Kauņas svētā apustuļu Pētera un Pāvila arhibazilikas katedrāles zvanu skaņas šajās dienās pavadīja neparastu procesiju. Svinīgā ceremonijā uz Petrašūnu kapiem tika izvadīti 24 cilvēku pīšļi – tie ir cilvēki, kuri pēc savas nāves izvēlējās dāvināt savu ķermeni Lietuvas Veselības zinātņu universitātei (LSMU) medicīnas studiju un zinātnes attīstībai. Šis brīdis kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu ne tikai universitātes kopienai, bet arī visai Lietuvas veselības aprūpes sistēmai.
Pasākumā piedalījās donoru tuvinieki, LSMU rektors prof. Rimants Benetis, studenti un mācībspēki, kā arī Kauņas arhibīskaps metropolīts Kēstutis Kēvals. Ceremonija bija ne tikai formāls pienākums, bet arī dziļas pateicības izpausme tiem, kuru lēmums ir palīdzējis sagatavot jauno mediķu paaudzi.
Desmitgadi gaidītais miers Petrašūnu kapos
Šī ceremonija un īpašas kapavietas atklāšana bija notikums, kuru LSMU Anatomijas institūta kopiena un donoru tuvinieki gaidīja kopš 2008. gada. Tieši tajā gadā toreizējā Kauņas Medicīnas universitātē sāka darboties programma cilvēka mirstīgo atlieku izmantošanai studijām un zinātnei. Kopš tā laika urnas ar donoru pelniem tika rūpīgi uzglabātas un godinātas Anatomijas institūta muzejā, gaidot brīdi, kad tiks izveidota pienācīga atdusas vieta.
Institūta vadītājs docents Dr. Darjus Batuļevičius uzsver, ka šo gadu laikā ir izaugusi vesela ārstu, māsu un citu speciālistu paaudze, kas savas zināšanas pilnveidojusi, pateicoties tieši šiem ziedojumiem. “Mēs vēlamies svinīgi godināt šos cilos cilvēkus, jo viņu lēmums ir pelnījis sabiedrības atzinību. Šis notikums ir sava veida parāda atdošana arī tuviniekiem, kuri pacietīgi gaidīja kapavietas labiekārtošanu,” norāda D. Batuļevičius.
Kāpēc pat modernākās tehnoloģijas neaizstāj cilvēka ķermeni?
Mūsdienu medicīnas studijās tiek izmantoti digitālie atlanti, 3D simulācijas un augstas precizitātes plastmasas modeļi. Tomēr, kā skaidro speciālisti, nekas no tā nevar pilnībā aizstāt reālu cilvēka anatomijas izpēti. Cilvēka ķermenis ir unikāls, un tieši šī unikalitāte ir galvenais mācību resurss.
Anatomijas institūtā studenti saskaras ar realitāti, kas bieži vien atšķiras no krāsainajām mācību grāmatu ilustrācijām. “Bieži vien students, pirmo reizi ieraugot īstu cilvēka ķermeni, ir pārsteigts – šeit viss nav tik skaidri nodalīts kā plastmasas modelī,” stāsta institūta vadītājs. Īpaši svarīgi tas ir topošajiem ķirurgiem, kuriem jāmācās sajust audu pretestību, atpazīt asinsvadu un nervu novietojuma variācijas. Medicīnā variāciju pārzināšana ir kritiska – operācijas laikā nezināšana par to, ka artērija konkrētajam pacientam atrodas netipiskā vietā, var būt liktenīga.
“Mirusie māca dzīvos”: ētikas stunda topošajiem mediķiem
Anatomijas zinātnē bieži lietotā latīņu frāze Mortui vivos docent (mirusie māca dzīvos) visprecīzāk raksturo ķermeņa donorystes būtību. Cilvēki, kuri ziedojuši sevi zinātnei, studentiem kļūst par viņu pirmajiem skolotājiem un vienlaikus – pirmajiem pacientiem. Šī pieredze ir ne tikai tehniska apmācība, bet arī fundamentāla profesionālās ētikas stunda.
Darbs ar mirstīgajām atliekām universitātē ir stingri reglamentēts. Tiek ievēroti stingri konfidencialitātes un anonimitātes principi. Studentiem bez pasniedzēju uzraudzības ir aizliegts pieskarties mirstīgajām atliekām, un kategoriski aizliegta jebkāda fotografēšana vai filmēšana. “Pīšļi nav priekšmets, tas ir miris cilvēks. Tāpēc pret tiem jāizturas ar visaugstāko cieņu un godu,” uzsver Dr. Batuļevičius. Šāda pieeja veido topošā mediķa izpratni par cilvēka dzīvības un ķermeņa vērtību, kas vēlāk tiek pārnesta uz darbu ar dzīviem pacientiem.
Avots: BNS
Komentāri