Lietuvas parlamentā (Seimā) nonākusi iniciatīva, kas paredz būtiski mainīt sociālā atbalsta piešķiršanas kārtību mātēm, kuras bērnu laidušas pasaulē, izmantojot medicīnisko apaugļošanu. Priekšlikuma autore, Seima priekšsēdētājas vietniece un Liberāļu kustības vadītāja Viktorija Čmilīte-Nielsen (Viktorija Čmilytė-Nielsen), uzsver, ka pašreizējā sistēma faktiski soda sievietes par valsts sniegto tiesību izmantošanu, radot absurdu tiesisko kolīziju.
Šobrīd Lietuvas tiesību akti paredz, ka sociālās palīdzības saņemšanai bērna dzimšanas dokumentos ir jābūt norādītam tēvam vai arī mātei tiesas ceļā ir jāpierāda, ka tēvniecību nav iespējams noteikt. Gadījumos, kad sieviete izmanto mākslīgo apaugļošanu bez partnera (bieži vien ārvalstu klīnikās), bērna dzimšanas apliecībā tēva ailē paliek tukšums vai svītra. Šāds juridisks statuss pašlaik liedz sievietēm pretendēt uz valsts sociālo atbalstu, jo viņas burtiski “izkrīt” no sistēmas.
Tiesiskais strupceļš un birokrātiskie šķēršļi
Pašreizējā situācija Lietuvā ir pretrunīga: no vienas puses, valsts garantē sievietēm tiesības uz mātišķību bez partnera, izmantojot medicīnas sasniegumus, taču, no otras puses, sociālā atbalsta sistēma šīs sievietes padara neredzamas. Īpaši smagi tas skar tās mātes, kuras procedūru veikušas ārpus Lietuvas. Daudzās Eiropas valstīs ir pieņemts, ka medicīniskās apaugļošanas gadījumā tēva aile paliek tukša, taču Lietuvas birokrātija pieprasa vai nu konkrētu vārdu, vai ilgu un dārgu tiesas procesu.
“Valsts sniedz tiesības uz mātišķību bez partnera, taču vēlāk māti soda caur sociālā atbalsta sistēmu. Mums ir pienākums atbrīvot mātes ar bērniem no šī tiesiskā strupceļa,” norāda Čmilīte-Nielsen. Viņas sagatavotais grozījumu pakete paredz saskaņot Civilkodeksa normas ar Likumu par naudas sociālo palīdzību neizsargātām iedzīvotāju grupām.
Piedāvātie risinājumi un privātuma aizsardzība
Plānotās izmaiņas paredz, ka bērna dzimšanas apliecība ar svītru tēva ailē kļūs par pietiekamu pierādījumu sociālā pabalsta saņemšanai, ja ģimenei tāds būtu nepieciešams. Tas nozīmē, ka sievietēm vairs nebūtu jātērē laiks un līdzekļi tiesas sēdēs, lai pierādītu acīmredzamo – ka bērnam nav juridiska tēva anonīma donora dēļ.
Likumprojekts precizē Civilkodeksa pantus, skaidri nosakot bērna izcelsmes noteikšanas kārtību medicīniskās apaugļošanas gadījumā. Būtiskākais jauninājums ir imperatīvs noteikums: anonīmā donora tēvniecība netiek ne norādīta, ne atzīta. Tāpat likumā plānots paredzēt izņēmumu prasībai par uzturlīdzekļu piedziņu tajos gadījumos, kad bērns dzimis vientuļai mātei pēc medicīniskās apaugļošanas procedūras.
Šāds solis ne tikai atvieglotu finansiālo slogu, bet arī aizsargātu sieviešu tiesības uz privātumu un cieņu. Valstij nav pamata pieprasīt informāciju par identitāti, kas pēc būtības nav zināma un kuras atklāšana nav paredzēta medicīniskās procedūras ietvaros.
Ietekme uz sabiedrību un nākamie soļi
Šis jautājums Lietuvā ir aktualizējis plašāku diskusiju par to, kā likumdošanai būtu jāpielāgojas mūsdienu medicīnas iespējām un mainīgajām ģimenes struktūrām. Lai gan medicīniskā apaugļošana kļūst arvien pieejamāka, tiesiskais ietvars bieži vien atpaliek, radot diskriminējošus apstākļus bērniem, kuri dzimuši šādā ceļā.
Sagaidāms, ka reģistrēto grozījumu paketi Seimā izskatīs tuvākajā laikā. Ja deputāti atbalstīs šo iniciatīvu, Lietuva kļūs par vēl vienu valsti, kas juridiski atzīst un atbalsta dažādas ģimenes formas, novēršot netaisnību, kurā bērna labklājība ir atkarīga no birokrātiskas ailes aizpildīšanas dzimšanas apliecībā. Šis lēmums kalpos kā signāls arī citām reģiona valstīm, kurās līdzīgi tiesiskie “caurumi” joprojām apgrūtina jauno māšu dzīvi.
Avots: ELTA
Komentāri