- gada janvāris Viļņā vēstures grāmatās visbiežāk tiek attēlots ar neapbruņotu cilvēku pūļiem pie Televīzijas torņa un padomju tanku kāpurķēžu dārdoņu. Tomēr aiz šiem dramatiskajiem kadriem palika vēl viena, mazāk pamanāma, bet valsts izdzīvošanai kritiski svarīga fronte – tehniskie darbinieki, inženieri un sakarnieki, kuri nodrošināja, lai pasaule uzzinātu par notiekošo un Lietuvas valdība nezaudētu saikni ar iedzīvotājiem.
Ceturtdien, 25. maijā, plkst. 17.30 Lietuvas Nacionālās bibliotēkas Konferenču zālē notiks jaunas grāmatas prezentācija, kas beidzot izgaismo šo „neredzamo” varoņu gaitas. Izdevums „Nematomi, bet reikalingi. Lietuvos ryšininkų atsiminimai, 1991 m. sausis–rugpjūtis” (Neredzami, bet vajadzīgi. Lietuvas sakarnieku atmiņas, 1991. gada janvāris–augusts) ir veltījums tiem, kuri 222 dienas atradās informācijas kara pirmajās līnijās.
222 dienas zem okupācijas spiediena
Kad 1991. gadā Maskava pieņēma lēmumu ar spēku apspiest Lietuvas neatkarības centienus, viens no galvenajiem okupācijas spēku mērķiem bija pilnīga kontrole pār informācijas plūsmu. Padomju armijai bija skaidrs: ja valstij tiks atņemta televīzija, radio un tālruņa sakari, tā kļūs mēma un nespējīga koordinēt pretošanos.
Sakaru objektu sagrābšana sākās 11. janvārī ar Preses nama ieņemšanu un kulminēja 13. janvāra naktī pie Viļņas televīzijas torņa. Tomēr mazāk zināms ir fakts, ka šī okupācija ilga vairāk nekā pusgadu – kopumā 222 dienas. Tikai pēc neveiksmīgā puča Maskavā, 1991. gada 22. augustā, padomju karaspēks pameta ieņemtos objektus, atgriežot tos likumīgajiem īpašniekiem.
Šajā periodā sakaru speciālisti strādāja ekstremālos apstākļos, veidojot alternatīvus kanālus un nodrošinot, ka Lietuvas balss neapklust ne uz brīdi. Grāmatā apkopotas līdz šim nepublicētas atmiņas, dokumenti un fotogrāfijas, kas atklāj, kā tehniski tika nodrošināta valsts funkcionēšana laikā, kad galvenie sakaru mezgli bija pretinieka rokās.
Nozīme Baltijas kopējā vēsturē
Latvijas lasītājam šis stāsts šķitīs īpaši tuvs, jo 1991. gada notikumi Rīgā un Viļņā bija cieši saistīti. Arī Latvijā Barikāžu laikā sakaru darbinieki Radio mājā Doma laukumā un televīzijas kompleksā Zaķusalā spēlēja izšķirošu lomu. Lietuvas pieredze ar 222 dienu ilgo objektu blokādi kalpo kā spilgts atgādinājums par to, cik trausla un vienlaikus izturīga ir valsts neatkarība, ja tās pamatā ir profesionāļu pašaizliedzība.
Jaunais izdevums, ko sagatavojis Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās pētniecības centrs (LGGRTC), tiek prezentēts Lietuvas radio simtgades zīmē. Tas nav tikai vēsturisks atskats, bet gan analīze par to, kā tehnoloģijas un cilvēka griba var stāties pretī militāram pārspēkam.
Pasākuma detaļas un dalībnieki
Grāmatas atvēršanas svētkos Viļņā piedalīsies plašs ekspertu loks, kas palīdzēs izprast tā laika notikumu mērogu. Starp dalībniekiem būs vēstures doktori Valdas Selenis un Irena Šutinienė, radio vēstures pētnieks Sigitas Žilionis, kā arī bijušais Lietuvas sakaru un informātikas viceministrs Alfredas Antanas Basevičius, kurš pats tieši piedalījās tā laika notikumu vadīšanā.
Interesentiem šī ir unikāla iespēja dzirdēt liecības no cilvēkiem, kuri burtiski „turēja roku uz pulsa”, kad Lietuvas brīvība karājās matu galā. Grāmata kalpo kā būtisks papildinājums Baltijas valstu jaunāko laiku vēstures pētniecībā, uzsverot, ka brīvību neizcīna tikai ar politiskiem saukļiem, bet arī ar tehnisku precizitāti un drosmi pie vadības pults.
Avots: BNS
Komentāri