Mans profils
y37.lv
Nav rezultātu

Rail Baltica finansējums: Vai Rīgas posma būvniecība tiks glābta?

Jānis Krūmiņš
Jānis Krūmiņš
2026-05-10 13:40 • ⏳ 3 min. lasīšanas
Liels būvlaukums ar ceļamkrāniem, topošo stacijas ēku, sarkanu vilcienu un Rīgas panorāmu fonā.

Līdz 2026. gada 30. jūnijam Latvijas valdībai un Satiksmes ministrijai ir jāpanāk galīgā vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK) par Rail Baltica projekta Rīgas mezgla tālāko finansēšanu. Pašreizējās aplēses liecina par būtisku budžeta deficītu, kas tieši ietekmē Rīgas Centrālās stacijas un starptautiskās lidostas “Rīga” posmu pabeigšanu. Ja finansējums netiks apstiprināts, projektam draud dārga iekonservēšana, kas nodokļu maksātājiem var izmaksāt miljonus, neradot nekādu pievienoto vērtību transporta infrastruktūrai.

Finansiālā plaisa un Rīgas mezgla prioritātes

Rail Baltica projekta kopējās izmaksas pēdējo gadu laikā ir pieaugušas vairākkārt, un Rīgas integrācija pamattrasē ir kļuvusi par vienu no sarežģītākajiem politiskajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Galvenā problēma ir saistīta ar to, ka sākotnējais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējums nebija paredzēts tik apjomīgiem pilsētvides risinājumiem, kādus prasa Rīgas centrs.

Projekta posms Pašreizējais statuss un izaicinājumi
Rīgas Centrālā stacija Izbūvētas nesošās konstrukcijas, nepieciešams finansējums jumta un iekšdarbu pabeigšanai.
Lidostas “Rīga” posms Uzsākta estakāžu būvniecība, kritiski nepieciešami līdzekļi sliežu ceļu savienošanai ar pilsētas centru.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ir uzsvēris, ka Rīgas iekļaušana pirmajā projekta kārtā ir kritiska, lai nodrošinātu projekta ekonomisko dzīvotspēju. Tomēr Eiropas Komisija pieprasa skaidru plānu par to, kā Latvija segs izmaksu pieaugumu, ko nesedz ES granti. Šobrīd sarunas fokusējas uz iespēju pārdalīt līdzekļus no citiem infrastruktūras projektiem vai piesaistīt valsts garantētos aizdevumus.

Eiropas Komisijas nosacījumi un politiskais strupceļš

Briseles nostāja ir stingra: finansējums tiek piešķirts tikai tiem posmiem, kas nodrošina pārrobežu savienojamību. Rīgas loks (centrs un lidosta) bieži tiek interpretēts kā reģionālas nozīmes uzlabojums, nevis pamattrases sastāvdaļa. Tas rada risku, ka Latvija var saņemt finansējumu tikai sliežu ceļiem, kas iet garām Rīgai, atstājot galvaspilsētas stacijas nepabeigtas.

RB Rail AS dati liecina, ka jebkura kavēšanās lēmumu pieņemšanā palielina būvniecības izmaksas par aptuveni 10-15% gadā inflācijas un resursu dārdzības dēļ. Ja līdz jūnija beigām netiks parakstīts jauns finansēšanas līgums, būvniekiem var rasties tiesības pārtraukt darbus un pieprasīt kompensācijas par dīkstāvi.

Iekonservēšanas riski un ekonomiskās sekas

Iekonservēšana nav tikai darbu apturēšana; tā ir sarežģīta inženiertehniska operācija, lai nodrošinātu nepabeigto konstrukciju drošību un noturību pret laikapstākļiem. Eksperti lēš, ka Rīgas Centrālās stacijas mezgla iekonservēšana un apsardze varētu izmaksāt vairākus simtus tūkstošu eiro mēnesī. Turklāt tas radītu milzīgus satiksmes ierobežojumus pilsētas centrā uz nenoteiktu laiku.

Latvijas valdībai līdz noteiktajam termiņam ir jāiesniedz EK detalizēts finanšu modelis, kas pierāda, ka Rīgas posms nepaliks par “balto ziloni” – dārgu, bet nefunkcionējošu objektu. Galvenais nezināmais joprojām ir valsts budžeta spēja absorbēt papildu saistības laikā, kad prioritāte ir valsts aizsardzība.

Prognozes izpildes kritēriji

Šī prognoze par Rail Baltica Rīgas posma finansējumu tiks uzskatīta par apstiprinātu (JĀ), ja līdz 2026. gada 30. jūnijam iestāsies vismaz viens no šiem nosacījumiem:
1. Tiek parakstīts oficiāls līgums ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par papildu finansējuma piešķiršanu Rīgas mezglam.
2. Latvijas Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts budžeta līdzekļu vai valsts galvota aizdevuma piešķiršanu vismaz 100 miljonu eiro apmērā tieši Rīgas Centrālās stacijas un lidostas posma būvniecības turpināšanai.
3. Satiksmes ministrija oficiāli paziņo par panāktu vienošanos ar EK, kas garantē darbu nepārtrauktību Rīgas posmā vismaz līdz 2027. gadam.

Ja līdz 30. jūnijam netiek pieņemts neviens no šiem lēmumiem vai tiek oficiāli paziņots par darbu iekonservēšanu finansējuma trūkuma dēļ, prognoze tiks uzskatīta par neapstiprinātu (NĒ).

Avots: Content Brain

Bendruomenė

Komentāri

+ XP
Komentarų dar nėra.

Ko jūs domājat par šo rakstu?

Paldies par jūsu viedokli!

Jānis Krūmiņš

Autors

Jānis Krūmiņš ir pieredzējis žurnālists, kurš vairāk nekā desmit gadus specializējas transporta nozares un pilsētplānošanas jautājumos. Viņa darba fokuss ir vērsts uz ceļu satiksmes drošību, infrastruktūras attīstību un sabiedriskā transporta pieejamību Latvijas reģionos. Jānis rūpīgi analizē pašvaldību lēmumus un seko līdzi jaunākajām tendencēm auto pasaulē, nodrošinot lasītājiem pārbaudītu, objektīvu un aktuālu informāciju par visu, kas notiek uz mūsu ceļiem

Sponsorēts saturs

Reģistrējoties jūs piekrītat privātuma politikai.