Maijs daudziem skolēniem un viņu ģimenēm ir intensīvākais periods gadā – sākas pārbaudes darbi un valsts eksāmeni. Līdz ar tiem aug spriedze, ko izjūt ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki. Tomēr problēma bieži vien neslēpjas pašā stresā, bet gan mūsu attieksmē pret to. Mēs esam pieraduši uzskatīt stresu par lielu ļaunumu, no kura jāvairās, taču mūsdienu zinātne piedāvā pavisam citu skatījumu.
Jaunākie pētījumi, kas veikti tādās prestižās universitātēs kā Stenforda, Jeila vai Pensilvānija, rāda pretējo – stress var būt noderīgs. Tas mobilizē cilvēka organismu, saasina domāšanu un sagatavo mūs svarīgam uzdevumam. Izprotot šo bioloģisko mehānismu, mēs varam iemācīties stresu izmantot kā dzinuli, nevis ļaut tam sevi paralizēt.
Stress kā bioloģiska priekšrocība, nevis šķērslis
Skolēniem ir būtiski skaidrot, kas ir stress un kā tas ietekmē ķermeni. Pētījumi apliecina, ka pat vienkārša izpratne par stresa lietderību var uzlabot rezultātus. Studenti, kuri pirms testa tiek iepazīstināti ar informāciju par stresa pozitīvo ietekmi, uzrāda labākus sniegumus. Viņi sāk apzināties, ka paātrināts sirdsdarbības ritms vai iekšēja spriedze nav šķērslis, bet gan organisma gatavība darbam.
Kad mēs mainām savu iekšējo stāstu no “es esmu pārbijies” uz “mans ķermenis gatavojas izaicinājumam”, mainās arī mūsu fizioloģiskā reakcija. Asinsvadi vairs nesašaurinās tik krasi, un smadzenes saņem vairāk skābekļa, kas ir kritiski svarīgi sarežģītu uzdevumu risināšanai.
Praktiski rīki trauksmes pārvaldīšanai
Ar zināšanām vien nepietiek – bērniem ir nepieciešami konkrēti instrumenti, ko pielietot kritiskajā brīdī. Šīs prasmes nav iedzimtas; tās ir jāmāca tāpat kā matemātika vai valodas.
- Elpošanas tehnikas: Vienkārši elpošanas vingrinājumi palīdz ātri nomierināt veģetatīvo nervu sistēmu.
- Domu vadība: Mācīšanās atpazīt destruktīvas domas (“es neko nezinu”, “es izgāzīšos”) un to apzināta apturēšana.
- Fiziskas aktivitātes: Īsi vingrinājumi vai izkustēšanās palīdz izlādēt uzkrāto enerģiju.
- Iekšējais dialogs: Sevis iedrošināšana, koncentrējoties uz procesu un ieguldīto darbu, nevis tikai uz gala atzīmi.
Šīs iemaņas vislabāk apgūt nevis dienu pirms eksāmena, bet gan konsekventi visas skolas gaitas laikā. Viļņas Humānistiskās skolas direktore Sonata Petraitiene norāda, ka viņu skolā tam tiek veltītas atsevišķas nodarbības, kurās bērni praktiski izmēģina dažādas stresa vadības stratēģijas.
Vecāku loma: kā neinficēt bērnu ar savu satraukumu
Bieži vien lielāko spriedzi rada nevis paši skolēni, bet gan viņu vecāki. Ģimene ir kā viens organisms – ja vecāki stipri stresos, šī sajūta dabiski pāries uz bērnu. Dažkārt šķiet, ka mamma uztraucas vairāk nekā pats skolēns, un bērni ļoti ātri pārņem pieaugušo emocijas, pat ja tās netiek tieši izteiktas.
Viena no lielākajām kļūdām ir eksāmenu dramatizēšana un pārlieka nozīmīguma piešķiršana. Tā vietā vecākiem ieteicams radīt atbalstošu vidi:
1. Runāt par bērna pūlēm, nevis tikai par gaidāmo rezultātu.
2. Atgādināt, ka viens eksāmens nedefinē bērna nākotni vai vērtību.
3. Palīdzēt saglabāt reālistisku skatījumu uz vērtējumiem.
Kad pieaugušie paši nomierinās un sūta bērnam ziņu, ka viņš tiek mīlēts un novērtēts neatkarīgi no atzīmēm, bērns dabiski jūtas drošāks un spēj labāk koncentrēties.
Kad parasts uztraukums kļūst bīstams?
Ir svarīgi atšķirt dabisku satraukumu no pārmērīga, bērnam kaitīga stresa, kas ilgtermiņā var ietekmēt veselību. Vecākiem jākļūst uzmanīgiem, ja parādās šādi signāli:
* Miega traucējumi vai apetītes izmaiņas.
* Intereses zudums par ierastām aktivitātēm.
* Noslēgšanās sevī vai pastāvīgs nomāktums.
* Kaitinoša uzvedība, nogurums vai izvairīšanās no skolas.
* Fiziskas sūdzības (galvassāpes, vēdera sāpes) bez medicīniska iemesla.
Šādos gadījumos nevajadzētu vilcināties un ieteicams meklēt speciālista palīdzību. Konsultācija var palīdzēt nomierināt gan bērnu, gan vecākus, sniedzot skaidrus instrumentus, kā rīkoties tālāk. Atcerieties – eksāmens ir tikai posms, bet prasme tikt galā ar dzīves izaicinājumiem paliks uz mūžu.
Avots: BNS
/linkKomentāri