Klusā telpā Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātē students uzliek virtuālās realitātes (VR) brilles. Tajā pašā mirklī apkārtējā pasaule izzūd, un viņš nonāk intensīvās terapijas nodaļas epicentrā. Atskan trauksmes signāli, monitori rāda kritisku asinsspiediena kritumu, un uz galda guļ pacients ar smagām, dzīvībai bīstamām traumām. Šis nav video spēles fragments, bet gan augstas precizitātes medicīnas simulācija, kurā katra pieņemtā lēmuma sekas var būt izšķirošas.
Viļņas Universitātes zinātnieki kopā ar starptautiskiem partneriem noslēdz darbu pie projekta “MedEd Polytrauma VR”. Tā mērķis ir revolucionizēt veidu, kā topošās un esošās medicīnas amatpersonas apgūst prasmes rīkoties politraumu gadījumos – situācijās, kad pacients guvis vairākus smagus ievainojumus vienlaikus un kad sekundes burtiski izšķir dzīvību vai nāvi. Šī tehnoloģija ļauj mediķiem praktizēties vidē, kurā kļūdas cena nav cilvēka dzīvība, bet gan vērtīga mācībstunda digitālā telpā.
Konteksts lasītājiem
- Projekts: “MedEd Polytrauma VR” – virtuālās realitātes apmācību sistēma politraumu ārstēšanai.
- Mērķauditorija: Medicīnas studenti, rezidenti un pieredzējuši neatliekamās palīdzības speciālisti.
- Tehnoloģija: Izstrādāta sadarbībā ar Lietuvas uzņēmumu “GLUK Media” un partneriem no Francijas un Polijas.
- Ieguvums: Iespēja simulēt kritiskus scenārijus (asiņošana, galvas traumas, krūškurvja bojājumi) bez riska pacientiem.
Simulācijas loma kritiskās medicīnas izglītībā
Politrauma medicīnā tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem izaicinājumiem. Tā prasa ne tikai izcilas individuālās zināšanas, bet arī zibenīgu, koordinētu komandas darbu. Tradicionālās mācību metodes, piemēram, darbs ar manekeniem vai teorētiskas lekcijas, bieži nespēj pilnībā atveidot to spriedzi un neparedzamību, kas valda reālā neatliekamās palīdzības sniegšanas brīdī. VR tehnoloģija aizpilda šo plaisu, radot vidi, kurā stresa faktors ir pietuvināts realitātei.
Jaunizstrādātie VR moduļi ļauj mediķiem trenēties vidē, kas precīzi imitē klīniskās situācijas: no masīvas asiņošanas apturēšanas līdz sarežģītiem krūškurvja bojājumiem. Projekta vadītājs, Viļņas Universitātes profesors Prans Šerpitiss (Pranas Šerpytis), uzsver, ka šī tehnoloģija vairs nav tālā nākotne, bet gan praktisks un nepieciešams rīks šodienas medicīnas izglītībā. Viņaprāt, virtuālā realitāte paver durvis uz pieredzi, kuru ar tradicionālām metodēm atveidot ir gandrīz neiespējami, ļaujot studentiem saskarties ar retām, bet kritiskām komplikācijām jau studiju procesā.
Starptautiska sadarbība un tehnoloģiskais izpildījums
Šis projekts nav tikai lokāls sasniegums. Tas tapis ciešā sadarbībā ar partneriem no Francijas un Polijas, kā arī virtuālās realitātes risinājumu izstrādātājiem “GLUK Media”. Izstrādātie mācību scenāriji un metodika būs pieejama universitātēm un mācību centriem visā pasaulē, pozicionējot Lietuvas zinātniekus kā līderus medicīnas tehnoloģiju jomā.
Papildus pašai programmatūrai ir sagatavoti arī metodiskie materiāli pasniedzējiem, nodrošinot, ka tehnoloģija tiek integrēta studiju procesā jēgpilni un efektīvi. Pilotprojektu testēšanā jau piedalījušies gan pieredzējuši ārsti, gan pēdējo kursu studenti, piemēram, VU Medicīnas fakultātes 6. kursa studente Iveta Girdžiūnaite (Iveta Girdžiūnaitė), apliecinot simulāciju augsto ticamības pakāpi un emocionālo iesaisti. Šāda atgriezeniskā saite ir bijusi izšķiroša, lai pielāgotu scenārijus reālajām klīniskajām vajadzībām.
Prezentācija un praktiskā ieviešana sistēmā
Tehnoloģiju ieviešana medicīnas studijās ir solis pretī augstākai pacientu drošībai visā Baltijas reģionā. Jo labāk sagatavoti būs jaunie speciālisti, jo mazāks būs cilvēcisko kļūdu risks kritiskos brīžos. Projekta ietvaros izstrādātie rīki palīdz standartizēt politraumu aprūpes protokolu ievērošanu, kas ir būtiski, lai samazinātu mirstību smagu traumu gadījumos.
Projekta rezultāti un izstrādātais rīks plašākai sabiedrībai un medijiem tiks prezentēti 2026. gada 21. maijā plkst. 13.00 Viļņā, BNS konferenču zālē (Kęstučio g. 25). Pasākumā piedalīsies ne tikai projekta vadītājs prof. dr. Prans Šerpitiss un “GLUK Media” projektu vadītāja Kristina Mažeikaite (Kristina Mažeikaitė), bet arī pasniedzējs un neatliekamās medicīnas ārsts Aleksandrs Briedis (Aleksandras Briedis). Šī demonstrācija iezīmēs jaunu ēru medicīnas izglītībā, kurā digitālie risinājumi kļūst par tiltu starp teorētiskām zināšanām un praktisku meistarību glābt dzīvības reālajā pasaulē.
Avots: BNS
Komentāri