Latvijas mežos atklāj retas sūnas: ko tas liecina par dabu?

Latvijas valsts mežu (LVM) ikgadējais vides monitorings ir būtiski papildinājis zinātnisko datubāzi, reģistrējot 831 jaunu nozīmīgu sūnu sugu atradni. Šis papildinājums palielina kopējo fiksēto novērojumu skaitu līdz 34 395, nodrošinot plašāku informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli valsts apsaimniekotajās teritorijās. Datu uzkrāšana ļauj precīzāk izvērtēt mežu ekosistēmu veselību un dabisko procesu norisi.

Indikatorsugas mežu veselības novērtējumā

Monitoringa rezultāti izceļ sugas, kas kalpo kā dabisku meža biotopu indikatori. Visbiežāk pērn fiksētā aizsargājamā suga bija Hellera ķīļlapīte (Crossocalyx hellerianus), kurai reģistrēti 157 atradumi. Šī sīkā aknu sūna, kas attīstās uz trūdošas koksnes, agrāk tika uzskatīta par bioloģiski vecu boreālo mežu pazīmi, taču jaunākie dati liecina, ka tās izplatība paplašinās un suga arvien biežāk sastopama arī vidēja vecuma audzēs.

Otrajā vietā pēc reģistrējumu skaita ierindojas kailā apaļlape (Odontoschisma denudatum) ar 93 fiksētiem atradumiem. Šī suga, kas veido zaļus vai sarkanīgi brūnganus klājienus, ir īpaši aizsargājama un visbiežāk sastopama mitrās egļu audzēs, dumbrājos un purvainos mežos, apliecinot šo mikrobiotopu nozīmi kopējā mežu ekosistēmā.

Jauni atklājumi un reģionālā izplatība

Monitorings sniedz ieskatu arī par retu sugu izplatību, fiksējot pirmreizējus atradumus konkrētos reģionos:

• Purvāju lāpstīte (Scapania paludicola): Pirmo reizi valsts mežos konstatēta Cepļa purvā, LVM Austrumvidzemes reģionā. Šī ir īpaši aizsargājama suga, kuras izplatība Latvijā ir ierobežota – zināmas mazāk nekā 30 atradnes. Cepļa purvs ir bijusī kūdras ieguves vieta, kurā saglabājies pārejas purva fragments, kas nodrošina piemērotus apstākļus šai sugai.
• Pirkstveida rikardija (Riccardia palmata): Pirmo reizi fiksēta LVM Ziemeļlatgales reģionā. Šī suga dod priekšroku vietām ar augstu gaisa mitrumu, piemēram, sīku ūdensteču malām un trupošām kritalām ar augstu sadalīšanās pakāpi.

Praktiskā aina un dabas aizsardzība

Šie dati nav tikai zinātniska uzskaite – tie kalpo kā rīks, lai izvērtētu 27 % no LVM valdījumā esošajām zemēm, kas tiek apsaimniekotas ar mērķi saglabāt dabas vērtības. Monitorings ietver ne tikai sūnu, bet arī aizsargājamo putnu ligzdošanas sekmju un citu augu sugu uzraudzību. Iegūtie rezultāti tiek apkopoti ikgadējā publiskajā vides pārskatā, kas ļauj sekot līdzi ekosistēmu dinamikai ilgtermiņā.

Svarīgi atzīmēt, ka sūnu sugu konstatēšana norāda uz atsevišķu mikrobiotopu esamību, taču tas neizslēdz nepieciešamību pēc pastāvīgas uzraudzības. Monitoringa dati apliecina sugu klātbūtni konkrētā laika posmā, taču to ilgtermiņa izdzīvošana ir atkarīga no vides apstākļu stabilitātes un turpmākas apsaimniekošanas prakses, kas respektē šo jutīgo sugu dzīvesvietas.

Avots: Latvian State Forests News