Mans profils
Nav rezultātu

Cēsnieki aicināti pašrocīgi radīt pilsētas svētku rotājumus

Līga Strautiņa
Līga Strautiņa
2026-05-22 09:39 • ⏳ 3 min. lasīšanas
Rustisks zaru vainags, kas rotāts ar margrietiņām un dzelteniem ziediem uz brūna papīra pamatnes.

Cēsis gatavojas savai 820. gadadienai, un šoreiz pilsētas ielas rotās nevis rūpnieciski ražoti dekori, bet gan iedzīvotāju pašu radītas karodziņu virtenes. Šī iniciatīva apvieno koprades prieku ar ilgtspējīgu dzīvesveidu, aicinot ikvienu novadnieku kļūt par daļu no pilsētas vizuālā tēla veidotājiem. Cēsu 820 gade nav tikai vēsturisks atskaites punkts, bet gan iespēja praktiski apliecināt kopienas vienotību.

Precīzi izmēri un materiālu izvēle āra apstākļiem

Lai iedzīvotāju darinātie darbi veiksmīgi iekļautos kopējā pilsētas noformējumā, ir būtiski ievērot vienotus tehniskos parametrus. Katram karodziņam jābūt ar 20 cm platu augšējo malu un 28 cm garumu. Šādi izmēri izvēlēti, lai, sašujot tos vienotās virtenēs, kopskats būtu harmonisks un tehniski drošs stiprināšanai virs ielām un laukumos.

Tā kā rotājumi atradīsies ārvidē, materiālu izvēlei ir izšķiroša nozīme. Ieteicams izmantot audumus, kas ir izturīgi pret mitrumu un neizbalē pirmajās saules dienās. Lins, blīva kokvilna vai sintētiski jaukti materiāli būs piemērotāki nekā plāni, caurspīdīgi audumi. Jāņem vērā, ka karodziņi, kuros izmantoti komerciālu uzņēmumu logotipi, pilsētas kopējā noformējumā netiks iekļauti, uzsverot akcijas nekomerciālo un māksliniecisko raksturu.

Cēsnieki aicināti pašrocīgi radīt pilsētas svētku rotājumus

Bezatkritumu dzīvesveids pilsētas svētku kontekstā

Cēsu novada pašvaldība šajā akcijā īpaši izceļ ilgtspēju. Bezatkritumu dzīvesveids šeit izpaužas kā aicinājums nevis pirkt jaunus audumus, bet gan pārskatīt mājas krājumus. Karodziņu šūšanai lieliski noder apģērbi, kas vairs netiek valkāti, galdauti vai aizkaru atgriezumi. Šāda pieeja ne tikai samazina tekstila atkritumu daudzumu, bet arī piešķir katram dekoram savu unikālo stāstu.

Radošā brīvība ir neierobežota – karodziņus drīkst rotāt ar mežģīnēm, izšuvumiem, tekstila apdrukām vai pat gleznojumiem. Galvenais nosacījums ir dekoru noturība. Ja tiek izmantotas aplikācijas vai pērlītes, tām jābūt stingri nostiprinātām, lai vējš un lietus tos nesabojātu. Cēsu Kultūras centrs uzsver, ka tieši šīs individuālās detaļas radīs īpašo svētku sajūtu, kurā katrs iedzīvotājs varēs atpazīt savu pienesumu.

Cēsnieki aicināti pašrocīgi radīt pilsētas svētku rotājumus

Iesniegšanas termiņi un praktiskā rīcība

Karodziņu šūšanas akcija turpināsies līdz 12. jūnijam, dodot pietiekami daudz laika gan individuāliem meistariem, gan ģimenēm un kolektīviem. Kad karodziņi ir gatavi, tos var nogādāt divās vietās Cēsu centrā: Cēsu Kultūras centra birojā Raunas ielā 12 (5. stāvā) vai Cēsu novada pašvaldības klientu apkalpošanas centrā Raunas ielā 4.

Nododot darbus, autori tiek aicināti norādīt savu vārdu vai organizācijas nosaukumu, lai pilsēta zinātu savus meistarus. Īpašs aicinājums izteikts arī vietējiem uzņēmumiem un iestādēm – tie var šūt savas vienotās virtenes un saskaņot to izvietošanu, sazinoties ar kultūras centra pārstāvjiem pa tālruni 26666365. Šī ir iespēja parādīt uzņēmuma sociālo atbildību un atbalstu vietējai kultūrai bez tiešas reklāmas izmantošanas.

Praktiskā aina dalībniekiem

  • Gatava karodziņa izmērs: 20 cm (augšējā mala) x 28 cm (garums).
  • Materiāli: Ieteicami laikapstākļu izturīgi audumu atgriezumi.
  • Termiņš: Darbi jānodod līdz 2026. gada 12. jūnijam.
  • Nodošanas vietas: Raunas iela 12 vai Raunas iela 4, Cēsīs.
  • Ierobežojumi: Netiek pieņemti darbi ar komerciāliem logotipiem.

Šī koprades akcija ir solis uz to, lai Cēsu 820 gade paliktu atmiņā kā svētki, ko radījuši paši cilvēki viens otram. Gatavie karodziņi tiks sašūti garās, krāsainās virtenēs, kas vīsies cauri pilsētas ielām, simbolizējot kopienas saikni un radošo enerģiju.

Avots: Cēsu novada pašvaldība

Bendruomenė

Komentāri

+ XP
Komentarų dar nėra.

Ko jūs domājat par šo rakstu?

Paldies par jūsu viedokli!

Līga Strautiņa

Autors

Līga ir Cēsu novada redaktore, kura aizrautīgi seko līdzi Vidzemes vēsturiskā centra un tā apkārtnes attīstībai. Viņas raksti aptver plašu tēmu loku – no pašvaldības inovācijām līdz kultūras mantojuma saglabāšanai. Līga uzskata, ka spēcīga reģionālā prese ir demokrātijas stūrakmens, tāpēc viņa regulāri aicina iedzīvotājus būt aktīviem un līdzdarboties novada pārvaldē, nodrošinot viņiem vispusīgu un pārbaudītu informāciju par aktuālajiem procesiem

Sponsorēts saturs

Reģistrējoties jūs piekrītat privātuma politikai.