Lietuva pašlaik atrodas tālu no Eiropas Savienības (ES) noteiktā mērķa attiecībā uz sieviešu pārstāvniecību lielāko uzņēmumu valdēs. Lai gan 2022. gadā pieņemtā ES direktīva “Sievietes valdēs” paredz, ka līdz 2026. gada jūnijam biržā kotētajos uzņēmumos neizpilddirektoru amatos mazāk pārstāvētajam dzimumam jāveido vismaz 40%, Lietuvas pašreizējie rādītāji liecina par būtisku atpalicību.
Pašlaik tikai 10% no Lietuvas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir sasnieguši 40% slieksni sieviešu pārstāvniecībai starp neizpilddirektoriem. Kopumā sievietes kaimiņvalsts uzņēmumu valdēs aizņem aptuveni 24,8% vietu. Šie dati skaidri parāda plaisu starp tiesisko regulējumu un reālo situāciju biznesa vidē.
Pašreizējā situācija un ES prasības
Eiropas pieredze rāda, ka valstis, kuras jau iepriekš ieviesa skaidrus mērķus vai kvotas, šodien ir ievērojami progresējušas. Piemēram, Francijā, Nīderlandē un Itālijā sieviešu īpatsvars valdēs ir sasniedzis 40–47%. Turpretim valstis, kas paļāvās tikai uz rekomendācijām, virzās uz priekšu daudz lēnāk.
| Rādītājs | Lietuvas pašreizējais rādītājs | ES Direktīvas mērķis (2026) |
|---|---|---|
| Sieviešu īpatsvars visās valdēs (kopā) | 24,8% | 33% |
| Uzņēmumu daļa, kas sasnieguši 40% mērķi | 10% | 100% |
| Sieviešu īpatsvars valsts uzņēmumu (VVĮ) valdēs | 36,8% | – |
Lietuvas Seima deputāte Jekaterina Rojaka uzsver, ka galvenā problēma nav kompetentu sieviešu trūkums, bet gan ierobežotā atvērtība konkurencei. Valdes Lietuvā ilgstoši veidojušās pēc slēgta principa, kur tie paši profesionālie tīkli iesaka tos pašus cilvēkus, visbiežāk meklējot “tradicionālu” kandidātu – bijušo izpilddirektoru vai ilggadēju nozares vadītāju.
Valsts sektors kā piemērs
Interesanti, ka Lietuvas valsts pārvaldītie uzņēmumi (VVĮ) rāda labāku piemēru nekā privātais sektors. Tur sievietes veido 36,8% no koleģiālo institūciju locekļiem, bet padomju līmenī ir sasniegts pilnīgs līdzsvars. Tas apliecina: kad valsts skaidri definē pārvaldības standartus un padara atlasi publisku, pārmaiņas notiek straujāk.
Tomēr pat valsts sektorā saglabājas disproporcija augstākajā vadības līmenī – starp uzņēmumu vadītājiem sieviešu ir tikai 8,8%. Tas norāda, ka uzraudzības līmenī progress ir straujāks nekā reālās izpildvaras ķēdē.
Nepieciešamie soļi pārmaiņām
Lai direktīvas ieviešana nebūtu tikai formāls “atķeksēšanas” process, ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas:
* Profesionālāka un caurspīdīgāka kandidātu atlase;
* Plašāka kompetenču meklēšana (kiberdrošība, mākslīgais intelekts, krīžu vadība);
* Spēcīgāks investoru spiediens uz uzņēmumu pārvaldības kultūru;
* Elastīgāka darba un ģimenes dzīves politika.
Pasaules Bankas dati liecina, ka vidējais valstu rezultāts pēc formālajiem likumiem ir 67 no 100, bet to reālā īstenošana praksē sasniedz tikai 47–53 punktus. Lietuvai tas ir atgādinājums, ka tikai likuma pieņemšana bez kultūras maiņas nesniegs gaidīto rezultātu modernākai un profesionālākai lēmumu pieņemšanai.
Original reporting by: elta
Avots: ELTA
Komentāri