Lietuvas Seima Liberāļu frakcija ir vērsusies pie Veselības aizsardzības ministrijas ar asu kritiku un pieprasījumu pēc paskaidrojumiem par sistēmisku krīzi valsts veselības aprūpē. Galvenie pārmetumi saistīti ar 40 miljonu eiro lielu deficītu pirmajā ceturksnī, pieaugošām pacientu rindām un ministres praksi pieņemt lēmumus ar atpakaļejošu datumu, ko tiesa jau iepriekš atzinusi par nelikumīgu.
Situācija kaimiņvalstī kļuvusi saspringta pēc tam, kad valsts slimnīcas un poliklīnikas sāka ziņot par neapmaksātiem rēķiniem no Valsts slimnīcu kases. Liberāļu frakcijas vadītāja Viktorija Čmilīte-Nilsena norāda, ka valsts nespēja pildīt līgumsaistības rada pamatotas šaubas par to, vai netiek pārkāptas pacientu tiesības saņemt bezmaksas veselības aprūpi, ko garantē likums.
Finansiālais iztrūkums un pacientu rindu pagarināšanās
Saskaņā ar opozīcijas sniegto informāciju, šī gada pirmajā ceturksnī valsts veselības sektoram pietrūka aptuveni 40 miljoni eiro. Šis finansējuma robs tiek saistīts ar pagājušajā gadā pieņemto lēmumu atcelt pacientu līdzmaksājumus par medicīnas pakalpojumiem. Lai gan Veselības aizsardzības ministrija solīja, ka šis solis mazinās rindas, realitāte izrādījusies pretēja – ārstniecības iestādes ziņo par rindu pagarināšanos un līdzekļu trūkumu ikdienas operāciju nodrošināšanai.
Liberāļi pieprasa ministrijai iesniegt konkrētus datus par to, cik lielā mērā šogad ir pieaugušas pacientu rindas un kuras slimnīcas patlaban strādā ar zaudējumiem. Pastāv bažas, ka nepareizi plānots budžets un populistiski lēmumi bez atbilstoša seguma ir iestūmuši publisko veselības sektoru krīzē, no kuras cietīs tieši mazāk aizsargātie iedzīvotāji.
Tiesiskuma krīze un ministres rīkojumi ar atpakaļejošu datumu
Papildus finansiālajām problēmām, veselības ministre saskaras ar nopietniem pārmetumiem par tiesiskuma principu pārkāpšanu. Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa šī gada 7. janvārī atzina trīs iepriekšējos ministres rīkojumus par nelikumīgiem. Tiesa secināja, ka tie neatbilst atklātības, pārredzamības un efektivitātes principiem, kas nostiprināti Likumdošanas pamatu likumā.
Neraugoties uz tiesas spriedumu, ministre turpina piemērot apšaubāmu praksi – parakstīt rīkojumus ar atpakaļejošu datumu. Frakcijas vadītāja Čmilīte-Nilsena uzsver, ka publiskā sektora pārvaldība šobrīd notiek ne tikai neloģiski, bet, iespējams, arī noziedzīgi. Slimnīcu finansēm un pacientu tiesībām ir jābalstās uz likumiem, nevis uz ministres rīkojumiem, kas tiek publicēti pēc tam, kad lēmumi jau ir stājušies spēkā.
Valdības atbilde un resursu pārdale
Jautājums par veselības aprūpes finansējumu ir nonācis arī līdz finanšu ministram Kristupam Vaitiekūnam. Viņa nostāja ir optimistiskāka, norādot, ka budžets ir gada griezumā un naudas visiem pietiekot. Pēc viņa teiktā, Veselības aizsardzības ministrijai ir jāpilda savas saistības, pārdalot iekšējos resursus.
Finanšu ministrs uzsvēra, ka visām nozarēm ir jāiekļaujas savos budžetos un pašlaik nav pamata runāt par papildu līdzekļu piešķiršanu. Tomēr šāda nostāja neizkliedē bažas par to, vai slimnīcas spēs izpildīt savas saistības pret darbiniekiem un nodrošināt savlaicīgu ārstēšanu pacientiem, ja iekšējie resursi jau ir izsmelti.
Nākamie mēneši būs izšķiroši, lai saprastu, vai ministrija spēs stabilizēt situāciju, vai arī Lietuvas veselības aprūpes sistēma saskarsies ar vēl dziļāku strukturālu krīzi, kas prasīs radikālas politiskas pārmaiņas.
Avots: ELTA
/linkKomentāri