Lietuvas valdība ir spērusi izšķirošu soli, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā reģiona pievilcīgākais galamērķis liela mēroga investīcijām. Ekonomikas un inovāciju ministrs Edvīns Grikšs (Edvinas Grikšas) Seimam iesniedzis četrus likumprojektu paketes grozījumus, kuru mērķis ir ne tikai vienkāršot birokrātiju, bet arī fundamentāli mainīt to, kā valsts rīkojas ar zemi, datiem un uzņēmumu pārvaldību.
Šīs reformas ir daļa no Lietuvas ekonomikas transformācijas plāna “3i”, kas koncentrējas uz investīcijām, inovācijām un integrāciju. Latvijas uzņēmējiem un politikas veidotājiem šie soļi ir būtisks signāls par kaimiņvalsts pieaugošo konkurētspēju cīņā par starptautisko kapitālu.
Investīciju sliekšņi un zemes pieejamība
Viens no nozīmīgākajiem jauninājumiem skars liela mēroga investīciju projektus. Lai paātrinātu ražošanas un tehnoloģiju objektu būvniecību, Lietuva plāno ieviest elastīgākus nosacījumus zemes nomai. Galvenais kritērijs ir investīciju apjoms, kas noteiks tiesības uz atvieglotu piekļuvi valsts resursiem.
| Investīciju mērogs | Minimālais kapitāls | Galvenais ieguvums |
|---|---|---|
| Valsts mēroga projekti | Virs 250 miljoniem EUR | Valsts un valsts uzņēmumu zemes noma bez izsoles |
| Reģionālie projekti | Virs 20 miljoniem EUR | Paātrināta projektu īstenošana un reģionālais atbalsts |
| Darba vietu radīšana | Augstas pievienotās vērtības sektori | Nodokļu atvieglojumi un infrastruktūras prioritāte |
Līdz šim valsts zemes noma bez izsoles bija ierobežota, taču jaunie grozījumi Investīciju un Zemes likumos paredz, ka stambie investori varēs īrēt ne tikai tiešo valsts zemi, bet arī zemi, ko pārvalda valsts kontrolētie uzņēmumi. Tas novērš vienu no lielākajiem šķēršļiem, ar ko saskaras ārvalstu investori – ilgo un neparedzamo zemes iegūšanas procesu.
Datu ekonomika un ES Datu akta ieviešana
Otrs reformu bloks attiecas uz digitālo transformāciju. Lietuva kļūst par vienu no pirmajām ES valstīm, kas nacionālajā likumdošanā integrē ES Datu akta prasības. Šis solis ir vērsts uz to, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi datiem, ko ģenerē pie interneta pieslēgtas ierīces (IoT).
Šo grozījumu mērķis ir stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju. Likums ļaus uzņēmumiem vieglāk piekļūt datiem, kas nepieciešami jaunu pakalpojumu un inovāciju izstrādei, mazinot lielo tehnoloģiju gigantu monopolu uz informāciju. Lietuvas mērķis ir radīt vidi, kurā dati kļūst par reālu ekonomisku aktīvu, nevis tikai pasīvu blakusproduktu.
Kapitāla tirgus modernizācija: Daudzbalsu akcijas
Lai veicinātu vietējo uzņēmumu izaugsmi un to ienākšanu biržā, Seimam iesniegti grozījumi Akciju sabiedrību likumā. Būtiskākais jaunums ir daudzbalsu akciju (dual-class shares) ieviešana. Šis modelis ir plaši pazīstams ASV tehnoloģiju sektorā, taču Eiropā līdz šim ticis vērtēts piesardzīgi.
Šīs izmaiņas ļaus uzņēmumu dibinātājiem piesaistīt ārējo kapitālu, emitējot jaunas akcijas, bet tajā pašā laikā saglabāt kontroli pār stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Tas ir īpaši svarīgi strauji augošiem jaunuzņēmumiem (start-up), kuriem nepieciešamas lielas investīcijas, bet kuru dibinātāji nevēlas zaudēt uzņēmuma vīzijas kontroli. Paredzams, ka tas padarīs Lietuvas kapitāla tirgu modernāku un pievilcīgāku gan vietējiem talantiem, gan riska kapitāla fondiem.
Reģionālā attīstība un nākotnes perspektīvas
Lietuvas valdība ir skaidri definējusi, ka ekonomikas izaugsme nedrīkst koncentrēties tikai Viļņā vai Kauņā. Viens no stratēģiskajiem mērķiem ir panākt, lai vismaz 30% no visām jaunajām investīcijām nonāktu reģionos. Tas tiks panākts, piedāvājot zemākus investīciju sliekšņus (minētie 20 miljoni eiro) un mērķtiecīgu atbalstu darba vietu radīšanai ārpus lielajiem centriem.
Lai gan šie likumprojekti vēl ir Seima pavasara sesijas izskatīšanas stadijā, politiskais atbalsts šķiet spēcīgs. Lietuva skaidri demonstrē, ka ir gatava adaptēt savu tiesisko vidi, lai uzvarētu globālajā sacensībā par inovācijām un ražošanas jaudām. Latvijai šis ir atgādinājums, ka investīciju vides uzlabošana nav vienreizējs pasākums, bet gan nepārtraukts un dinamisks process.
Original reporting by: bns
Avots: BNS
/linkKomentāri