Lietuvas bīstamākie ceļi: ‘melno punktu’ skaits sarūk, bet riski saglabājas

Lietuvas valsts nozīmes autoceļu tīklā vērojama pozitīva tendence – visbīstamāko posmu jeb tā dēvēto “melno punktu” skaits gada laikā ir samazinājies par desmito daļu. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pašlaik kaimiņvalstī identificēti 27 melnie punkti, kas ir par trim mazāk nekā iepriekšējā periodā, kad to bija 30. Lai gan drošības uzlabošanas pasākumi sniedz rezultātus, speciālisti norāda uz satraucošu faktu: vairāk nekā puse bīstamo vietu nemainās gadiem ilgi.

Katrs izskaustais melnais punkts nozīmē vairāk droši mājās pārradušos cilvēku, tomēr katra palikusī atzīme kartē ir signāls par joprojām nepieņemamu risku. Lietuvas Transporta kompetenču aģentūras (TKA) speciālisti, analizējot situāciju, uzsver, ka infrastruktūras uzlabošana ir prioritāte, lai sasniegtu mērķi – uz pusi samazināt bīstamo posmu skaitu un sakārtot vismaz 500 nedrošas gājēju pārejas visā valstī.

Kas definē “melno punktu” un kur tie atrodas?

Par melno punktu Lietuvā tiek uzskatīts ceļa posms vai krustojums, kurā četru gadu laikā notikuši vismaz četri ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir cietušie vai bojāgājušie. Jaunākajā pārskatā šajās 27 vietās fiksēti 122 nopietni negadījumi, kuros dzīvību zaudējuši trīs cilvēki, bet 162 guvuši traumas.

Analīze rāda, ka bīstamība nav sadalīta vienmērīgi pa dažādas nozīmes ceļiem. Lielākā daļa riska zonu koncentrējas uz galvenajām maģistrālēm, kuras bieži izmanto arī autovadītāji no Latvijas, dodoties tranzītā caur Lietuvu.

Zīmīgi, ka 15 no 27 melnajiem punktiem atrodas tajās pašās vietās, kur pērn. Tas liecina par ieilgušām infrastruktūras problēmām, kuru risināšanai nepieciešamas apjomīgākas investīcijas un sarežģītāki inženiertehniskie risinājumi. Īpaša uzmanība šobrīd pievērsta Tauragei, kur uz maģistrāles A12 fiksēti pat trīs melnie punkti – tas ir lielākais skaits vienā pilsētā.

Galvenie riska faktori: kreisie pagriezieni un gājēju pārejas

Pētot negadījumu cēloņus, TKA speciālisti izdalījuši divas galvenās infrastruktūras problēmas: nedrošus kreisos pagriezienus un nepietiekami aprīkotas gājēju pārejas. Sadursmes, veicot kreiso pagriezienu vai apgriešanos braukšanai pretējā virzienā, veido 26% no visiem negadījumiem melnajos punktos.

Bīstamību rada arī pārejas, kas ierīkotas pāri vairāk nekā divām braukšanas joslām, vai vietas, kur trūkst virziena apgaismojuma. Lai situāciju labotu, Lietuva plāno modernizēt krustojumus, optimizējot luksoforu fāzes vai pārbūvējot tos par apļveida krustojumiem. Tāpat paredzēts uzstādīt drošības saliņas un skaidrāk marķēt prioritātes gājējiem un velosipēdistiem.

Tomēr ne viss ir atkarīgs tikai no ceļa seguma vai apgaismojuma. Pieci no 27 melnajiem punktiem izveidojušies tieši autovadītāju bezatbildīgas rīcības dēļ. Braukšana reibumā, vadītāja apliecības trūkums vai bēgšana no negadījuma vietas ir faktori, kurus nevar novērst tikai ar jaunu asfaltu. Tas norāda uz nepieciešamību paralēli investīcijām strādāt arī pie sabiedrības izglītošanas un kontroles pastiprināšanas.

Ko tas nozīmē autovadītājiem?

Lai gan kopējais bīstamo vietu skaits sarūk, autovadītājiem, īpaši tiem, kas Lietuvas ceļus nepārzina ikdienā, jāsaglabā modrība. Melno punktu karte tiek pastāvīgi atjaunota, un tajā tiek iekļauti arī pašvaldību dati, sniedzot pēc iespējas precīzāku ainu par reālo situāciju uz ceļiem.

Lietuvas Satiksmes ministrijas mērķis ir skaidrs – radīt vidi, kurā pat cilvēciska kļūda nebeigtos ar traģēdiju. Kamēr infrastruktūra tiek pilnveidota, galvenais drošības garants joprojām ir paša vadītāja uzmanība, ātruma ierobežojumu ievērošana un prognozējama rīcība uz ceļa, īpaši tuvojoties krustojumiem un apdzīvotām vietām.

Avots: ELTA