Lietuvas parlamenta (Seima) Izglītības un zinātnes komiteja nākusi klajā ar asu kritiku pašreizējai pedagogu atalgojuma sistēmai, norādot, ka valsts piešķirtais finansējums bieži vien “iestrēgst” birokrātiskajos gaiteņos vai tiek izlietots pašvaldību budžeta caurumu lāpīšanai. 2026. gada 13. maija sēdē deputāti secināja, ka pašreizējais atalgojuma modelis ir kļuvis tik sarežģīts un smagnējs, ka to pilnībā nespēj izprast pat paši nozares darbinieki.
Galvenais diskusiju objekts bija pedagogu amata likmju struktūra un piemaksas par darba sarežģītību. Komiteja uzsvēra, ka sistēma ir pārlieku detalizēta un birokrātiska, kas rada augsni necaurskatāmībai. Ņemot vērā, ka Izglītības, zinātnes un sporta ministrija ir saņēmusi desmitiem priekšlikumu situācijas uzlabošanai, komiteja plāno atgriezties pie šī jautājuma rudens sesijas sākumā, pieprasot konkrētus risinājumus sistēmas vienkāršošanai.
Pašvaldību loma un līdzekļu “nosēšanās”
Viens no satraucošākajiem sēdē izskanējušajiem faktiem ir tā dēvētā līdzekļu “nosēšanās” pašvaldībās. Lai gan valsts ir apņēmusies no 2024. gada septembra piešķirt papildu 5,5% finansējumu koeficientu palielināšanai, realitātē skolotāji šo pieaugumu bieži neredz. Komitejas locekļi novērojuši bīstamu tendenci: saņemot valsts dotācijas, atsevišķas pašvaldības proporcionāli samazina savu līdzfinansējuma daļu, tādējādi kopējais algas fonds skolotājam paliek nemainīgs.
Šāda rīcība ne tikai demotivē pedagogus, bet arī grauj uzticību valsts solījumiem. Komiteja norādīja uz skaidru caurskatāmības trūkumu – pastāv pamatotas bažas, ka līdzekļi, kas mērķtiecīgi paredzēti darbam ar bērniem ar speciālām vajadzībām, tiek novirzīti citām iestāžu vajadzībām vai vispārējo budžeta deficītu segšanai.
Izaicinājumi pirmsskolas izglītības iestādēs
Īpaši smaga situācija iezīmējas pirmsskolas izglītības sektorā. Ziņojumā minēts, ka iestāžu vadītāji bieži ir spiesti pieejamos līdzekļus sadalīt “solidāri” starp visiem darbiniekiem, nevis piešķirt lielākas piemaksas tiem, kuri strādā ar vissarežģītākajiem gadījumiem. Šāda pieeja izlīdzina atalgojumu, taču netaisnīgi skar tos speciālistus, kuru darba slodze un emocionālais fons ir ievērojami smagāks.
Komitejas priekšsēdētāja Jurgita Šukevičiene uzsvēra, ka pašvaldības ir tieši atbildīgas par savu funkciju īstenošanu, tāpēc šajā jomā ir jāievieš stingrāka kontrole un pārredzama atskaitīšanās sistēma. Deputāti aicina ministriju izvērtēt iespēju mainīt finansēšanas modeli, lai nauda izglītības iestādes sasniegtu tiešā veidā, apejot pašvaldību starpniecību, kas varētu kalpot kā drošības spilvens pret līdzekļu novirzīšanu citiem mērķiem.
Ambiciozi mērķi un nākamie soļi
Neraugoties uz pašreizējām grūtībām, Lietuvas politikas veidotāji neatsakās no ambicioziem mērķiem. Komiteja atkārtoti apstiprināja tieksmi nodrošināt, lai pedagogu darba samaksa augtu straujāk nekā vidējā alga valstī, izvirzot konkrētus mērķrādītājus 2028. un 2030. gadam. Tomēr, lai šie mērķi nebūtu tikai tukši solījumi uz papīra, nepieciešama tūlītēja rīcība.
Izglītības, zinātnes un sporta ministrijai tagad ir uzdots sagatavot atbildes par to, kā tiks kontrolēta papildus piešķirto 5,5% līdzekļu izlietošana pašvaldībās. Tāpat tiek gaidīti priekšlikumi par stingrākiem drošības mehānismiem, kas neļautu vietējām varām samazināt savu finansiālo ieguldījumu izglītības atbalsta nodrošināšanā. Sabiedrība un pedagogu arodbiedrības ar nepacietību gaida rudens sesiju, kad kļūs skaidrs, vai valsts spēs pārcirst birokrātijas mezglu un nodrošināt, ka katrs eiro tiešām nonāk līdz klases telpai.
Avots: ELTA
/linkKomentāri