Aprīlī Lietuvas finanšu tirgū fiksēts nebijis lēciens – iedzīvotāju aktivitāte, dzēšot savas parādsaistības, pieaugusi par vairāk nekā trešdaļu. Galvenais šī buma dzinējspēks ir iespēja izņemt līdzekļus no pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem, ko daudzi izmantojuši, lai atvieglotu savu ikmēneša kredītu slogu.
Kredītbiroja “Creditinfo Lietuva” dati liecina, ka aprīļa vidū fiksētais segto aizdevumu skaits atsevišķos periodos bija pat četras reizes lielāks nekā tajā pašā laikā pērn. Kopumā visu finanšu saistību atmaksas apjomi aprīlī pieauguši par 38%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Šī tendence skaidri parāda, ka iedzīvotāji izvēlas tūlītēju finanšu stabilitāti, nevis ilgtermiņa uzkrājumus vecumdienām.
Finanšu saistību dzēšanas dinamika aprīlī
Dati atklāj, ka visstraujāk iedzīvotāji steigušies segt tieši ilgtermiņa un dārgākās saistības. Zemāk esošajā tabulā apkopoti dati par segto kredītu pieaugumu pa kategorijām:
| Saistību veids | Pieaugums pret iepriekšējo gadu |
|---|---|
| Hipotekārie kredīti | +52% |
| Patēriņa kredīti | +43% |
| Līzinga līgumi | +37% |
| Kopējais saistību apjoms | +38% |
Šie skaitļi ne tikai apliecina vēlmi atbrīvoties no parādiem, bet arī parāda, ka iedzīvotājiem ir izveidojies ievērojams brīvo līdzekļu resurss pēc pensiju fondu dalības pārtraukšanas. Interesanti, ka unikālo parādnieku skaits Lietuvā aprīļa gaitā samazinājies par 8%, kas liecina par kopējo mājsaimniecību finanšu veselības uzlabošanos īstermiņā.
Kredītvēstures uzlabošana kā stratēģisks solis
Eksperti norāda, ka šāda rīcība nav tikai emocionāls lēmums atbrīvoties no parādiem. “Creditinfo Lietuva” Tiesību nodaļas vadītāja Dovile Krikščūkaite uzsver, ka daudziem iedzīvotājiem tas ir stratēģisks solis pirms jaunu, lielāku saistību uzņemšanās. Tīra kredītvēsture bez kavētiem maksājumiem un mazāks kopējais parādsaistību slogs ir būtisks priekšnoteikums, lai nākotnē saņemtu bankas finansējumu ar izdevīgākiem nosacījumiem.
Slikts kredītreitings var izmaksāt dārgi – personas, kas tiek klasificētas zemākās riska klasēs (D vai E), saskaras ar ievērojami augstākām procentu likmēm vai pat atteikumu izsniegt aizdevumu. Tāpēc papildu līdzekļu novirzīšana parādu dzēšanai, nevis jauniem pirkumiem, ilgtermiņā var ietaupīt tūkstošiem eiro uz procentu maksājumu rēķina.

Alternatīvas un riski: vai parādu dzēšana vienmēr ir labākā izvēle?
Lai gan parādu samazināšana šķiet loģisks solis, ekonomisti aicina izvērtēt arī alternatīvas. Bankas “Citadele” ekonomists Aleksandrs Izgorodins norāda, ka iedzīvotāju stratēģijas atšķiras. Aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni 10% iedzīvotāju plānoja izmantot pensiju naudu tieši parādu segšanai, savukārt aptuveni 7% apsvēra nekustamā īpašuma iegādi.
Izgorodins uzsver: “Atmaksājot daļu hipotekārā kredīta, tiek ietaupīti procentu maksājumi, kas pie pašreizējām likmēm ir būtiski. Tomēr, investējot šos līdzekļus ilgtermiņā, iespējams sasniegt lielāku atdevi, lai gan tas ir saistīts ar risku.”
Kopumā Lietuvā šī gada pirmajā ceturksnī dalību otrajā pensiju līmenī pārtrauca aptuveni 550 000 cilvēku jeb 40% no visiem sistēmas dalībniekiem. Šis masveidīgais izceļošanas vilnis no uzkrājošās sistēmas rada būtisku kapitāla pieplūdumu ekonomikā, kas šobrīd transformējas mazākā parādu slogā, taču vienlaikus rada jautājumus par šo iedzīvotāju finansiālo nodrošinājumu vecumdienās.
Original reporting by: bns
Avots: BNS
/linkKomentāri