Saeimas mandāti: septiņu sarakstu tests līdz 3. oktobrim

Autors: y37.lv redakcija. Publicēts: 2026. gada 1. jūlijā.

1. Saeimas vēlēšanās 2026. gada 3. oktobrī viens no praktiski svarīgākajiem jautājumiem būs ne tikai pirmā vieta, bet arī tas, cik kandidātu saraksti pārvarēs 5% barjeru un iegūs mandātus. Saeimas vēlēšanu likums nosaka balsošanu oktobra pirmajā sestdienā no 8.00 līdz 20.00, un šis datums būs robežpunkts politiskajai matemātikai, kas noteiks valdības veidošanas iespējas.

Kā tiks mērīts septiņu sarakstu slieksnis

• Prognozes jautājums: vai 15. Saeimā mandātus iegūs vismaz septiņi atsevišķi kandidātu saraksti?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris, kad notiek Saeimas vēlēšanu diena.
• JĀ nozīmē: oficiālajā vietu sadalījumā ir septiņi vai vairāk saraksti.
• NĒ nozīmē: oficiālajā vietu sadalījumā ir seši vai mazāk saraksti.
• Izšķirošais dokuments: Centrālās vēlēšanu komisijas publicētais 15. Saeimas mandātu sadalījums.

Šis ir sadrumstalotības tests. Septiņi saraksti parlamentā parasti nozīmē vairāk sarunu virzienu, vairāk iespējamu veto punktu un sarežģītāku valdības vienošanās procesu. Seši vai mazāk saraksti var vienkāršot aritmētiku, bet ne vienmēr garantē stabilu vairākumu.

2022. gadā Saeimā iekļuva septiņi saraksti

1. gada Saeimas vēlēšanās mandātus ieguva septiņas partijas vai apvienības: Jaunā Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība, Stabilitātei!, Latvija pirmajā vietā un Progresīvie. Tas kļuva par atskaites punktu 2026. gada salīdzinājumam.

Šis salīdzinājums nepasaka, kurš uzvarēs 2026. gadā. Tas palīdz saprast, kāpēc pat viens saraksts pie 5% robežas var mainīt valdības veidošanas spēli.

5% barjera ir centrālais nezināmais

Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka deputātu vietu sadalē nepiedalās kandidātu saraksti, kas Latvijā kopā saņēmuši mazāk par 5% nodoto balsu kopskaita. Tāpēc vēlēšanu vakarā svarīgi būs ne tikai līderu procenti, bet arī tie saraksti, kuri atrodas tieši virs vai zem robežas.

Ja vairāki politiskie spēki tuvojas 5%, nelielas balsu pārbīdes var izšķirt, vai parlamentā ienāk septītais saraksts. Savukārt, ja balsis koncentrējas ap mazāku skaitu lielāku spēku, mandātu sadale var noslēgties ar sešiem vai mazāk sarakstiem.

JĀ scenārijs sarežģītu koalīcijas sarunas

JĀ scenārijā 15. Saeimā būtu vismaz septiņi saraksti. Tas varētu palielināt kombināciju skaitu, no kurām veidojams 51 deputāta vairākums, taču vienlaikus padarīt sarunas smagākas. Mazāki partneri šādā situācijā var kļūt nozīmīgi ministriju sadalē, budžeta prioritātēs un valdības deklarācijas tekstā.

Šāds iznākums būtu līdzīgs 2022. gada septiņu sarakstu parlamenta modelim pēc fragmentācijas līmeņa, lai gan konkrētās partijas un to savstarpējās attiecības 2026. gadā var būt citādas.

NĒ scenārijs dotu šaurāku mandātu karti

NĒ scenārijā mandātus iegūtu seši vai mazāk kandidātu saraksti. Tas nozīmētu, ka kāds no 5% tuvumā esošajiem spēkiem paliek ārpus vietu sadales vai ka balsis ir izteiktāk koncentrējušās pie lielākajiem sarakstiem.

Šaurāka mandātu karte var padarīt vairākuma aprēķinu pārskatāmāku, tomēr tā nenozīmē automātiski vieglu valdības izveidi. Politiski nesavienojami partneri, personāliju jautājumi un programmatiskās robežlīnijas var sarežģīt sarunas arī tad, ja parlamentā ir mazāk frakciju.

Galīgā atbilde būs redzama mandātu sadalījumā

Šīs prognozes atrisinājums nav atkarīgs no aptaujām, provizoriskiem procentiem vai vēlēšanu nakts komentāriem. Izšķirošais būs oficiālais 15. Saeimas vietu sadalījums: ja tajā redzami septiņi vai vairāk atsevišķi kandidātu saraksti, atbilde ir JĀ; ja seši vai mazāk, atbilde ir NĒ.

Lasītājiem pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas svarīgākais būs pārbaudīt ne tikai balsu procentus, bet arī to, kuri saraksti faktiski piedalās 100 mandātu sadalē.

Avots: Likumi.lv