Nav rezultātu
Cilvēki šķērso ielu Rīgas centrā, kur pa sliedēm brauc sarkans tramvajs un automašīnas.

Karstums Latvijā: kā sagatavot mājokli un sevi

Latvijā jūlija sākumā gaidāmas dienas ar paaugstinātu gaisa temperatūru, tāpēc svarīgākais ir laikus samazināt pārkaršanas risku mājās, darbā un ceļā. Īpaša uzmanība jāpievērš senioriem, maziem bērniem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām un mājdzīvniekiem.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs 2026. gada 2. jūlijā norāda uz aktuālām laika prognozēm un brīdinājumiem par karstumu. Pirms plānot ilgāku uzturēšanos ārā, pārbaudiet jaunāko brīdinājumu savam novadam vai pilsētai.

Ko darīt jau pirms karstākās dienas daļas

Praktiskākais plāns sākas no rīta. Aizveriet logus un aizkarus tajā mājokļa pusē, kur iespīd saule, bet vēdiniet agri no rīta vai vēlu vakarā, kad āra gaiss ir vēsāks nekā telpās.

Ja mājās nav kondicioniera, palīdz ēna, gaisa kustība un siltuma avotu ierobežošana. Nelietojiet cepeškrāsni dienas vidū, izslēdziet nevajadzīgas elektroierīces un, ja iespējams, uzturieties vēsākajā telpā.

Situācija Rīcība Kam īpaši svarīgi
Telpas sakarst dienā Aizvērt aizkarus, žalūzijas un logus saules pusē Senioriem un bērniem
Jādodas ārā Plānot gaitas rītā vai vakarā, ņemt ūdeni Cilvēkiem ar sirds un asinsrites slimībām
Mājdzīvnieks paliek mājās Atstāt ūdeni vairākās vietās un pieeju ēnai Suņiem, kaķiem un maziem dzīvniekiem
Parādās vājums vai reibonis Pāriet vēsumā, dzert ūdeni, lūgt palīdzību Visiem, īpaši riska grupām

Ūdens un pārkaršanas pazīmes, ko nevajag ignorēt

Karstā laikā ūdeni vajadzētu dzert regulāri, negaidot izteiktas slāpes. Alkohols un ļoti saldi dzērieni nav labs risinājums, jo tie var pasliktināt šķidruma līdzsvaru.

Par pārkaršanu var liecināt galvassāpes, slikta dūša, reibonis, neparasts nogurums, apjukums vai ļoti karsta āda. Ja simptomi nepāriet pēc pāriešanas vēsumā un šķidruma uzņemšanas, jāmeklē medicīniska palīdzība.

Seniori un mājdzīvnieki ir jāpārbauda biežāk

Senioriem karstums var būt bīstams arī tad, ja pašsajūta sākumā šķiet pieņemama. Vērts vienoties par īsu telefona zvanu vai apciemojumu dienas karstākajā laikā, īpaši, ja cilvēks dzīvo viens.

Mājdzīvniekus nedrīkst atstāt automašīnā pat uz īsu brīdi. Pastaigas ar suni labāk pārcelt uz vēsāku laiku, pārbaudot arī asfaltu: ja tas ir pārāk karsts plaukstai, tas var apdedzināt ķepas.

Nākamā pārbaude pirms plāniem ārā

Pirms brauciena, darba ārpus telpām vai pasākuma pārbaudiet LVĢMC brīdinājumu karti un jaunāko prognozi. Ja brīdinājuma līmenis mainās, pielāgojiet dienas plānu: vairāk ēnas, mazāk fiziskas slodzes un regulāri pārtraukumi vēsumā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc karstums Latvijā var kļūt bīstams pat tad, ja diena nešķiet ekstrēma?

Bīstamību rada ne tikai temperatūra, bet arī ilgstoša uzturēšanās sakarsušās telpās, bezvējš, mitrums un nepietiekama šķidruma uzņemšana. Risks pieaug senioriem, maziem bērniem, cilvēkiem ar sirds, asinsrites vai elpošanas slimībām, kā arī tiem, kuri lieto noteiktus medikamentus. Ja mājoklis naktī neatdziest, ķermenim nav laika atgūties, tāpēc pārkaršana var attīstīties pakāpeniski.

Kā ātri atvēsināt mājokli, ja nav kondicioniera?

Sāciet ar vienkāršu režīmu: no rīta aizveriet logus, aizkarus vai žalūzijas saules pusē, dienas vidū neturiet vaļā logus, ja ārā ir karstāks nekā iekšā, un vēdiniet tikai agri no rīta vai vēlu vakarā. Izslēdziet liekas elektroierīces, negatavojiet cepeškrāsnī karstākajās stundās un pārvietojieties uz vēsāko telpu. Ventilatoru lietojiet kopā ar ēnu un šķidruma uzņemšanu, jo tas pats par sevi nepazemina ķermeņa temperatūru.

Ko darīt, ja karstumā parādās reibonis, vājums vai slikta dūša?

Nekavējoties pārejiet ēnā vai vēsākā telpā, apsēdieties vai apgulieties un dzeriet ūdeni maziem malkiem. Atbrīvojiet ciešu apģērbu, atvēsiniet seju, kaklu un rokas ar vēsu ūdeni. Ja ir apjukums, ģībonis, ļoti karsta āda, elpas trūkums vai simptomi nepāriet, jāmeklē medicīniska palīdzība; ārkārtas situācijā zvaniet 113 vai 112.

Kā karstums ietekmē ikdienu darbā, skolā, transportā un veikalos?

Karstuma dienās vēlams pārcelt fiziski smagus darbus un garākus braucienus uz rītu vai vakaru. Darba vietās jāplāno biežākas pauzes, pieejams dzeramais ūdens un iespēja uzturēties vēsākā zonā. Vecākiem un aprūpētājiem jāatceras, ka bērnus, seniorus un mājdzīvniekus nedrīkst atstāt stāvošā automašīnā pat uz īsu brīdi, jo salons sakarst ļoti ātri.

Kur pārbaudīt jaunāko informāciju par karstuma brīdinājumiem Latvijā?

Pirms ilgākas uzturēšanās ārā pārbaudiet LVĢMC aktuālās prognozes un brīdinājumu karti savam novadam vai pilsētai. Veselības ieteikumiem sekojiet SPKC un NMPD paziņojumiem, bet vietējiem ierobežojumiem vai palīdzības iespējām – pašvaldības kanāliem. Brīdinājumi var mainīties dienas laikā, tāpēc informāciju ieteicams pārskatīt atkārtoti pirms došanās ceļā.

Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!
Liene Ozoliņa

Liene Ozoliņa

Autors

Liene Ozoliņa veido praktiskus ceļvežus par atpūtu, kultūru un ikdienas izvēlēm Latvijā. Viņa pārbauda vietējo uzņēmēju, pašvaldību un pasākumu rīkotāju sniegto informāciju, salīdzina avotus un raksta saprotami, lai lasītāji varētu pieņemt drošus lēmumus. Īpašu uzmanību pievērš pieejamībai, sezonāliem ieteikumiem, ģimeņu vajadzībām un reģionu iniciatīvām, kas palīdz atklāt mazāk zināmas vietas

Vairāk stāstu