Saeimas PVN balsojums var ietekmēt pārtikas cenas 2027

12% vai 21% PVN likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir praktisks cenu jautājums, ne tikai budžeta aile. Saeimas Budžeta un finanšu komisija 2026. gada 20. maijā skata priekšlikumus par nodokļu politikas izmaiņām 2027. gadam, bet Zemkopības ministrija 22. maijā iesniegusi ziņojumu par 12% likmes efektivitāti nozarē. Tāpēc jūnija beigu termiņš ir būtisks: līdz tam jātop politiskam virzienam, kas ietekmēs pārtikas cenas no 2027. gada.

Prognozes jautājums līdz 30. jūnijam

• Jautājums: vai Saeima līdz 2026. gada 30. jūnijam saglabās samazināto 12% PVN likmi Latvijas svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem arī 2027. gadam?
• “Jā” nozīmē: publiski pieņemts Saeimas vai budžeta procesa lēmums, kas paredz 12% likmes turpināšanu pēc 2026. gada 31. decembra.
• “Nē” nozīmē: līdz 30. jūnijam nav pieņemts šāds lēmums vai publiskais lēmums paredz atgriešanos pie 21% likmes.
• Galvenās pārbaudāmās vietas: Saeimas paziņojumi un Zemkopības ministrijas informācija par PVN atvieglojuma izvērtējumu.

Ko šobrīd nozīmē 12% un 21% scenārijs

Šī tabula nerāda garantētu veikala cenas izmaiņu, jo gala cenu ietekmē arī ražas apjoms, enerģijas izmaksas, loģistika, mazumtirdzniecības uzcenojums un imports. Tomēr PVN likmes starpība ir tiešs nodokļu politikas faktors, kas pircējam ir redzams ikdienas grozā.

Kāpēc valdībā ir atšķirīgi uzsvari

Zemkopības ministrija aizstāv atvieglojuma saglabāšanu, jo samazinātā likme ir saistīta ar augļkopības un dārzeņkopības nozares konkurētspēju. Ministrijas 2026. gada 22. maija ziņojums par 12% PVN likmes efektivitāti rāda, ka jautājums tiek vērtēts kā nozarei būtisks, nevis tikai īslaicīgs cenu instruments.

Finanšu ministrijas pusei centrā ir budžeta ietekme: zemāka PVN likme nozīmē mazākus potenciālos nodokļu ieņēmumus, ja netiek kompensēti ar plašāku apgrozījumu, labāku nodokļu nomaksu vai citiem ieņēmumiem. Tieši tāpēc lēmums tiek skatīts 2027. gada nodokļu politikas un vidēja termiņa budžeta kontekstā.

Kas jāvēro mājsaimniecībām un ražotājiem

Pircējiem galvenais risks ir cenu kāpums svaigai pārtikai, ja likme no 2027. gada atgriežas pie 21%. Ražotājiem risks ir konkurence ar importu, īpaši tad, ja cenu starpība kļūst izteiktāka sezonās, kad vietējā produkcija jau sacenšas ar lētākām piegādēm no ārvalstīm.

Līdz jūnija beigām nozīmīgākie signāli būs Saeimas komisiju darba kārtība, priekšlikumi budžeta paketē un ministriju publiskie skaidrojumi. Kamēr nav gala lēmuma, prognoze paliek atvērta: politiski iespējama gan 12% likmes pagarināšana, gan fiskāli stingrāks risinājums ar atgriešanos pie pamatlikmes.

Avots: Latvijas Republikas Saeima