LPV pirmā Saeimas vēlēšanās: iznākums līdz 3. oktobrim

«Latvija pirmajā vietā» 15. Saeimas priekšvēlēšanu posmā ir nonākusi tieši blakus galvenajai konkurentei par pirmo vietu reitingos: LSM ziņotajā SKDS aptaujā no 2026. gada 24. aprīļa līdz 6. maijam LPV un «Progresīvie» pārrēķinā starp izlēmušajiem un balsot gatavajiem vēlētājiem saņēma pa 14,9 %. Tā kā Saeima jāievēl ne vēlāk kā 2026. gada 3. oktobrī, šis jautājums nav tikai par reitingu līkni, bet arī par to, kurš pēc vēlēšanām sāks valdības sarunu politisko ritmu.

Kā tiks vērtēts iznākums

• Jautājums: vai «Latvija pirmajā vietā» iegūs lielāko balsu skaitu valstī starp partijām un apvienībām?
• Termiņš: 15. Saeimas vēlēšanas paredzētas ne vēlāk kā 2026. gada 3. oktobrī.
• TAIP: LPV oficiālajos rezultātos saņem stingri vairāk balsu nekā jebkurš cits saraksts.
• NĒ: pirmā ir cita partija vai apvienība, vai arī pirmajā vietā ir precīzs balsu neizšķirts.
• Atrisinājums: pēc Centrālās vēlēšanu komisijas oficiāli apstiprinātajiem vēlēšanu rezultātiem valstī.

Reitingu aina rāda iespēju, nevis gatavu rezultātu

LSM 21. maijā publicētā SKDS aptauja LPV sniedza divus atšķirīgus, bet savstarpēji svarīgus signālus. Starp izlēmušajiem un balsot gatavajiem vēlētājiem LPV dalīja pirmo vietu ar «Progresīvajiem», bet visu balsstiesīgo atbildēs LPV bija priekšā ar 9,3 %.

Tas ir būtiski, jo vēlēšanu rezultātu nenosaka tikai tie, kuri aptaujā jau ir skaidri nosaukuši izvēli. SKDS datos 27,7 % aptaujāto vēl nezināja, par ko balsos, bet 13,2 % norādīja, ka vēlēšanās nepiedalītos. Šāds neizlēmušo un nepiedalīties gatavo vēlētāju apjoms nozīmē, ka pat nelielas kustības kampaņas beigās var mainīt pirmo vietu.

LPV priekšrocība šajā brīdī ir redzamība un spēja mobilizēt vēlētājus ar skaidru opozicionāru vēstījumu. Risks ir tāds, ka daļa aptaujas atbalsta var izrādīties mazāk disciplinēta vēlēšanu dienā nekā partijām ar stabilāku elektorātu un lokālām organizācijām.

Kāpēc 5 % barjera maina politisko svaru

Latvijas Saeimas vēlēšanās partijām un apvienībām jāpārvar 5 % barjera, lai iegūtu mandātus. Šī robeža nav tiešs nosacījums prognozes iznākumam, jo jautājums ir par balsu skaitu valstī, nevis vietu skaitu Saeimā. Tomēr tā ļoti ietekmē valdības sarunas pēc rezultātu paziņošanas.

Ja vairākas mazākas partijas paliek zem 5 %, to balsis netiek pārvērstas mandātos. Tad lielāko sarakstu vietu īpatsvars Saeimā var būt lielāks nekā to balsu īpatsvars. LPV gadījumā tas nozīmētu: pat ja partija uzvar tikai ar nelielu pārsvaru balsīs, barjeru nepārvarējušu sarakstu daudzums var padarīt tās mandātu pozīciju spēcīgāku.

Pretējais scenārijs arī ir iespējams. Ja daudz partiju pārvar 5 %, Saeima kļūst sadrumstalotāka, un pirmā vieta balsīs automātiski nenozīmē vieglu ceļu uz valdības vadību. Šādā gadījumā LPV būtu vajadzīgi partneri, kuri ir gatavi kopīgai politiskai platformai, ne tikai matemātisks mandātu skaits.

Apgabalu sadalījums pastiprina Rīgas nozīmi

CVK apstiprinātajā 15. Saeimas vēlēšanu apgabalu sadalījumā Rīgai paredzētas 38 vietas, Vidzemei 26, Zemgalei 13, Latgalei 12 un Kurzemei 11. Kopā ievēlami 100 deputāti.

Šis sadalījums nozīmē, ka Rīga ir lielākais politiskais laukums, kurā reitingu līderu konkurence var īpaši ietekmēt kopējo rezultātu. LSM ziņoja, ka Rīgas apgabalā šogad būs par divām vietām vairāk, bet Latgalē un Kurzemē vietu skaits sarucis.

Tomēr balsu uzvara valstī nav tas pats, kas mandātu uzvara katrā apgabalā. Partija var būt ļoti spēcīga vienā reģionā, bet zaudēt vietas citur, ja atbalsts nav vienmērīgi sadalīts. Tāpēc LPV izredzēs jāskatās ne tikai valsts reitings, bet arī tas, vai partija spēj noturēt atbalstu Rīgā un vienlaikus nezaudēt pārāk daudz Vidzemē, Zemgalē, Latgalē un Kurzemē.

Kandidātu saraksti var mainīt sacensības dinamiku

Kandidātu sarakstu iesniegšana paredzēta no 20. jūnija līdz 5. jūlijam. Šis posms ir svarīgs, jo vēlētāji sāk redzēt ne tikai partijas nosaukumu, bet arī konkrētus cilvēkus, reģionālos līderus un iespējamos ministru kandidātus.

