Lietuvas parlaments (Seims) ir uzsācis izskatīt nozīmīgus grozījumus Enerģētikas likumā, kuru mērķis ir pasargāt sabiedrības neaizsargātākās grupas no pārmērīgi augstiem elektroenerģijas rēķiniem. Enerģētikas ministra Žīgimanta Vaičūna prezentētais plāns paredz ieviest mehānismu, kas ļautu neatkarīgajiem piegādātājiem pārtraukt neizdevīgus fiksētās cenas līgumus tiem iedzīvotājiem, kuriem pienākas valsts atbalsts, automātiski novirzot tos uz lētāko sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju.
Šobrīd Lietuvā vērojama situācija, kurā simtiem tūkstošu iedzīvotāju, kuriem būtu tiesības uz zemāku elektroenerģijas tarifu, turpina maksāt tirgus cenu, kas bieži vien ir ievērojami augstāka. Ministrijas aplēses rāda, ka pēc jaunā likuma stāšanās spēkā neaizsargātie patērētāji no septembra varētu maksāt aptuveni 20 centus par kilovatstundu (ct/kWh), kamēr pašlaik daudzi no viņiem maksā par 8 līdz 10 centiem vairāk.
Jaunais mehānisms elektroenerģijas izmaksu mazināšanai
Galvenā problēma, ko risina piedāvātie grozījumi, ir iedzīvotāju pasivitāte vai informācijas trūkums. Daudzi seniori un sociāli maznodrošinātie iedzīvotāji neapzinās, ka viņu noslēgtie līgumi ar neatkarīgajiem piegādātājiem ir kļuvuši finansiāli neizdevīgi, vai arī viņiem šķiet par grūtu pašiem iniciēt līguma laušanu un pāreju pie cita sniedzēja.
Saskaņā ar jauno projektu, ja noteiktā galīgā elektroenerģijas cena būs augstāka par sabiedriskās piegādes cenu neaizsargātajiem patērētājiem, neatkarīgajiem piegādātājiem tiks noteikts pienākums rīkoties:
- Informēšana: Piegādātājam 10 kalendāro dienu laikā pēc jauno tarifu stāšanās spēkā būs jāinformē klients par plānoto līguma laušanu.
- Piekrišanas periods: Patērētājam tiks dotas 30 dienas, lai sniegtu piekrišanu līguma izbeigšanai.
- Automātiska pāreja: Ja piekrišana tiek saņemta, līgums tiek pārtraukts nākamā mēneša pēdējā dienā, un jau nākamajā dienā klients sāk saņemt elektrību par zemāko sabiedriskā tarifa cenu.
Šī procedūra tiktu atkārtota katru reizi, kad Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pārskata sabiedriskās piegādes tarifus, kas parasti notiek divas reizes gadā – janvārī un jūlijā.
Kas tiek uzskatīts par neaizsargātu patērētāju?
Lietuvas tiesību aktos neaizsargāto patērētāju kategorija ir skaidri definēta, lai mērķtiecīgi sniegtu palīdzību tiem, kam tā visvairāk nepieciešama. Pašlaik Lietuvā ir aptuveni 412 000 šādu personu, taču tikai aptuveni 30% no viņiem izmanto iespēju saņemt elektrību par sabiedrisko tarifu.
| Patērētāju kategorija | Kvalifikācijas kritēriji |
|---|---|
| Sociālās palīdzības saņēmēji | Personas, kas saņem naudas sociālo palīdzību maznodrošinātajiem. |
| Personas ar invaliditāti | Iedzīvotāji ar noteiktu invaliditātes pakāpi. |
| Pabalstu saņēmēji | Personas, kas saņem sociālās apdrošināšanas vecuma pensiju vai kompensācijas. |
Enerģētikas ministrijas dati liecina, ka aptuveni 285 000 iedzīvotāju no šīs grupas joprojām ir palikuši pie neatkarīgajiem piegādātājiem un pārmaksā par pakalpojumu. Šī gada pirmajā pusgadā sabiedriskās piegādes “Standarta” vienas laika zonas tarifs ir 18 ct/kWh, kas ir ievērojami zemāks par daudziem tirgū pieejamajiem komercpiedāvājumiem.
Pašreizējā situācija un tirgus izaicinājumi
Lietuvas enerģētikas tirgus liberalizācija, kas sākās pirms dažiem gadiem, nesa līdzi ne tikai konkurenci, bet arī sarežģītību. Kamēr aktīvākie patērētāji regulāri seko līdzi cenām un maina piegādātājus, mazāk aizsargātā sabiedrības daļa bieži vien kļūst par situācijas ķīlniekiem, paliekot pie dārgiem, vēsturiski noslēgtiem fiksētas cenas līgumiem.
Šis likumprojekts ir mēģinājums valstiskā līmenī mazināt enerģētisko nabadzību, negaidot, kad paši iedzīvotāji spēs orientēties sarežģītajos tirgus procesos. Tas ir arī signāls neatkarīgajiem piegādātājiem, ka valsts prioritāte ir sociālais taisnīgums, nevis peļņa no neinformētiem klientiem.
Turpmākie soļi un likuma pieņemšanas gaita
Seima deputāti pirmajā lasījumā projektu atbalstīja pārliecinoši – 71 balsoja “par”, tikai 2 bija pret, bet 15 atturējās. Tas liecina par plašu politisko konsensu jautājumā par palīdzību maznodrošinātajiem.
Turpmāk likumprojektu skatīs Enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības komitejā, kas ir noteikta kā galvenā atbildīgā institūcija. Plānots, ka Seima sēdē jautājums atgriezīsies 2. jūnijā. Ja likums tiks pieņemts bez būtiskiem kavējumiem, jaunā kārtība stāsies spēkā jau šī gada 1. septembrī, sniedzot jūtamu atvieglojumu tūkstošiem mājsaimniecību pirms nākamās apkures sezonas sākuma.
Avots: ELTA
Komentāri