Lietuvas Valsts kontrole ir nākusi klajā ar satraucošu ziņojumu par valsts 2025. gada finanšu pārskatu ticamību, atklājot, ka gandrīz pusotrs miljards eiro nodokļu maksātāju naudas nav pienācīgi uzskaitīts vai pamatots. Šī sistēmiskā nevērība rada tiešus riskus valsts aizsardzības finansējumam, sociālajām garantijām un veselības aprūpes sistēmas stabilitātei, jo lēmumi par valsts līdzekļu sadali tiek pieņemti, balstoties uz nepilnīgiem vai kļūdainiem datiem.
Auditoru secinājumi ir skarbi: valsts finanšu pārskatos konstatētas būtiskas kļūdas aktīvu uzskaitē, kas saistītas ar meža zemēm, audzēm, derīgajiem izrakteņiem un infrastruktūras objektiem. Vēl satraucošāka situācija ir valsts budžeta izpildes ziņojumā, kur izdevumi 916,57 miljonu eiro apmērā nav uzrādīti atbilstoši to patiesajam izlietošanas mērķim. Tas nozīmē, ka gandrīz miljards eiro ir iztērēts, taču sabiedrībai un lēmumpieņēmējiem nav skaidras ainas par to, kādiem tieši pakalpojumiem vai precēm šī nauda tikusi novirzīta.
Finanšu «neredzamās zonas» sadalījums
Lai izprastu problēmas mērogu, ir svarīgi aplūkot konkrētās jomas, kurās auditori atteicās apstiprināt datu pareizību:
| Institūcija / Fonds | Summa (milj. EUR) | Galvenā problēma |
|---|---|---|
| Valsts budžeta izdevumi | 916,81 | Klasifikācijas kļūdas; izdevumi neatbilst mērķim |
| Sociālās apdrošināšanas fonds (Sodra) | 454,90 | Nevar apstiprināt pabalstu izmaksas pareizību |
| Veselības apdrošināšanas fonds | Nav definēts | IT sistēmu defekti; neuzskaitīti parādi no ārvalstīm |
| Valsts aktīvu uzskaite | Sistēmiska | 14 gadus pēc kārtas konstatēti kropļojumi |
Lielākais trieciens iedzīvotāju uzticībai ir saistīts ar Valsts sociālās apdrošināšanas fondu (Sodra). Auditoru nespēja apstiprināt 454,9 miljonu eiro izlietojuma pareizību maternitātes, paternitātes un bērna kopšanas pabalstiem norāda uz nopietniem trūkumiem administrēšanā. Iedzīvotājiem, kuri paļaujas uz šīm izmaksām kā uz vienīgo ienākumu avotu krīzes vai ģimenes pieauguma brīdī, šāda neskaidrība signalizē par sistēmas trauslumu.
Veselības aprūpe un aizsardzība zem lupas
Problēmas neaprobežojas tikai ar pabalstiem. Obligātās veselības apdrošināšanas fonda (PSDF) finanšu pārskatos konstatētie trūkumi ir tieši saistīti ar novecojušām vai nepilnīgām informācijas sistēmām. Sistēmās netiek fiksēta daļa datu par fonda debitoru parādiem no fiziskām un juridiskām personām, kā arī no ārvalstīm par Lietuvā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Šī problēma tika identificēta jau 2021. gadā, taču līdz šim brīdim nav atrisināta, kas liecina par gausu reakciju uz kritiskiem audita aizrādījumiem.
Arī valsts aizsardzības jomā audits atklājis nepieciešamību pēc lielākas caurskatāmības. Īpaša uzmanība pievērsta Lietuvas Strēlnieku savienībai (Lietuvos šaulių sąjunga) piešķirtajam finansējumam. Auditoru ieskatā valstij ir jānodrošina, ka šie līdzekļi tiek izmantoti pamatoti un caurspīdīgi, īpaši ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kur katrs eiro aizsardzības budžetā ir kritiski svarīgs.
Sistēmiskas kļūdas 14 gadu garumā
Valsts kontroliere Irena Segalovičiene uzsver, ka daļa no šīm problēmām atkārtojas gadu no gada. Valsts aktīvu uzskaitē kropļojumi tiek fiksēti jau četrpadsmito gadu pēc kārtas. Tas liecina, ka valsts aparāts nespēj vai nevēlas ieviest sistēmiskas izmaiņas, aprobežojoties ar «kosmētiskiem» labojumiem.
Kad valstij nav uzticamu datu par saviem īpašumiem, saistībām vai izdevumiem, jebkurš lēmums par aizņemšanos starptautiskajos tirgos vai nodokļu politikas maiņu kļūst riskants. Investoriem un starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām šādi audita atzinumi ir brīdinājuma signāls par vāju iekšējo kontroli.
Valsts kontrole ir sniegusi virkni rekomendāciju, kas ietver ne tikai IT sistēmu modernizāciju, bet arī skaidrākas atbildības noteikšanu par finanšu datu kvalitāti. Galvenais uzsvars tiek likts uz Veselības ministriju un Aizsardzības ministriju, kurām nekavējoties jāuzlabo pakalpojumu cenu noteikšanas mehānismi un līdzekļu izlietojuma kontrole. Bez šiem soļiem Lietuvas valsts finanses turpinās darboties «pelēkajā zonā», kur lēmumi tiek pieņemti uz minējumu, nevis faktu pamata.
Avots: BNS
Komentāri