Lietuvas dronu sistēma kļūst par 28 miljonu eiro ES projekta stūrakmeni

28 miljoni eiro un vairāk nekā 20 vadošās Eiropas aizsardzības organizācijas – šāds ir mērogs vērienīgajam projektam DART, kurā Lietuvas uzņēmums “IT logika” ar savu autonomo dronu staciju risinājumu “Dbox” ieņem stratēģisku lomu. Šis nav tikai lokāls sasniegums; tas iezīmē Baltijas valstu pieaugošo lomu Eiropas militārajā ekosistēmā, kurā tehnoloģiskā precizitāte kļūst svarīgāka par ražošanas apjomiem.

Lietuvas Inovāciju aģentūra norāda, ka kaimiņvalsts uzņēmumi arvien aktīvāk iesaistās Eiropas aizsardzības inovāciju projektos. “Dbox” iekļaušana DART projektā nav nejaušība. Tas risina vienu no lielākajiem izaicinājumiem, veidojot liela mēroga aizsardzības sistēmas – nepieciešamību pēc uzticamas, reāllaika informācijas par modelējamās infrastruktūras stāvokli bez pastāvīgas cilvēka iejaukšanās.

Skaitliskie dvīņi: Nākotnes aizsardzības pamats

Eiropas Aizsardzības fonda (EDF) finansētā DART projekta mērķis ir izstrādāt progresīvas “skaitlisko dvīņu” (digital twin) tehnoloģijas. Tas ir digitāls modelis, kas aptver visu aizsardzības ekosistēmu – no loģistikas ķēdēm, ražošanas un infrastruktūras līdz gaisa telpas platformām, piemēram, lidaparātiem.

Šī tehnoloģija ļauj simulēt reālas operatīvās situācijas un izprast dažādu sistēmu mijiedarbību vēl pirms to faktiskās ieviešanas. Šādā vidē pieņemtie lēmumi ir pamatotāki, samazinot kļūdu risku un palielinot visas Eiropas aizsardzības sistēmas efektivitāti. Lietuvas izstrādātais “Dbox” šajā ķēdē darbojas kā datu avots, kas nodrošina nepārtrauktu teritoriju uzraudzību, ātru reaģēšanu uz notikumiem un efektīvāku kritiskās infrastruktūras vai robežu apsardzību.

Lietuvas uzņēmuma risinājums apvieno visu drona darbības ciklu vienā autonomā sistēmā – no pacelšanās un nolaišanās līdz uzlādei, misiju plānošanai un datu pārraidei. Droni var tikt nosūtīti misijās automātiski, bez operatora klātbūtnes uz vietas, kas ir kritiski svarīgi modernā karadarbībā un robežapsardzībā.

Sadarbība ar Eiropas industrijas milžiem

Dalība DART projektā nozīmē strādāt plecu pie pleca ar Eiropas aizsardzības sektora “smagsvariem”. Konsorcijā ietilpst tādi uzņēmumi kā Francijas programmatūras gigants “Dassault Systèmes”, optiskā un elektroniskā aprīkojuma ražotājs “Safran Electronics & Defense”, kā arī Spānijas aizsardzības un kosmosa tehnoloģiju kompānija “Indra Sistemas”.

Jurgita Gelažanskiene, “IT logika” produktu attīstības vadītāja, uzsver, ka Eiropā radītie drošības un aizsardzības risinājumi tehnoloģiski neatpaliek no globālo līderu piedāvājuma. Tomēr viņa norāda uz būtisku problēmu: šie risinājumi vietējā mērogā pārāk bieži paliek neizmantoti. EDF finansētie projekti ir katalizators, kas beidzot ļauj šīm tehnoloģijām nonākt reālā tirgū.

Reģionālā ietekme un iespējas Baltijai

Lietuvas panākumi kalpo kā indikators arī Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem. Eiropas Aizsardzības fonds 2021.–2027. gada periodam ir paredzējis aptuveni 7,3 miljardu eiro lielu budžetu. Tikai šogad vien caur EDF Eiropas aizsardzības sektorā tiks investēts viens miljards eiro.

Latvijas un Lietuvas uzņēmumiem, kas darbojas lāzertehnoloģiju, kosmonautikas vai robotikas jomās, šis ir piemērotākais brīdis meklēt starptautiskas partnerības. EDF īpašu uzmanību pievērš mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) integrācijai piegādes ķēdēs. Lietuvā EDF finansējumu jau ir saņēmuši tādi uzņēmumi kā “BPTI”, “Astrolight”, “Aktyvus Photonics”, “Nano Avionics” un “Eksma Optics”.

Investīcijas pētniecībā var tikt segtas līdz pat 100% apmērā, savukārt izstrādes un prototipu izveides stadijā ES finansējums papildina nacionālos ieguldījumus. Tas nozīmē, ka valstīm ar ierobežotākiem aizsardzības budžetiem, piemēram, Baltijas valstīm, ir iespēja piedalīties augstākā līmeņa tehnoloģiju izstrādē, ko tās vienas pašas nespētu finansēt.

Nākamais solis šajā attīstībā ir ne tikai tehnoloģiju radīšana, bet to reāla integrācija Eiropas armiju ikdienā. DART projekts un Lietuvas “Dbox” ir pierādījums tam, ka mazas valstis var piedāvāt kritiskus elementus lielajai Eiropas drošības mozaīkai, nodrošinot autonomiju un tehnoloģisko neatkarību no ārpus Eiropas esošiem piegādātājiem.

Avots: ELTA