Lietuvas Seimā tiek izskatīts ierosinājums būtiski mainīt “jauna cilvēka” juridisko definīciju, pazeminot vecuma slieksni no pašreizējiem 14 gadiem uz 11 gadiem. Šī iniciatīva, kas guvusi negaidīti plašu politisko atbalstu gan no opozīcijas, gan valdošās koalīcijas puses, pavērtu durvis jaunākiem pusaudžiem dalībai valsts finansētās programmās un jauniešu organizācijās.
Izmaiņas Jaunatnes politikas pamata likumā paredz, ka turpmāk par jaunieti tiktu uzskatīta persona vecumā no 11 līdz 29 gadiem (ieskaitot). Pašlaik spēkā esošais regulējums šo statusu piešķir tikai no 14 gadu vecuma, kas, pēc ekspertu domām, rada nevajadzīgu barjeru agrīnā pusaudža vecuma posmā.
Politiska vienprātība par prioritātēm
Interesanti, ka šis jautājums kļuvis par retu punktu, kurā sakrīt opozīcijā esošo liberāļu un valdošo sociāldemokrātu viedokļi. Seima deputāte Edīte Rudeliene (Edita Rudelienė) norāda, ka liberāļi savu likumprojekta versiju reģistrēja jau šī gada janvārī, savukārt Sociālās aizsardzības un darba ministrija ar identisku priekšlikumu klajā nāca maija vidū.
Lai gan starp politiskajiem spēkiem vērojama neliela rīvēšanās par to, kurš pirmais iniciējis izmaiņas, galvenais uzsvars tiek likts uz rezultātu. Rudeliene uzsver, ka četru mēnešu laikā projekts ir saskaņots ar Jaunatnes lietu aģentūru, jauniešu organizācijām, pašvaldību koordinatoriem un emocionālās veselības speciālistiem. Šāda mēroga sagatavošanās darbi liecina par nopietnu nodomu beidzot juridiski atzīt agrīno pusaudžu vecuma grupu kā pilntiesīgu jaunatnes politikas mērķauditoriju.
Praktiskie ieguvumi un prevencija
Jauniešu vecuma sliekšņa pazemināšana nav tikai formāla izmaiņa dokumentos. Tam ir tieša ietekme uz to, kā valsts un nevalstiskās organizācijas var strādāt ar bērniem. Jaunatnes lietu aģentūras vadītāja Egle Došiene (Eglė Došienė) skaidro, ka pusaudžu vecums tiek iedalīts trīs posmos: agrīnajā (11–13 gadi), vidējā (14–15 gadi) un vēlīnajā (16–17 gadi).
Pašlaik 11 līdz 13 gadus veci bērni atrodas sava veida “pelēkajā zonā”. Viņi vairs nav mazi bērni, taču juridiski vēl nav jaunieši, kas liedz viņiem legāli iesaistīties jauniešu organizāciju darbībā vai izmantot specializētas jaunatnes darba programmas. Vecuma sliekšņa pazemināšana ļautu:
- Agrīnāka prevencija: Uzsākt darbu ar pusaudžiem pirms rodas nopietnas uzvedības vai emocionālās problēmas.
- Legāla dalība organizācijās: Atļaut 11 gadus veciem bērniem kļūt par pilntiesīgiem biedriem jaunatnes organizācijās, veicinot pilsonisko aktivitāti.
- Specializētas programmas: Izstrādāt un finansēt valsts programmas, kas mērķētas tieši uz 11–13 gadus vecu pusaudžu specifiskajām vajadzībām.
Investīcija nākotnes sabiedrībā
Lietuvas Liberālās jaunatnes priekšsēdētāja Ema Šidlauskaite (Ema Šidlauskaitė) uzsver, ka šis solis ir investīcija aktīvā un laimīgā jaunajā paaudzē. Viņasprāt, Seima deputātu atbalsts šim projektam parādīs valsts rūpes par jauniešu labklājību jau no brīža, kad viņi sāk veidot savu identitāti un meklēt vietu sabiedrībā.
Lai gan ministrija savu identisko projektu reģistrēja vēlāk, politiskie vērotāji prognozē, ka abi varianti tiks apvienoti vai arī ministrija atbalstīs liberāļu iniciatīvu, lai paātrinātu procesa virzību. Šāda rīcība būtu loģisks turpinājums centieniem modernizēt sociālo politiku un pielāgot to mūsdienu pusaudžu attīstības dinamikai.
Likumprojekta tālākā virzība Seimā noteiks, cik ātri šīs izmaiņas stāsies spēkā. Ja balsojums būs labvēlīgs, Lietuva pievienosies tām Eiropas valstīm, kas jaunatnes politikas instrumentus sāk pielietot jau pusaudža gadu pašā sākumā, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu atbalsta sistēmu pārejā no bērnības uz pieaugušo dzīvi.
Avots: ELTA
Komentāri