Lietuvas valsts ceļu pārvaldītājs “Via Lietuva” ir publiskojis 2025. gada darbības pārskatu, kas iezīmē vērienīgu pagriezienu kaimiņvalsts infrastruktūras attīstībā. Ar kopējo investīciju apjomu 559 miljonu eiro apmērā, uzņēmums ir ne tikai uzlabojis tranzīta ceļu stāvokli, bet arī ieviesis tehnoloģiskus risinājumus, kas tieši ietekmē ikvienu autovadītāju, kurš šķērso Lietuvu ceļā uz Poliju vai Rietumeiropu.
Galvenais uzsvars aizvadītajā gadā likts uz valsts stratēģisko drošību, militāro mobilitāti un gadiem krāto infrastruktūras parādu dzēšanu. Pateicoties jaunizveidotajam Ceļu fondam, Lietuva plāno nodrošināt stabilu un prognozējamu finansējumu, kas ļaus izvairīties no kampaņveidīgiem remontdarbiem un pāriet pie sistemātiskas tīkla uzlabošanas.
Finanšu un darbības rādītāju kopsavilkums
“Via Lietuva” 2025. gada rezultāti liecina par stabilu uzņēmuma finanšu stāvokli, kas ļāvis īstenot plašu projektu portfeli. Zemāk redzamajā tabulā apkopoti galvenie darbības dati:
| Rādītājs | Apjoms (2025. gads) |
|---|---|
| Kopējās investīcijas infrastruktūrā | 559 milj. EUR |
| Atjaunoto ceļu kopgarums | >120 km |
| Kapitāli saremontēti tilti un viadukti | 29 |
| Tostarp kritiskā stāvoklī esoši tilti | 11 |
| Aktīvo projektu portfelis | 314 projekti |
| Tīrā peļņa | 1,9 milj. EUR |
Via Baltica un stratēģiskie savienojumi
Latvijas ceļotājiem būtiskākais sasniegums ir maģistrāles “Via Baltica” modernizācijas turpināšana. Lietuva ir noslēgusi integrācijas posmu Eiropas Savienības transporta sistēmā, pabeidzot posmu līdz Polijas robežai. Tas nodrošina tiešu un drošu savienojumu starp trim lielākajām valsts pilsētām – Viļņu, Kauņu un Klaipēdu – un Eiropas ceļu tīklu.
Papildus tam ir uzsākti darbi pie viena no sliktākās slavas ielenktajiem ceļiem – maģistrāles A14 (Viļņa–Utena) rekonstrukcijas. Šis ceļš, kas gadiem ilgi bija pazīstams ar savu nolietoto betona plātņu segumu, beidzot piedzīvo fundamentālas pārmaiņas. Tāpat prioritāšu sarakstā nonācis A1 automagistrāles tilts pār Krunas upi, kas tika atzīts par vienu no bīstamākajiem valstī.
Dinamiskais ātrums un viedās tehnoloģijas
Inovācijas skārušas ne tikai asfalta segumu, bet arī satiksmes vadību. Kopš 2025. gada novembra automagistrālēs A1 (Viļņa–Kauņa) un A5 (Garliava–Marijampole) ir ieviests dinamiskais palielināta ātruma režīms. Tas nozīmē, ka labvēlīgos laikapstākļos autovadītāji drīkst pārvietoties ar ātrumu līdz 130 km/h. Šo procesu kontrolē viedās eismo vadības tehnoloģijas, kas pielāgo atļauto ātrumu reālajai situācijai uz ceļa.
Drošības uzlabošanai modernizēti arī luksoforu mezgli vairāk nekā 20 krustojumos, padarot braucienus ne tikai ātrākus, bet arī prognozējamākus. Šie uzlabojumi ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir samazināt negadījumu skaitu un uzlabot tranzīta plūsmas efektivitāti.
Reģionālā attīstība un militārā mobilitāte
Liela uzmanība pievērsta arī reģionālajiem ceļiem un grants ceļu asfaltēšanai. 2025. gadā parakstīti līgumi par vairāk nekā 100 km grants ceļu asfaltēšanu, kas turpināsies arī 2026. gadā. Tas ir būtisks solis reģionu sasniedzamības uzlabošanai un vietējās uzņēmējdarbības veicināšanai.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, īpaša loma piešķirta militārās mobilitātes projektiem. No Valsts aizsardzības fonda šim mērķim novirzīti 55,4 miljoni eiro. Šie līdzekļi tiek izmantoti dubultā lietojuma infrastruktūrai, kas kalpo gan civilajām vajadzībām, gan valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, nodrošinot smagās tehnikas pārvietošanās iespējas stratēģiskajos virzienos.
Nākotnē “Via Lietuva” plāno turpināt investīciju pieaugumu, izmantojot gan valsts budžeta, gan ES Kohēzijas fonda līdzekļus, lai pilnībā sakārtotu tiltu saimniecību un pabeigtu maģistrālo ceļu tīkla modernizāciju.
Avots: BNS
Komentāri