Brīdī, kad pavasara zaļums ir viskošākais un gaisā virmo ziedošu ābeļu smarža, Lietuvas ziemeļaustrumos, Ignalinas rajonā, savus svētkus svin kāda īpaša vieta – Rojaus ciems jeb Paradīze. Šī gada 16. maijā profesora Ādoma Hrebnicka memoriālajā muzejā ar festivālu “Starp ziedošām Paradīzes ābelēm” tika atzīmēta muzeja dibināšanas 65. gadadiena, pulcējot dabas, vēstures un mūzikas mīļotājus unikālā senas muižas gaisotnē.
Šī vieta nav tikai ģeogrāfisks punkts kartē; tas ir simbols cilvēka gribai un dabas spēkam. Festivāls, kas sakrita ar ābeļu ziedēšanas kulmināciju, kalpoja kā atgādinājums par to, kā neatlaidīgs darbs var burtiski pārveidot ainavu un reģiona identitāti.
No “Velnynes” līdz Paradīzei: Profesora Hrebnicka mantojums
Stāsts par šo vietu aizsākās 1886. gadā, kad poļu izcelsmes zinātnieks, pomologs Ādoms Hrebnickis, apprecot Staņislavu Stankevičūti, pūrā saņēma 24 hektārus zemes. Vietējie iedzīvotāji šo purvaino un akmeņaino apvidu dēvēja par “Velnyni” jeb Velna vietu, uzskatot to par lauksaimniecībai nederīgu. Taču Hrebnickis, būdams zinātnieks ar vīziju, bija apņēmības pilns pierādīt pretējo un pārvērst šo skarbo zemi par dārzu.
Viņa neatlaidība vainagojās ar pasaules mēroga panākumiem. Savulaik profesora izveidotajā dārzā auga 789 augļu koku šķirnes, veidojot iespaidīgu kolekciju: 437 ābeļu, 154 bumbieru, 116 plūmju un 82 ķiršu šķirnes. Tieši šeit dzima un starptautisku atpazīstamību ieguva viena no reģionā zināmākajām ābolu šķirnēm – “Beržininkų ananasas” (Beržininku ananāss). Šī šķirne joprojām ir plaši izplatīta un iecienīta gan Lietuvas, gan kaimiņvalstu dārzos, apliecinot Hrebnicka darba ilgtspēju.
Zinātne un bioloģiskā daudzveidība zem ābeļu zariem
Festivāla programma šogad bija izteikti daudzslāņaina, apvienojot akadēmiskas atziņas ar māksliniecisku baudījumu. Pasākumu atklāja lekcijas par vēsturisko augļu dārzu mantojumu, kurās dalījās Dabas lauksaimniecības institūta vadītājs Gražvīds Jagelevičs, kā arī Viļņas Universitātes Dzīvības zinātņu centra pētnieki, tostarp docente dr. Radvile Rimigaile-Voicika un prof. dr. Rimvīds Laužiks.
Zinātnieku vēstījums uzsvēra, ka Hrebnicka dārzs nav tikai pagātnes relikvija vai muzeja eksponāts, bet gan dzīva gēnu banka. Šis vēsturiskais mantojums ir kritiski svarīgs mūsdienu selekcijai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, saskaroties ar klimata pārmaiņām un jauniem izaicinājumiem lauksaimniecībā. Pēc diskusijām apmeklētājiem bija iespēja piedalīties izglītojošās darbnīcās un degustācijās, praktiski iepazīstot dārza veltes.
Vēstures mēmie kadri un dzimtas saikne
Viens no emocionālākajiem festivāla brīžiem bija unikāla arhīva materiāla demonstrēšana. Bibliotekāre Laima Baniene Lietuvas Valsts arhīvā bija uzgājusi 1961. gada jūnijā uzņemtus mēmos kadrus. Tajos fiksēta pieminekļa atklāšana profesoram Hrebnickim un tā laika zinātnieku sapulce. Šie vēsturiskie kadri tika papildināti ar dzīvu putnu dziesmu pavadījumu, radot klātesamības efektu un ļaujot apmeklētājiem burtiski pārcelties sešas desmitgades senā pagātnē.
Īpašu svētku noskaņu radīja arī attālinātais sveiciens no profesora mazmazdēla Andžeja Reimana. Viņš izteica dziļu pateicību muzeja darbiniekiem un kopienai par viņa priekšteča piemiņas glabāšanu un zinātnisko tradīciju turpināšanu. Tika pieminēts arī viņa tēva, Aleksandra Reimana, ieguldījums zinātnē, uzsverot dzimtas ciešo saikni ar šo vietu.
Kultūras sinerģija un kopienas iesaiste
Muzeja 65. jubileja kļuva par apliecinājumu vietējās kopienas un brīvprātīgo spēkam. Ignalinas rajona pašvaldības mērs Laimutis Ragaišis, sveicot muzeja direktori dr. Reginu Mikštaiti-Čičiurkieni, uzsvēra, ka šis laika posms iestādei ir brieduma zīme. Kā dāvinājumu muzejs saņēma mākslinieka Mindauga Skuduša gleznu. Savukārt Dūkštas seniūns Antanas Šakalys pasniedza simbolisku dāvanu – “Paradīzes ābelīti” – kā dzīvības un pēctecības zīmi.
Īpaša pateicība tika izteikta aptuveni 60 brīvprātīgajiem no uzņēmuma “Visagino linija”, kuri palīdzēja sakopt muzeja plašo teritoriju pirms svētkiem. Kultūras programmu bagātināja dabas fotogrāfu kluba “Žalias skėtis” biedres Jūrates Medeišienes izstāde “Ierāmētie mirkļi”, kas visu vasaru būs skatāma muzeja klētī.
Festivāla noslēgumā ziedošo ābeļu ielenkumā skanēja dainu poēzija. Ignalinas literātu klubs “Lelija”, kas šogad atzīmē savu 40. pastāvēšanas gadadienu, dalījās ar dzejas rindām, bet vakaru vainagoja populārās grupas “Baltos varnos” koncerts. Šī dabas un mākslas simbioze vēlreiz apliecināja, ka Rojaus ciems ir kļuvis par nozīmīgu kultūras un tūrisma galamērķi visā Baltijas reģionā.
Praktiskā informācija
- Atrašanās vieta: Profesora Ādoma Hrebnicka memoriālais muzejs atrodas Rojaus ciemā, Ignalinas rajonā, Lietuvā.
- Izstādes: Jūrates Medeišienes fotogrāfiju izstāde “Ierāmētie mirkļi” muzeja klētī būs pieejama apmeklētājiem visu vasaras sezonu.
- Publikācijas: Par godu jubilejai muzejs ir sagatavojis jaunu informatīvo izdevumu par dārza vēsturi un šķirnēm, kā arī prezentējis jauno “Rojus” logotipu.
- Apmeklējuma plānošana: Muzejs piedāvā gan vēsturisko ekspozīciju apskati dzīvojamā mājā, gan pastaigas pa atjaunoto pomoloģisko dārzu.
Avots: Ignalinos rajono savivaldybė
Komentāri