Ventspils iedzīvotājiem: ko darīt, ja redzēts lācis

Saturs

Drošākā rīcība, ja lācis redzēts apdzīvotā vietā
Kāpēc lācis ienāk pilsētā
Ventspils novadā šis ir profilakses jautājums
Par problemātiskiem gadījumiem jāziņo pārvaldei

Ja pilsētā vai ciemā pamanīts lācis, iedzīvotājiem vispirms jāsaglabā distance, jāpaliek drošā vietā un jāziņo vietējai pašvaldībai un Dabas aizsardzības pārvaldei. Pašiem dzīvnieku nevajag dzīt, biedēt, filmēt no tuvuma vai mēģināt aizšķērsot tam ceļu.

Dabas aizsardzības pārvalde pēc gadījuma Jēkabpilī atgādina, ka lācis pilsētvidē parasti nonāk nevis agresijas dēļ, bet klejojot, meklējot barību vai šķērsojot nepazīstamu teritoriju. Jo mazāk stresa dzīvniekam rada cilvēki, jo lielāka iespēja, ka tas pats pametīs apdzīvoto vietu.

Drošākā rīcība, ja lācis redzēts apdzīvotā vietā

Pārvaldes ieteikumi ir vienkārši: netuvoties, neprovocēt un ļaut situāciju koordinēt speciālistiem. Ja lācis atrodas pilsētvidē, par to jāinformē pašvaldība un Dabas aizsardzības pārvalde, lai atbildīgie dienesti varētu izvērtēt riskus un organizēt dzīvnieka izvadīšanu no apdzīvotās vietas.

Kas jādara iedzīvotājiem:

palikt drošā attālumā un neiet dzīvniekam tuvāk;
nebraukt lācim pakaļ ar automašīnu;
nesignalizēt, nebļaut un nemēģināt to biedēt;
nelaist tuvumā suņus;
neaizšķērsot lācim atkāpšanās ceļu;
ziņot pašvaldībai un Dabas aizsardzības pārvaldei;
tieša un tūlītēja apdraudējuma gadījumā informēt operatīvos dienestus.

Pārvalde norāda, ka Jēkabpilī cilvēki lāci dzenājuši ar automašīnām, skrējuši tam pakaļ un filmējuši. Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode brīdina, ka šāda rīcība var radīt bīstamas situācijas, jo stresa apstākļos lācis var uzbrukt.

Kāpēc lācis ienāk pilsētā

Lāči Latvijas pilsētvidē joprojām nav bieži viesi, tomēr to skaitam pieaugot, līdzīgas situācijas var atkārtoties. Pavasarī iepriekšējā gadā dzimušie lācēni atdalās no mātes un klejo plašās teritorijās, meklējot savu vietu.

Dzīvnieku apdzīvotām vietām var piesaistīt arī viegli pieejama barība. Nenosegtas atkritumu urnas, komposts, mājdzīvnieku barība, augļu koki, medību barotavas un bišu dravas savvaļas dzīvniekiem ir spēcīgs vilinājums. Tas attiecas ne tikai uz lāčiem, bet arī uz lapsām, ežiem un citiem dzīvniekiem, kas arvien biežāk pietuvojas cilvēku dzīvesvietām.

Lācis var arī vienkārši šķērsot pilsētu, nevis meklēt vietu, kur palikt. Nepazīstamā vidē tas var apjukt, tāpēc cilvēku pūļi, suņi, automašīnas un skaļi trokšņi situāciju padara grūtāk kontrolējamu.

Ventspils novadā šis ir profilakses jautājums

Ventspils novada iedzīvotājiem šāds brīdinājums ir praktisks drošības atgādinājums, īpaši vietās, kur dzīvojamās teritorijas robežojas ar mežiem, izcirtumiem, ūdenstilpēm vai lauku saimniecībām. Lāči ir lielu mežu masīvu apdzīvotāji, taču barības pieejamība pie mājām var mainīt to pārvietošanās paradumus.

Ikdienā lācis lielākoties izvairās no cilvēka. Bīstamāks tas var kļūt, ja ir pārsteigts nesagatavots, ievainots, tam nav atkāpšanās ceļa vai tuvumā ir lāču māte ar mazuļiem. Brūnais lācis ir lielākais Latvijas plēsējs: mātītes var sasniegt ap 150 kilogramu svaru, bet tēviņi līdz 300 kilogramiem.

Par problemātiskiem gadījumiem jāziņo pārvaldei

Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, ka sugas klātbūtne dabā vai pat pilsētvidē pati par sevi nav automātisks apdraudējums cilvēkiem. Atsevišķi tiek vērtētas situācijas, kurās pastāv tiešs un tūlītējs risks cilvēka veselībai vai dzīvībai.

Par šādiem gadījumiem iedzīvotāji aicināti ziņot pārvaldei, rakstot uz pasts@daba.gov.lv. Speciālistu rīcība ir atkarīga no konkrētās situācijas, dzīvnieka uzvedības un riska cilvēkiem.

Avots: Ventspils novada pašvaldība