Kamēr Baltijas valstis stiprina savu civilās aizsardzības sistēmu, Lietuvas galvaspilsēta Viļņa ir uzsākusi vērienīgu projektu, lai nodrošinātu drošu patvērumu saviem visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem. Viļņas pašvaldība paziņojusi par otro posmu patvertņu infrastruktūras paplašināšanā, kura ietvaros tiks modernizētas 60 patvertnes, īpašu prioritāti piešķirot izglītības iestādēm un sociālajiem objektiem.
Šis solis nav tikai reakcija uz ģeopolitisko situāciju, bet gan mērķtiecīga pilsētas aizsardzības plāna īstenošana. Projekta kopējā vērtība sasniedz gandrīz 2,4 miljonus eiro, un tas paredz nevis vienkāršu telpu marķēšanu, bet gan tehniski aprīkotu un standartiem atbilstošu drošības zonu izveidi.
Konkrēts plāns: kuras iestādes tiks pielāgotas?
Viļņas pilsētas vadība ir skaidri definējusi, ka lielākā daļa investīciju – 50 no 60 objektiem – tiks novirzītas tieši sabiedriskas nozīmes ēkām. Tas tiek pamatots ar faktu, ka skolas un bērnudārzi ir dabiski kopienas pulcēšanās punkti, kuros ikdienā uzturas liels skaits cilvēku.
| Objekta veids | Skaits |
|---|---|
| Bērnudārzi un sākumskolas | 31 |
| Proģimnāzijas un ģimnāzijas | 12 |
| Sociālo pakalpojumu objekti | 2 |
| Profesionālās izglītības iestāde | 1 |
| Poliklīnika | 1 |
| Kultūras centrs un citas iestādes | 3 |
Papildus šiem 50 publiskajiem objektiem, projektā iekļauti arī 10 objekti, ko pārvalda dzīvokļu īpašnieku biedrības vai administratori. Kopumā plānots uzlabot patvertņu platību vairāk nekā 30 tūkstošu kvadrātmetru apmērā, kas krīzes situācijā spētu uzņemt aptuveni 20,6 tūkstošus iedzīvotāju.
Tehniskie uzlabojumi un pieejamība
Viļņas mērs Valdas Benkunskas uzsver, ka sagatavošanās ir galvenais faktors, kas palīdz iedzīvotājiem justies drošāk. Atšķirībā no pirmajiem civilās aizsardzības soļiem, kad galvenais uzsvars bija uz esošo telpu apzināšanu, šis posms koncentrējas uz kvalitāti un funkcionalitāti.
Visās 60 patvertnēs tiks sagatavota nepieciešamā projektēšanas dokumentācija un ierīkota rezerves elektroapgāde. Lielākajā daļā telpu tiks uzstādītas ventilācijas sistēmas un logu aizsardzība. Gandrīz pusē objektu parādīsies ugunsgrēka atklāšanas un signalizācijas risinājumi, bet trešdaļā – papildu evakuācijas izejas.
Būtisks aspekts, kas izceļ šo projektu, ir iekļaujoša pieeja: 55 no 60 patvertnēm tiks pilnībā pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tas ir kritiski svarīgi, jo vēsturiski daudzas pagrabtelpas un patvertnes nav bijušas sasniedzamas personām ratiņkrēslos.
Finansējums un termiņi
Projekta īstenošanai tiek izmantots jaukts finansēšanas modelis. No kopējiem 2 399 222 eiro aptuveni piekto daļu (463 785 eiro) sedz pašvaldība, bet pārējais finansējums nāk no Lietuvas Aizsardzības fonda līdzekļiem. Šāds modelis parāda valsts un pašvaldības ciešo sadarbību krīžu pārvarēšanas infrastruktūras stiprināšanā.
Plānots, ka iepirkumi darbu veikšanai tiks izsludināti šī gada novembrī. Paši darbi sāksies jau tuvākajā laikā un tiks pabeigti pakāpeniski līdz 2027. gada novembrim. Paralēli tam turpinās pirmais posms, kura ietvaros tiek atjaunotas 32 patvertnes – pirmās 14 no tām būs gatavas jau šī gada jūnijā.
Pašlaik Viļņā kopumā ir identificētas un ar speciālu zīmi marķētas aptuveni 2000 patvertnes. Iedzīvotāji tās var atrast speciāli izveidotā digitālā kartē, kas ļauj operatīvi noteikt tuvāko drošo vietu pie mājām vai darbavietas.
Original reporting by: vilnius
Avots: Vilniaus miesto savivaldybė
/linkKomentāri