Lietuvā 76% iedzīvotāju atbalsta referendumu par ģimenes definīciju: kas jāzina iedzīvotājiem

Lietuvas sabiedrībā nobriedusi pārliecinoša vēlme pēc tiešas līdzdalības jautājumā, kas skar valsts pamatlikumu un sociālo vērtību pamatus. Jaunākie dati liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas kaimiņvalsts iedzīvotāju atbalsta ideju par konsultatīvu referendumu, lai Konstitūcijā tieši nostiprinātu ģimenes izpratni, kas balstīta laulībā starp vīrieti un sievieti, kā arī mātišķībā un tēvišķībā.

Šis jautājums Lietuvā kļuvis aktuāls saistībā ar Seimā apspriesto iniciatīvu. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu kompānijas „Baltijos tyrimai” veiktā reprezentatīvā aptauja atklāj, ka sabiedrības atbalsts šādam solim nav tikai margināls viedoklis, bet gan plašs konsenss, kas šķērso dažādas sociālās un politiskās robežas.

Datu analīze: Kas atbalsta referendumu?

Aptaujas rezultāti rāda, ka 76% respondentu atbalsta konsultatīvā referenduma rīkošanu. No tiem 41% pauž pilnīgu atbalstu, bet 35% – drīzāk atbalsta šo ieceri. Tikai 16% aptaujāto ir pret referendumu, bet 8% nav skaidra viedokļa. Interesanti, ka atbalsts ir augsts visās galvenajās sociodemogrāfiskajās grupās, neatkarīgi no dzimuma, ienākumiem vai dzīvesvietas.

Zemāk redzamajā tabulā apkopoti dati par atbalsta līmeni dažādās sabiedrības grupās:

Šie skaitļi pierāda, ka pat grupās, kuras tradicionāli tiek uzskatītas par liberālākām, piemēram, jaunieši, vairākums (65%) joprojām uzskata, ka šāds jautājums ir jāizlemj tautas nobalsošanā. Tas norāda uz augstu uzticēšanos tiešās demokrātijas instrumentiem jautājumos, kas skar nacionālo identitāti un tiesisko regulējumu.

Politiskais spektrs un vienprātība

Viens no pārsteidzošākajiem pētījuma aspektiem ir fakts, ka referenduma ideja gūst atbalstu gandrīz visā politiskajā spektrā. Lai gan partiju nostājas ģimenes politikas jautājumos bieži vien ir krasi atšķirīgas, vēlētāji ir vienotāki savā vēlmē pēc referenduma.

Lielākais atbalsts fiksēts partijas „Nemuno aušra” (84%), Sociāldemokrātu (83%) un Zemnieku un zaļo savienības (82%) vēlētāju vidū. Tomēr pat starp valdošās koalīcijas atbalstītājiem – Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu (73%) un Liberāļu kustības (78%) sekotājiem – vairākums atbalsta referenduma rīkošanu.

Šāda datu korelācija liecina, ka sabiedrība referendumu neuztver tikai kā politisku instrumentu, bet gan kā nepieciešamību pēc skaidra mandāta jautājumā, kas tieši ietekmē sabiedrības struktūru. Jāuzsver, ka atbalsts referendumam ne vienmēr nozīmē automātisku „par” balsojumu par pašu Konstitūcijas grozījumu, taču tas skaidri signalizē par vēlmi pēc diskusijas un galīgā lēmuma pieņemšanas tautas līmenī.

Ko tas nozīmē reģionālā mērogā?

Lietuvas debates par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Konstitūcijā nav unikālas. Arī Latvijā pēdējos gados ir notikušas līdzīgas diskusijas un parakstu vākšanas kampaņas. Lietuvas piemērs rāda, ka pat pieaugošas sociālās noslāņošanās apstākļos, jautājums par ģimenes definīciju spēj konsolidēt sabiedrību.

Tomēr jāsaprot, ko šie dati nepierāda: aptauja neatspoguļo to, kā mainītos sabiedrības viedoklis pēc intensīvas priekšvēlēšanu kampaņas, kurā tiktu izmantoti emocionāli un ideoloģiski argumenti. Pašlaik fiksētais 76% atbalsts ir uzskatāms par „bāzes līmeni” sabiedrības pārliecībai, ka konstitucionālas izmaiņas šajā jomā ir visas tautas, nevis tikai parlamenta deputātu kompetence.

Lietuvas Seimam tagad būs jāvērtē, vai sabiedrības griba ir pietiekams pamats, lai virzītu referenduma iniciatīvu tālāk. Ņemot vērā augsto atbalstu visās vēlētāju grupās, jebkurš politisks spēks, kas ignorēs šo noskaņojumu, riskē ar popularitātes zudumu gaidāmajās vēlēšanās. Pētījums tika veikts, aptaujājot 1000 iedzīvotājus 111 punktos visā Lietuvā, nodrošinot augstu datu ticamību (kļūdas robeža 3,1%).

Avots: ELTA