Lietuvā par 48% pieaudzis sūdzību skaits par datu aizsardzību

Lietuvas Valsts datu aizsardzības inspekcijas (VDAI) jaunākais darbības pārskats atklāj būtisku lūzuma punktu sabiedrības attieksmē pret digitālo privātumu. 2025. gadā saņemto sūdzību un ziņojumu skaits kaimiņvalstī ir pieaudzis par gandrīz pusi jeb 48%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Šis lēciens netiek interpretēts kā drošības situācijas pasliktināšanās, bet gan kā sabiedrības informētības un prasīguma pieaugums attiecībā uz savu tiesību aizsardzību digitālajā vidē.

Prezentējot atskaiti Seima Cilvēktiesību komitejā, VDAI direktore Dijana Šinkūniene uzsvēra, ka straujā digitalizācija un mākslīgā intelekta (MI) risinājumu integrācija ikdienā rada jaunus izaicinājumus privātuma, pārredzamības un cilvēktiesību nodrošināšanas jomās. Datu aizsardzība vairs nav tikai tehnisks jautājums, tā ir kļuvusi par neatņemamu demokrātijas un valsts institūciju uzticības pamatu.

Cilvēciskais faktors kā lielākais drošības risks

Analizējot statistiku par personas datu drošības pārkāpumiem (ADSP), atklājas satraucoša, taču prognozējama tendence. Lai gan kiberuzbrukumi bieži nonāk ziņu virsrakstos, lielāko daļu incidentu Lietuvā joprojām izraisa vienkāršas kļūdas. No 223 reģistrētajiem pārkāpumiem, kas kopumā skāra vairāk nekā 1,2 miljonus datu subjektu, vairāk nekā puse bija saistīta ar neuzmanību.

Šie dati skaidri parāda, ka pat vismodernākās tehnoloģiskās barjeras nespēj pilnībā pasargāt datus, ja netiek ieguldīts darbinieku izglītošanā un iekšējo procesu sakārtošanā. Cilvēciskā kļūda šajā kontekstā var nozīmēt gan nepareizam adresātam nosūtītu e-pastu ar sensitīvu informāciju, gan pazaudētus datu nesējus vai nepienācīgu piekļuves tiesību pārvaldību.

Mākslīgais intelekts un jaunais regulējums

Viens no centrālajiem atskaites punktiem ir gatavošanās Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta īstenošanai. VDAI uzsver, ka jaunās tehnoloģijas ir jāievieš, stingri ievērojot cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskas valsts principus. MI sistēmas rada jaunus riskus saistībā ar automatizētu lēmumu pieņemšanu un iespējamu diskrimināciju, tādēļ uzraudzības iestāžu loma kļūst arvien kritiskāka.

Lietuvas pieredze rāda, ka sabiedrība ir dalīta savā vērtējumā par datu drošību. Aptuveni 58% iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumi un institūcijas valstī pienācīgi nodrošina tiesības uz personas datu aizsardzību. Tajā pašā laikā tikai puse aptaujāto jūtas pietiekami informēti par savām tiesībām šajā jomā. Tas norāda uz nepieciešamību pēc nepārtrauktas izglītojošas darbības, ko VDAI 2025. gadā aktīvi īstenoja caur semināriem, metodiskajiem ieteikumiem un konsultācijām.

Izaicinājumi nākotnei: Speciālistu trūkums

Neraugoties uz ambiciozajiem mērķiem stiprināt uzraudzību, Lietuvas datu aizsardzības sistēma saskaras ar resursu ierobežojumiem. Diskusijā Seimā tika akcentēta akūta kvalificētu speciālistu trūkuma problēma. Datu aizsardzības un kiberdrošības jomā nepieciešamas specifiskas zināšanas, kas apvieno juridisko un tehnisko kompetenci, taču valsts sektors bieži nespēj konkurēt ar privāto tirgu par šiem talantiem.

Institucionālo spēju stiprināšana būs noteicošais faktors tam, cik efektīvi Lietuva spēs reaģēt uz pieaugošo sūdzību skaitu un MI radītajiem riskiem. Seima Cilvēktiesību komiteja atzina, ka datu aizsardzība šodien ir tieši saistīta ar sabiedrības uzticēšanos valstij kopumā, īpaši laikmetā, kad personīgā informācija ir kļuvusi par vērtīgu resursu gan legālajā ekonomikā, gan kriminālajās struktūrās.

Avots: ELTA