Mans profils
y37.lv
Nav rezultātu

Zvejniekciema iedzīvotāji apvienojas programmā “Drošas kopienas”

Kristaps Jēkabsons
Kristaps Jēkabsons
2026-05-12 17:59 • ⏳ 3 min. lasīšanas
Zvejniekciema iedzīvotāji apvienojas programmā “Drošas kopienas”

Kāds jauns Saulkrastu iedzīvotājs divus gadus pēc pārcelšanās prātoja, kā aktivizēt kaimiņus un veidot ciešākas saites savā jaunajā dzīvesvietā. Satikšanās ar vietējo aktīvisti, kuru pazīst teju visi, kļuva par pagrieziena punktu. Šobrīd viņu izveidotā topošā Zvejniekciema kopiena ir oficiāli apstiprināta dalībai valsts mēroga programmā, kas sniegs atbalstu vietējo iniciatīvu īstenošanai.

Iniciatīva, kas sākās ar viena cilvēka ideju

Zvejniekciema kopiena ir viena no 60 apkaimēm Latvijā, kas izturējusi sīvu konkurenci un saņems mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu savām iecerēm. Latvijas Pilsoniskās alianses kopienu koordinatore Sandra Feldmane norāda, ka šis piemērs apliecina viena cilvēka iniciatīvas spēku. Reizēm pietiek ar drosmi uzrunāt domubiedrus, lai sāktu procesu, kas maina visas apkaimes ikdienu.

Dalība programmā “Drošas kopienas” Zvejniekciema pārstāvjiem nozīmē ne tikai praktisku palīdzību, bet arī atpazīstamību. Tas ir signāls citiem iedzīvotājiem, ka dalība apkaimes aktivitātēs ir vērtīga un tajā saredz jēgu arī ārpus novada robežām. Programmas ietvaros kopienas saņem piekļuvi jaunām metodēm un pieredzei, kas palīdz attīstīt pašorganizēšanos bez nepieciešamības katru reizi “izgudrot riteni no jauna”.

Sīva konkurence un reģionālais līdzsvars

Kopumā dalībai programmā tika saņemti 225 pieteikumi no visas Latvijas. Atlases process noritēja divās kārtās, kur pirmajā posmā vērtēja pieteikumu atbilstību, bet otrajā – padziļinātās intervijās iepazina pašus cilvēkus. Reģionālajām atlases komisijām bija jāpieņem sarežģīti lēmumi, jo tālākai dalībai varēja apstiprināt tikai 60 kopienas 40 pašvaldībās.

Zemgales NVO atbalsta centra pārstāvis Uldis Dūmiņš atzīst, ka izvēlēties bija izaicinoši, jo pieteicēji bija augsti motivēti. Komisijām bija jānodrošina līdzsvarots ģeogrāfiskais pārklājums, lai atbalsts sasniegtu gan lielpilsētas, gan attālus lauku reģionus. Interviju process, kas kopumā ilga 150 stundas, atklāja milzīgu dažādību – no pieredzējušām biedrībām līdz pavisam jaunām iniciatīvām vietās, kur iepriekš šķita, ka nekas nenotiek.

Galvenie fakti par programmas norisi

  • Atlases rezultāts: Apstiprinātas 60 kopienas no 225 pieteiktajām.
  • Pārstāvniecība: Programma aptver 40 no 42 Latvijas pašvaldībām.
  • Vidzemes aktivitāte: Novērots, ka lauku teritorijās iedzīvotāji ir aktīvāki nekā pilsētās.
  • Nākamā kārta: Jauna pieteikšanās plānota no 2026. gada 21. septembra līdz 21. oktobrim.

Zināšanas un pieredze kā galvenais ieguvums

Programmas “Drošas kopienas” vadītāja Inese Puriņa uzsver, ka lielākajai daļai dalībnieku galvenā motivācija nav bijis finansiālais atbalsts. Cilvēki visvairāk novērtē iespēju gūt jaunas zināšanas, veidot kontaktus un mācīties no citu pieredzes. Tas liecina par sabiedrības briedumu un vēlmi ieguldīt ilgtermiņa attiecībās savā dzīvesvietā.

Kā piemēru kopienas spēkam var minēt Dubuļu kopienu Rēzeknes novadā, kur piederības sajūtu stiprina ar simboliskiem žestiem – kopīgu narcišu stādīšanu. Šādi mazi, šķietami vienkārši notikumi palīdz veidot saikni starp kaimiņiem un rada kopīgu prieku par paveikto. Programmas īstenotāji cer, ka šī pieredze iedvesmos arī tās kopienas, kas šoreiz netika atlasītas vai vēl tikai plāno savu darbību.

Programma Latvijā darbosies līdz 2029. gadam. To īsteno Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Dienvidlatgales, Kurzemes un Zemgales NVO centriem, kā arī Valmieras novada fondu. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, mērķtiecīgi stiprinot sabiedrības noturību un pašorganizēšanos.

Avots: Saulkrastu novada pašvaldība

Bendruomenė

Komentāri

+ XP
Komentarų dar nėra.

Ko jūs domājat par šo rakstu?

Paldies par jūsu viedokli!

Kristaps Jēkabsons

Autors

Kristaps ir Saulkrastu novada aktualitāšu redaktors, kurš īpašu uzmanību pievērš piekrastes joslas apsaimniekošanai un sezonālajiem izaicinājumiem pašvaldības darbā. Viņa darbības pamatā ir vēlme sniegt iedzīvotājiem un viesiem precīzu informāciju par pilsētas attīstības plāniem un vides kvalitāti. Kristaps uzskata, ka atbildīga žurnālistika palīdz uzturēt kārtību un caurredzamību vietējā pārvaldē, tāpēc viņš savos rakstos balstās tikai uz dokumentāli apstiprinātiem faktiem un tiešu amatpersonu skaidrojumu

Sponsorēts saturs

Reģistrējoties jūs piekrītat privātuma politikai.