Rēzeknē skaidro rīcību šūnu apraides laikā

Saturs

Pakalpojumi, kuriem jāspēj turpināt darbu
Darbinieku rīcība apdraudētajā teritorijā
Ko darīt, ja pamanīts aizdomīgs lidaparāts
Uzņēmumiem un citām iestādēm jāvērtē risks uz vietas
Oficiālās vadlīnijas attiecas uz visu Latviju

Rēzeknes un citu Latvijas pašvaldību iestādēm turpmāk ir skaidrāk noteikts, kā rīkoties, ja agrīnās brīdināšanas sistēmā tiek saņemts šūnu apraides paziņojums par gaisa telpas apdraudējumu. Krīzes vadības centrs sadarbībā ar dienestiem un nozaru ministrijām ir izstrādājis vadlīnijas, kas paredz gan institūciju darba nepārtrauktību, gan praktiskus drošības soļus darbiniekiem un iedzīvotājiem.

Vadlīnijas tapušas, ņemot vērā incidentus ar bezpilota lidaparātu apdraudējumu austrumu pierobežas teritorijā. Tas nozīmē, ka dokuments nav tikai administratīva kārtība iestādēm, bet arī praktisks rīcības rāmis situācijām, kad cilvēkiem īsā laikā jāpieņem droši lēmumi darbā, ceļā vai publiskā vietā.

Pakalpojumi, kuriem jāspēj turpināt darbu

Vadlīniju centrā ir jautājums par to, kurām nodarbinātības jomām apdraudētajā teritorijā būtiski turpināt darbu klātienē. Mērķis ir nodrošināt, lai pamatpakalpojumi nepārtrūktu arī brīdī, kad konkrētā teritorijā izplatīts agrīnās brīdināšanas paziņojums.

Institūcijām, kurām jānodrošina darbības nepārtrauktība, savlaicīgi jāplāno darbs, maiņas, pienākumu sadale un saziņa ar darbiniekiem. Šī plānošana balstās uz jau apstiprinātiem civilās aizsardzības, katastrofu medicīnas, darbības nepārtrauktības, nozares noturības vai trauksmes gatavības plāniem.

Praksē tas nozīmē, ka iestādes vadītājam nepietiek tikai pārsūtīt brīdinājumu. Darbiniekiem jāzina, kurš paliek darba vietā, kurš pārvietojas uz drošāku zonu, kā notiek aizvietošana un kur atrodas tuvākās patvēruma vai aizsega vietas.

Darbinieku rīcība apdraudētajā teritorijā

Ja konkrētā teritorijā tiek izplatīts šūnu apraides paziņojums, institūciju nodarbinātajiem jārīkojas pēc savas iestādes krīzes plānos noteiktajiem algoritmiem. Šādam plānam jābūt saprotamam pirms incidenta, nevis tikai brīdī, kad telefona ekrānā parādās brīdinājums.

Aktīva gaisa telpas apdraudējuma laikā ārpus telpām pavadītais laiks jāierobežo līdz minimumam. Ārtelpās jādodas tikai neatliekamu darba pienākumu veikšanai vai lai sasniegtu tuvāko drošo vietu.

Pārvietojoties cilvēkam iepriekš jāvērtē, kur vajadzības gadījumā iespējams ātri noslēpties. Par aizsegu var kalpot ēkas, pazemes inženierbūves vai citas konstrukcijas, kas samazina tiešu apdraudējumu no gaisa. Jāizvairās no klajiem laukiem un atklātām vietām, kur nav pieejams ne dabisks, ne mākslīgs aizsegs.

Īpaša piesardzība jāievēro paaugstinātas bīstamības objektu tuvumā. Vadlīnijās minēti naftas produktu rezervuāri, maģistrālie gāzes vadi un ķīmisko vielu uzglabāšanas vietas, kur incidenta gadījumā var rasties papildu sprādziena vai piesārņojuma risks.

Ko darīt, ja pamanīts aizdomīgs lidaparāts

Apdraudējuma laikā cilvēkiem ieteikts pastiprināti vērot gaisa telpu un apkārtni, vienlaikus neuzkavējoties atklātās vietās. Ja vizuāli pamanīts vai dzirdams aizdomīgs lidaparāts, nekavējoties jādodas drošā vidē vai aizsegā.

Nokritušiem objektiem, tostarp droniem vai to atliekām, nedrīkst tuvoties. Tie var būt bīstami arī tad, ja ārēji izskatās nekustīgi vai bojāti. Par atradumu jāinformē glābšanas dienesti, zvanot uz 112, saglabājot drošu distanci līdz notikuma vietai.

Līdzīga praktiska rīcība aprakstīta arī iepriekš publicētajos skaidrojumos par gaisa telpas apdraudējumu pierobežā un šūnu apraides brīdinājumu līmeņiem. Šie piemēri palīdz saprast, kā telefona paziņojums pārvēršas konkrētā rīcībā iestādē, skolā, uzņēmumā vai ceļā uz mājām.

Uzņēmumiem un citām iestādēm jāvērtē risks uz vietas

Ne visas institūcijas ietilpst jomās, kurās obligāti jānodrošina darbības nepārtrauktība klātienē. Citu valsts un pašvaldību iestāžu, komersantu un pakalpojumu sniedzēju vadītājiem jāvērtē šūnu apraides paziņojumā ietvertā informācija un jāpieņem lēmums atbilstoši konkrētajai situācijai.

Šādam lēmumam jāaizsargā darbinieku dzīvība un veselība. Tas nozīmē, ka darba turpināšana klātienē nav pašmērķis, ja konkrētajā vietā drošības risks ir lielāks par pakalpojuma nepārtrauktības ieguvumu.

Pašvaldībām, skolām, sociālajiem pakalpojumiem, medicīnas un infrastruktūras uzturētājiem šādas vadlīnijas palīdz vienādi saprast atbildības robežas. Vietējā līmenī tas ir īpaši nozīmīgi austrumu pierobežā, kur gaisa telpas apdraudējuma paziņojumi var skart gan iestāžu darbu, gan ikdienas pārvietošanos.

Oficiālās vadlīnijas attiecas uz visu Latviju

Krīzes vadības centrs norāda, ka vadlīnijas pieejamas Ministru kabineta tīmekļvietnē. Tās attiecas uz valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, pamatpakalpojumu sniedzējiem, juridiskajām personām, citām institūcijām un sabiedrību.

Kamēr turpinās Krievijas agresija Ukrainā, valsts institūcijas pieļauj iespēju, ka, Ukrainai aizstāvoties, gaisa telpas apdraudējumi Latvijas robežas tuvumā un valsts iekšienē var atkārtoties. Tāpēc šūnu apraides paziņojums jāuztver kā konkrēts drošības signāls konkrētai teritorijai, nevis kā vispārīgs informatīvs brīdinājums.

Avots: Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība

Avots un pārbaude Avota pārbaude

Rakstā izmantota Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības publiskotā informācija par Krīzes vadības centra izstrādātajām vadlīnijām.

Pārbaudes

Pārbaudīts, ka vadlīnijas attiecas uz šūnu apraides paziņojumiem gaisa telpas apdraudējuma...
Nošķirtas institūcijas, kurām jānodrošina darbības nepārtrauktība, no citām organizācijām...
Drošības soļi pārformulēti kā praktiska rīcība, nemainot avotā norādīto būtību.
Ģeogrāfiskais tvērums noteikts kā Latvija, jo vadlīnijas paredzētas valsts un pašvaldību i...

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība Pārbaudīt plašāku kontekstu