Lietuvas parlaments (Seims) pēc apspriešanas ir atbalstījis ierosinājumu aizliegt nepilngadīgām personām pārdot, iegādāties vai citādi nodot bezalkoholiskos dzērienus, kuru nosaukumā ir ietverta alkoholisko dzērienu grupas, apakšgrupas vai kategorijas norāde. Šis lēmums iezīmē jaunu posmu kaimiņvalsts centienos ierobežot alkohola lietošanas kultūras normalizēšanu jauniešu vidū, vēršoties pret produktiem, kas vizuāli un garšas ziņā imitē reibinošos dzērienus.
Saskaņā ar sagatavotajiem grozījumiem, pārdevējiem būs tiesības, bet šaubu gadījumā – pienākums – pieprasīt personu apliecinošu dokumentu no jebkura pircēja, kurš vēlas iegādāties minētos bezalkoholiskos dzērienus. Ja pircējs, kurš izskatās jaunāks par 18 gadiem, nespēs uzrādīt atbilstošu dokumentu, tirgotājam būs pienākums atteikt preces pārdošanu. Šī kārtība ir identiska tai, kāda šobrīd tiek piemērota parastā alkohola tirdzniecībai.
Cīņa pret dzeršanas kultūras imitāciju
Likumprojekta iniciators, Seima deputāts Darjus Razmislevičs, uzsver, ka bezalkoholiskie dzērieni, kas tiek pozicionēti kā alus vai vīna analogi, faktiski kalpo kā alkohola lietošanas imitācija. Viņaprāt, šādi produkti pieradina jauniešus pie domas, ka alkohola garša un rituāli ir neatņemama svētku vai ikdienas sastāvdaļa.
“Bezalkoholiskie dzērieni, precīzāk sakot, alkoholisko dzērienu imitācija, pieradina jaunatni nākotnē lietot dzērienus ar alkohola saturu. Tie gan ar savu garšu, gan smaržu un izskatu atgādina alkoholisko dzērienu, veidojot kultūru, kurā katros svētkos mums obligāti ir jābūt kādam šķidrumam, ko ieliet glāzēs un saskandināt,” skaidroja Razmislevičs. Viņš norāda, ka šāda rīcība veido bīstamus ieradumus jau agrīnā vecumā, mazinot psiholoģisko barjeru pirms pārejas uz reāliem grādīgajiem dzērieniem.
Šis arguments sasaucas ar plašākām diskusijām visā Baltijas reģionā par to, kā mārketings ietekmē nepilngadīgo izvēles. Arī Latvijā pēdējos gados ir aktualizēts jautājums par tā dēvēto “bērnu šampanieti” un enerģijas dzērieniem, meklējot veidus, kā pasargāt bērnus no produktiem, kas veicina neveselīgus ieradumus vai imitē pieaugušo dzīvesveidu.
Ietekme uz tirdzniecību un sabiedrību
Paredzēts, ka jaunie ierobežojumi stāsies spēkā šī gada 1. novembrī. Tas nozīmē, ka mazumtirgotājiem būs jāpielāgo savas kases sistēmas un jāapmāca personāls, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām prasībām. Lai gan bezalkoholiskais alus un vīns nesatur etanolu (vai satur to niecīgā daudzumā līdz 0,5%), to iepakojums bieži vien ir teju identisks oriģinālajiem produktiem, kas var radīt apjukumu gan pircējos, gan kontroles institūcijās.
Lietuvas Seima balsojums liecina par pārliecinošu atbalstu šai iniciatīvai – pēc apspriešanas par Pārtikas likuma grozījumiem nobalsoja 66 deputāti, pret bija 7, bet 26 parlamentārieši atturējās. Kritiķi gan norāda uz iespējamām grūtībām kontrolēt šo aizliegumu, kā arī apšauba, vai bezalkoholisko dzērienu lietošana tiešām tiešā veidā noved pie alkoholisma, tomēr likumdevēju vairākums uzskata, ka profilaktiskie ieguvumi ir svarīgāki.
Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem šis Lietuvas solis kalpo kā indikators iespējamām izmaiņām arī vietējā tirgū. Baltijas valstis bieži pārņem viena otras pieredzi sabiedrības veselības uzlabošanas jomā, īpaši jautājumos, kas skar akcīzes preces un to aizstājējus. Ja Lietuvas eksperiments izrādīsies veiksmīgs un sabiedrība to pieņems, nav izslēgts, ka līdzīgas iniciatīvas varētu parādīties arī Latvijas Saeimas darba kārtībā.
Avots: ELTA
Komentāri