Lietuvas Vides ministrija ir apstiprinājusi būtiskas izmaiņas Amatierzvejas noteikumos iekšējos ūdeņos, kas tieši ietekmēs arī tos Latvijas makšķerniekus, kuri regulāri dodas uz kaimiņvalsts ūdenstilpēm. Galvenais izmaiņu fokuss ir vērsts uz ekoloģiskā līdzsvara uzlabošanu, sporta makšķerēšanas veicināšanu un specifisku zivju sugu aizsardzību. Šie jaunumi ir īpaši aktuāli, ņemot vērā Latvijas makšķernieku lielo interesi par Kauņas ūdenskrātuvi un pierobežas upēm.
Kauņas ūdenskrātuve: neierobežots raudu un pliču loms
Viens no būtiskākajiem jaunumiem skar Kauņas ūdenskrātuvi (Kauno marios). Zinātniskie pētījumi liecina par ievērojamu karpu dzimtas zivju biomasas pieaugumu šajā ūdenstilpē, kas negatīvi ietekmē kopējo ekosistēmu. Lai risinātu šo situāciju, jaunie noteikumi paredz, ka Kauņas ūdenskrātuvē vairs netiek ierobežots noķerto raudu, pliču un sudrabkarūsu skaits vai svars.
Šīs zivis netiks ieskaitītas kopējā pieļaujamā loma apjomā. Vides speciālisti uzskata, ka šo sugu intensīvāka izvešana uzlabos barošanās apstākļus citām zivīm un veicinās ūdenstilpes pašattīrīšanos. Latvijas makšķerniekiem, kuri plāno doties uz Kauņu, šī ir iespēja baudīt dinamisku copi bez bažām par svara ierobežojumu pārsniegšanu attiecībā uz minētajām sugām.
Jauni standarti sporta makšķerēšanai un inventāram
Lietuva sper soli pretī profesionālajam makšķerēšanas sportam, pielāgojot noteikumus starptautiskajai praksei. Turpmāk augsta līmeņa sporta sacensību laikā, kas saskaņotas ar Vides aizsardzības departamentu, dalībniekiem būs atļauts uzglabāt tīkliņos zivis, kuru paturēšana parastos apstākļos būtu ierobežota (izmēra vai sugas dēļ). Tomēr ir stingrs nosacījums – pēc sacensību beigām un svēršanas procedūras visas šīs zivis nekavējoties jāatlaiž dzīvas.
Lai nodrošinātu sacensību netraucētu norisi, noteiktajās vietās un laikos (ja informācija publicēta vismaz 10 darba dienas iepriekš) makšķerēt drīkstēs tikai sacensību dalībnieki.
Tehniskajā ziņā ir mīkstināts ierobežojums amortizācijas gumiju izmantošanai. Ja iepriekš bija atļautas līdz 20 cm garas gumijas, tad tagad to maksimālais garums palielināts līdz 40 cm. Šīs gumijas ir būtiskas, izmantojot pīto auklu, lai samazinātu zivs noraušanās risku, taču to garuma ierobežojums saglabāts, lai novērstu neētisku makšķerēšanas veidu, kad ēsma tiek burtiski “ievilkta” vietā ar spēcīgu gumiju palīdzību.
Pastiprināta plēsēju aizsardzība un sonāru lietošanas ierobežojumi
Lietuvas Vides ministrija ir paplašinājusi to ūdenstilpju sarakstu (7. pielikums), kurās tiek īstenota īpaša ekoloģiskā programma. Šajos ezeros un upēs tiek veicināta karpu dzimtas zivju izķeršana, bet vienlaikus ieviesti ļoti stingri noteikumi plēsīgo zivju saudzēšanai:
- Bezmaksas makšķerēšana: Karpu dzimtas zivis (izņemot līņus) šajos ūdeņos drīkst makšķerēt bez maksas un bez ierobežojumiem.
- Plēsīgo zivju limits: Vienā makšķerēšanas reizē drīkst paturēt tikai vienu līdaku un vienu zandartu.
- Minimālais izmērs: Gan līdakām, gan zandartiem šajās vietās jābūt vismaz 65 cm gariem.
- Mākslīgā ēsma: Atļauts izmantot tikai mākslīgos mānekļus un tikai vienu makšķerēšanas rīku.
- Sonāru (eholotu) noteikums: Ja makšķernieks izmanto ierīces zivju atrašanai (piemēram, Panoptix vai līdzīgus sonārus), visas noķertās līdakas un zandarti ir nekavējoties jāatlaiž, neatkarīgi no to izmēra.
Izmaiņas pierobežas un specifiskajās upēs
Latvijas makšķerniekiem, kuri iecienījuši upju copi Lietuvas dienvidos un rietumos, jāņem vērā jauni liegumi. Šalčas upē (no grīvas līdz Visinčas grīvai) un Šišas upē (virs Šilutes zivju ceļa) ieviests pilnīgs makšķerēšanas aizliegums periodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Tas darīts, lai aizsargātu strauta foreļu un taimiņu nārsta vietas.
Avots: ELTA
Komentāri