Otrdienas pēcpusdienā Rīgā, kultūras telpā “Ola Foundation”, valdīja diplomātiska, tomēr radoši uzlādēta gaisotne. Vairāku desmitu ārvalstu vēstniecību un kultūras institūtu pārstāvji pulcējās, lai klātienē iepazītos ar vērienīgo programmu, ko Liepāja kopā ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadiem gatavo 2027. gadam. Šī tikšanās iezīmē jaunu posmu reģiona starptautiskajā atpazīstamībā, pozicionējot Kurzemes piekrasti kā Eiropas mēroga kultūras galamērķi.
Nodibinājuma “Liepāja 2027” vadība uzsvēra, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss nav tikai svētku gads, bet gan stratēģisks instruments ilgtermiņa attiecību veidošanai. Prezentētā programma ar nosaukumu “(ne)miers” ir veidota, lai uzrunātu gan vietējo kopienu, gan starptautisko auditoriju, meklējot atbildes uz mūsdienu Eiropas aktuālajiem jautājumiem caur mākslas un kultūras prizmu.
Starptautiskā mēroga ambīcijas un vēstnieku atbalsts
Līdzšinējā sadarbība ar ārvalstu partneriem jau ir devusi taustāmus rezultātus. Līdz 2026. gada vidum ir īstenota dalība 16 starptautiskos projektos, kuros iesaistīts 81 ārvalstu mākslinieks no 26 valstīm. Ārvalstu vēstnieku interese apliecina, ka Liepāja ir spējusi radīt saturu, kas ir saistošs tālu aiz Latvijas robežām. Kultūra šajā kontekstā kalpo kā spēcīgs starptautiskā dialoga instruments, kas stiprina savstarpēju uzticēšanos un paver durvis jaunām ekonomiskām un izglītības iniciatīvām.
Nozīmīga loma programmas izstrādē ir partnerībai ar citām Eiropas kultūras galvaspilsētām. Šī gada sākumā Liepāja ar interaktīvo stendu “Liepājas kultūra silda” jau viesojās Somijas pilsētā Oulu, kas kļūs par kultūras galvaspilsētu 2026. gadā. Tāpat mērķtiecīga programmas prezentēšana notikusi Viļņā, Tallinā, Londonā un Berlīnē, nostiprinot saikni ar Baltijas un Eiropas vadošajām kultūras institūcijām.
Programmas “(ne)miers” mugurkauls: no Karostas līdz Kuldīgai
- gada kalendārs solās būt blīvs – plānoti vairāk nekā 500 notikumi, kas aptvers izstādes, koncertus, izrādes un starpdisciplinārus projektus. Programma balstās piecās tematiskajās līnijās, kas caurvijas visam reģionam. Īpaša uzmanība pievērsta Karostas apkaimei, kur Latvijas Jaunā teātra institūts īsteno projektu kopu “Karosta–Radosta”, veicinot vietējās kopienas iesaisti mākslas procesos.
Reģionālā sadarbība ir viens no programmas stūrakmeņiem. Kultūras notikumi neaprobežosies tikai ar pilsētvidi – tie organiski iekļausies arī Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu ainavā. Piemēram, Pāvilostā darbosies “VV Foundation” starptautiskā mākslas rezidence “Dzintara sezona”, savukārt Kuldīgā un citviet reģionā norisināsies demokrātijas rezidences un laikmetīgās mākslas izpausmes. Šāda pieeja nodrošina, ka kultūras galvaspilsētas ieguvumi sasniedz plašāku iedzīvotāju loku, veicinot tūrismu un vietējo uzņēmējdarbību.
Pasaules līmeņa zvaigznes un vērienīgi kopienu projekti
Viens no gaidītākajiem 2027. gada notikumiem būs japāņu laikmetīgās mākslas zvaigznes Čiharu Šjotas personālizstāde. Viņas darbi, kas pazīstami ar sarežģītiem diegu pinumiem un telpiskām instalācijām, piesaista tūkstošiem skatītāju visā pasaulē. Paralēli tam koncertzāle “Lielais dzintars” piedāvās sēriju “Dižie Lielajā dzintarā”, kurā uzstāsies pasaules līmeņa mūziķi, turpinot tradīciju, ko aizsācis Liepājas Mākslas forums.
Kormūzikas mīļotājiem centrālais notikums būs festivāls “Europa Cantat 2027”, kas augustā pulcēs vairāk nekā 3000 dalībnieku no visas pasaules. Tas būs ne tikai māksliniecisks baudījums, bet arī nopietns izaicinājums pilsētas viesmīlības nozarei. Programmu papildinās arī Liepājas Simfoniskā orķestra operas festivāls “Opera pie jūras” un laikmetīgās mākslas izstāde “(ne)nomodā: slēptie apvāršņi”, kas meklēs jaunus veidus, kā mākslai ienākt pilsētas publiskajā telpā.
Praktiskā aina
- Oficiālais sākums: 2027. gada 22. janvāris Kuldīgā un Dienvidkurzemē; 23. janvāris Liepājā.
- Apjoms: Vairāk nekā 500 pasākumu visa gada garumā.
- Galvenie partneri: airBaltic (gaisa mobilitāte), CleanR Grupa (ilgtspēja), Lux Express (sauszemes mobilitāte).
- Finansējums: Liepājas valstspilsētas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas novadu un Kultūras ministrijas līdzekļi.
Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ir iespēja reģionam ne tikai parādīt savu kultūras mantojumu, bet arī kļūt par modernu, atvērtu un starptautiski konkurētspējīgu vietu dzīvei un jaunradei. Gatavošanās process turpinās, un katrs īstenotais projekts ir solis tuvāk 2027. gada janvārim, kad Liepāja kļūs par Eiropas kultūras epicentru.
Avots: Liepājas valstspilsētas pašvaldība
Komentāri