiem nogāztie koki, lai vispār sasniegtu sliedes.

Negadījumu skaits atspoguļo tikai gadījumus, kas bija saistīti ar kritušiem kokiem. Vētra vienlaikus bojāja kontakttīklus, elektrobarošanas līnijas, stiprinājumus, signalizāciju un pārbrauktuvju aprīkojumu. Tas nozīmēja, ka kustības atjaunošanai nepietika tikai atbrīvot sliedes — bija jāsalabo arī vilcienu kustībai nepieciešamās elektriskās un drošības sistēmas.

Latgalē brigādes devās līdzi pasažieru vilcieniem

Vissmagāk tika skarta Latgale. Posmā Rēzekne–Krustpils vētra nopietni sabojāja signalizācijas iekārtu elektroapgādes līnijas un traucēja elektrības padevi.

Lai pasažieru vilcieni no Rēzeknes un Daugavpils varētu nokļūt Rīgā, LDz brigādes ar nepieciešamo aprīkojumu devās līdzi katrā vilcienā. Brauciena laikā darbinieki vairākkārt izkāpa, lai no sliedēm novāktu jaunus kritušos kokus. Šāda darba organizācija parāda, ka maršrutu caurbraucamība vētras laikā varēja mainīties arī pēc vilciena došanās ceļā.

Skrīveros bojājumi stiepās četru kilometru garumā

Aizkraukles līnijā, Skrīveru apkārtnē, koki vairākās vietās pārrāva elektrolīniju vadus četru kilometru garumā un nogāza balstus. Elektroapgādes pārtraukums Skrīveru vilces jaudas apakšstacijā ietekmēja vilcienu kustību visā līnijā.

Latvijā vētra bloķēja vilcienus 47 posmos

Skultes līnijā kontakttīkla bojājumu dēļ pasažieru pārvadājumi posmā Saulkrasti–Skulte līdz 24. augusta vakaram tika nodrošināti ar autobusiem. Tukuma līnijā koki posmā Dubulti–Priedaine pārrāva kontakttīkla sistēmas pastiprinošo vadu un uz laiku bloķēja vilcienus. Satiksme īslaicīgi apstājās arī starp Cenas staciju un Jelgavu.

Šie piemēri rāda atšķirīgu traucējumu mērogu: vienviet bija jānovāc šķēršļi no sliedēm, bet citviet kustība bija atkarīga no elektrolīniju, balstu, kontakttīkla vai signalizācijas atjaunošanas.

Atjaunošanā strādāja sliežu, elektrības un kustības brigādes

Vairāk nekā 360 LDz Sliežu ceļu pārvaldes un Elektrotehniskās pārvaldes darbinieku atbrīvoja sliedes, atjaunoja kontakttīklu un elektroapgādi, kā arī regulēja satiksmi pārbrauktuvēs, kurās nedarbojās elektriskās iekārtas. Vēl vairāk nekā 100 Vilcienu kustības direkcijas darbinieku nodrošināja satiksmes vadību un staciju dežurantu pieejamību vietās, kur tā konkrētajā brīdī bija visvairāk nepieciešama.

Darbiniekiem bija jāpārvietojas starp bojājumu vietām un jāreaģē uz situāciju, kas vētras laikā turpināja mainīties. LDz tehniskās ekspluatācijas direktors Egils Feldmanis sacīja: “Lielākā vērtība krīzes brīžos ir mūsu cilvēki, kuri kārtējo reizi pierādīja, ka uz viņiem var paļauties.”

Apsekošana turpinās, zaudējumu summa vēl nav galīga

Seku likvidēšanas laikā bija nomainīti aptuveni 500 metri kontakttīkla vadu, 20 konsoles, 15 elektrolīniju stabi un viens luksofors. Remontā izmantots arī liels daudzums spaiļu, fiksatoru, drošinātāju un citu dzelzceļa infrastruktūras elementu.

LDz turpināja apsekot bojātās vietas un solīja precizēt gan kopējo negadījumu skaitu, gan zaudējumu apmēru. Tādēļ pašreizējā aplēse — vairāk nekā 100 000 eiro — uzskatāma par sākotnējo, nevis galīgo vētras postījumu novērtējumu.

Avots: Latvian Railways News

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!
y37.lv redakcija

y37.lv redakcija

y37.lv redakcija atbild par y37.lv publiceta satura redakcionalo parbaudi, avotu kontroli un lasitajiem svarigas informacijas skaidru pasniegsanu.

Vairāk stāstu