LPV gadījumā sarakstu sastāvs var palīdzēt nostiprināt pirmās vietas ambīciju, ja tajā būs atpazīstami kandidāti vairākos apgabalos. Tas var arī radīt riskus, ja publiska uzmanība pāries no vispārīga protesta vai pārmaiņu vēstījuma uz jautājumiem par komandas kvalitāti, pieredzi un iespējamo valdības modeli.

«Progresīvajiem» un citiem konkurentiem sarakstu posms būs iespēja pārnest reitingu cīņu uz konkrētu piedāvājumu: sociālā politika, drošība, ekonomika, nodokļi, pašvaldību un reģionu jautājumi. Tieši šajā brīdī neizlēmušie vēlētāji bieži sāk izvērtēt, vai balsojums būs par partijas zīmolu, līderi vai konkrētu kandidātu savā apgabalā.

LPV ceļš uz TAIP scenāriju

TAIP scenārijs kļūst ticamāks, ja LPV saglabā esošo atpazīstamību, mobilizē vēlētājus ar augstu līdzdalības disciplīnu un neizlēmušo daļā iegūst vairāk nekā konkurenti. Īpaši svarīgi būtu nepazaudēt pārsvaru visu balsstiesīgo atbildēs, kur SKDS datos LPV bija pirmā.

Šim scenārijam palīdzētu arī situācija, kurā konkurentu balsis sadalās starp vairākiem ideoloģiski tuviem sarakstiem. Ja vēlētāji, kuri nav gatavi balsot par LPV, izkliedējas starp «Progresīvajiem», centriskiem, nacionāliem un reģionāliem piedāvājumiem, LPV var pietikt ar salīdzinoši nelielu, bet noturīgu pārsvaru.

Tomēr pirmā vieta balsīs vēl nenozīmē automātisku valdības vadīšanu. Latvijas parlamentārā sistēma prasa vairākumu Saeimā, un valdību veido sarunu rezultāts. Tāpēc pat TAIP iznākuma gadījumā nākamais jautājums būtu nevis tikai par uzvarētāju, bet par to, vai LPV spēj atrast pietiekamus partnerus.

NĒ scenārijs: kur LPV var zaudēt pirmo vietu

NĒ scenārijs iestājas, ja pirmo vietu balsīs iegūst cita partija vai apvienība, vai arī oficiālajos rezultātos pirmajā vietā ir precīzs neizšķirts. Pašreizējie SKDS dati jau rāda galveno risku: pārrēķinā starp izlēmušajiem un balsot gatavajiem vēlētājiem LPV nav viena pati līdere, bet dala pirmo vietu ar «Progresīvajiem».

LPV var zaudēt pirmo vietu, ja neizlēmušie vēlētāji kampaņas beigās vairāk nosveras par labu citam sarakstam. Vēl viens risks ir zemāka līdzdalība starp partijas atbalstītājiem, jo aptauju nodoms balsot ne vienmēr pārvēršas reālā vēlēšanu dienas rīcībā.

NĒ scenāriju var pastiprināt arī taktiskā balsošana. Ja vēlētāji sāk uztvert pirmās vietas cīņu kā dueli starp LPV un vienu konkurentu, daļa balsu var koncentrēties pie tās partijas, kuru viņi redz kā spēcīgāko alternatīvu. Tādā gadījumā sākotnēji sadrumstalots pretbalsojums var kļūt koncentrētāks.

Ko vēlētājiem vērot līdz rezultātu apstiprināšanai

Svarīgākie nākamie signāli būs kandidātu sarakstu iesniegšana, turpmākie SKDS un citu aptauju mērījumi, kā arī priekšvēlēšanu kampaņas spēja mobilizēt neizlēmušos. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai LPV saglabā pārsvaru visu balsstiesīgo atbildēs un vai starp balsot gatavajiem vēlētājiem izveidojas skaidrs līderis.

Līdz oficiālajiem rezultātiem šī prognoze paliek atvērta. Pašlaik publiskie dati rāda reālu LPV iespēju finišēt pirmajā vietā, taču tie nerāda drošu iznākumu. Lielais neizlēmušo īpatsvars, 5 % barjera, Rīgas mandātu svars un sarakstu kvalitāte var būtiski mainīt to, kura partija vēlēšanu vakarā būs pirmā valstī.

Avots: LSM.lv

Konteksts un darbības Par šo rakstu Ziņot Dalīties

Avots un pārbaude Prognozes atrisinājums

Raksts balstās uz LSM ziņotajiem SKDS reitingiem, CVK apgabalu sadalījumu un publiski noteikto vēlēšanu termiņu.

Pārbaudes

• Salīdzināt CVK apstiprinātos kopējos balsu rezultātus valstī.
• Pārbaudīt, vai LPV ir stingri vairāk balsu nekā jebkuram citam sarakstam.
• Precīza neizšķirta gadījumā prognozes iznākums ir NĒ.
• Atsevišķi vērtēt mandātu sadalījumu, jo tas nav tas pats, kas balsu pirmā vieta.

LSM.lv Meklēt jaunākos partiju reitingus Meklēt CVK vēlēšanu rezultātus

Avots

LSM.lv

Tvērums

Latvija

Atjaunots

2026-06-23 10:15

Ziņot

Raksta kontekstsCilvēki un tēmas#7

#15. Saeimas vēlēšanas#Centrālā vēlēšanu komisija#Latvija pirmajā vietā#partiju reitingi#Progresīvie#SKDS aptauja#vēlēšanu prognoze

Dalīties: