Lietuvas galvaspilsēta Viļņa šogad uzsākusi jaunu un agresīvāku posmu cīņā ar invazīvajām augu un dzīvnieku sugām. Galvenais jaunums, kas būtiski maina līdzšinējo pieeju, ir pašvaldības lēmums pirmo reizi vēsturē veikt kaitīgo organismu iznīcināšanu ne tikai valsts zemē, bet arī privātajos zemesgabalos. Šis solis tiek sperts, jo līdzšinējā pieredze rāda – ja invazīvās sugas tiek izskaustas vienā teritorijā, tās ātri vien atgriežas no kaimiņos esošajiem neapsaimniekotajiem privātajiem dārziem un laukiem.
Cīņa ar Sosnovska latvāņiem, kas ir bīstami ne tikai ekosistēmai, bet arī cilvēku veselībai, sākās jau aprīlī, tiklīdz parādījās pirmās lapas. Tomēr šogad pilsētas plānos ir iekļauti arī citi „iebrucēji” – Kanādas un milzu zeltgalvītes, kā arī dārzkopju murgs – Spānijas kailgliemeži.
Stratēģiska pieeja privātīpašumu attīrīšanai
Viļņas pašvaldība izmanto Lietuvas Vides ministrijas un Vides projektu vadības aģentūras izstrādāto finansēšanas programmu, kas ļauj paplašināt darbu areālu. Speciālisti uzsver, ka invazīvo sugu kontrole ir nepārtraukts process, kurā nepieciešama sistēmiska pieeja. Ja augi tiek iznīcināti tikai valsts pārvaldītajās teritorijās, sēklas no blakus esošajiem privātajiem īpašumiem vēja ietekmē vai ar dzīvnieku palīdzību atkal nonāk jau attīrītajās zonās.
Pašvaldības speciālisti norāda, ka tajos valsts zemesgabalos, kur latvāņi tiek indēti un pļauti jau vairākus gadus, rezultāti ir acīmredzami – augu blīvums ir ievērojami samazinājies, bet atsevišķās vietās tie ir izzuduši pilnībā. Tagad šo panākumu plānots nostiprināt, iesaistot privāto sektoru. Darbi privātajās teritorijās tiks veikti tajās vietās, kur zinātnieki ir identificējuši vislielāko izplatības risku un kur ir saņemta saskaņošana ar īpašniekiem.
Sosnovska latvāņu apkarošanas plāns 2025. gadam
Zinātnieki ir sagatavojuši detalizētu rīcības plānu, saskaņā ar kuru šogad Sosnovska latvāņi tiks iznīcināti 169 atlasītās vietās visā pilsētā. Visvairāk šo bīstamo augu konstatēts Viļņas nomalēs – Pilaites, Fabijonišķu un Pašilaiču apkaimēs. Tāpat tie plaši izplatīti Jaunviļņā, Verķos un Antakalnī.
Latvāņu apkarošanai tiek izmantotas kompleksas metodes:
* Augu izrakšana;
* Apstrāde ar selektīvajiem herbicīdiem;
* Regulāra pļaušana.
Šīs metodes ir izvēlētas tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu apkārtējai videi, vienlaikus radot apstākļus vietējās veģetācijas atjaunošanai. Darbi turpināsies līdz pat septembrim, neļaujot augiem nobriedināt sēklas.
Jauns mērķis: Zeltgalvītes un Spānijas kailgliemeži
Papildus latvāņiem, Viļņa šogad mērķtiecīgi vēršas pret Kanādas un milzu zeltgalvīti. Lai gan daudzi iedzīvotāji tās uzskata par krāšņām puķēm, tās ir agresīvas un izspiež vietējās sugas. Zeltgalvītes izplatās ļoti ātri, jo to sēklas vējš iznēsā lielos attālumos, un tās birst no rudens līdz pat pavasarim.
Tomēr lielākās bažas dārzkopjiem rada Spānijas kailgliemeži. Atsevišķās Viļņas daļās, īpaši tur, kur ir privātmāju apbūve un dārzi (Jaunviļņa, Panēri, Grigišķes), to koncentrācija sasniedz pat 30 īpatņus uz vienu kvadrātmetru. Ņemot vērā, ka viens gliemezis var izdēt līdz 400 olām, to populācija aug eksponenciāli. Pašvaldība aicina iedzīvotājus negaidīt palīdzību no malas, bet rīkoties pašiem: lasīt gliemežus, izmantot sāls šķīdumu to iznīcināšanai un obligāti nosegt komposta kastes, kas ir galvenās šo kaitēkļu perēkļi.
Ko var darīt ikviens iedzīvotājs?
Speciālisti atgādina, ka cīņa ar invazīvajām sugām nav tikai pilsētas dienestu uzdevums. Iedzīvotāji tiek aicināti:
1. Nepļaut un neizmest zaļos atkritumus dabā – tieši tā visbiežāk izplatās invazīvie augi.
2. Ievērot pļaušanas termiņus – lupīnas jānopļauj jūnijā, bet zeltgalvītes jūlijā, pirms tās sāk ziedēt un ražot sēklas.
3. Izvairīties no invazīvo augu audzēšanas puķu dobēs – pat ja tie šķiet skaisti, to nodarītais kaitējums bioloģiskajai daudzveidībai ir milzīgs.
Šī iniciatīva Viļņā kalpo kā piemērs tam, kā pilsētvide var tikt aizsargāta, apvienojot zinātnisko pieeju, valsts finansējumu un iedzīvotāju līdzatbildību.
Avots: Vilniaus miesto savivaldybė
/linkKomentāri