Jelgava maina pieeju: lietus ūdens kļūs par resursu, nevis plūdu draudu

Kad lietus lāse pieskaras Jelgavas zemei, tās ceļš pilsētvidē parasti beidzas tumšā pazemes caurulē. Zemgales līdzenuma zemais reljefs un augstais gruntsūdens līmenis gadu desmitiem licis pilsētplānotājiem cīnīties ar katru nokrišņu milimetru kā ar ienaidnieku, ko pēc iespējas ātrāk nepieciešams izvadīt Lielupē. Tomēr klimata pārmaiņu radītās ekstremālās lietavas un sniegputeņi liek fundamentāli mainīt šo stratēģiju, pārejot uz “zaļajiem” risinājumiem, kas ūdeni nevis slēpj, bet integrē pilsētas ainavā.

Jelgavas ģeogrāfiskais izaicinājums: Zemgales līdzenuma specifika

Jelgava atrodas unikālā, bet hidrotehniski sarežģītā vietā – Lielupes baseinā ar ļoti zemu un līdzenu reljefu. Pilsētas zemākās vietas atrodas vien 2,50–3,0 metrus virs jūras līmeņa, kamēr centrs sasniedz 4,70–5,5 metru atzīmi. Šāda neliela augstuma starpība nozīmē, ka virszemes ūdeņu notece ir dabiski lēna.

Situāciju saasina piecas upes, kuru līmenis pavasara palu vai intensīvu lietavu laikā strauji paaugstinās, bloķējot dabisko ūdens aizplūšanu. Tradicionālā pieeja – visu ūdeni novadīt kolektoros un pēc tam ar sūkņu stacijām celt augšup, lai iepludinātu upē – kļūst arvien dārgāka un mazāk efektīva. Pilsētas blīvā apbūve ar asfaltētiem laukumiem un jumtiem ir pārtraukusi dabisko ūdens ciklu, kur daļai nokrišņu būtu jāiesūcas gruntī vai jāiztvaiko.

No pazemes caurulēm uz dabisko aprites ciklu

Ziemeļvalstu pieredze rāda, ka ilgtspējīgākais risinājums ir ļaut nokrišņiem pēc iespējas ilgāk palikt dabā. Tā vietā, lai palielinātu pazemes cauruļu diametru, Jelgava sāk ieviest risinājumus, kas atdarina dabisko vidi. Tas ietver resursu gudrāku pārvaldību pilsētvidē, kur dobes un zaļās zonas kļūst par īslaicīgām ūdens akumulācijas vietām.

Pašreizējā sistēmā spēcīga lietus laikā no jumtiem un ielām milzīgs ūdens apjoms vienlaicīgi nonāk kolektoros, tos pārslogojot. Jaunā pieeja paredz, ka pat rotaļu laukumi vai skvēri var tikt projektēti tā, lai lielu lietavu laikā tie kontrolēti applūstu, pasargājot ielas un pagrabus no nekontrolētiem plūdiem.

Praktiski risinājumi privātmāju un pagalmu labiekārtošanai

Nozīmīgu lomu pilsētas kopējā drošībā spēlē privāto teritoriju īpašnieki. Tradicionālā vēlme katru pagalma stūri nobruģēt un lietus notekas pieslēgt pilsētas tīklam rada papildu slodzi kopējai infrastruktūrai. Tā vietā speciālisti iesaka veidot lietusdārzus – reljefa padziļinājumus ar augiem, kas spēj absorbēt un filtrēt ūdeni.

Īpaši aktuāli tas ir mazdārziņu un vasarnīcu rajonos, kur gadu gaitā aizbērtie grāvji un iežogotās teritorijas sniega kušanas laikā pārvēršas par neizbraucamiem purviem. Šajās zonās infiltrācija bieži vien nedarbojas augsta gruntsūdens dēļ, tāpēc risinājums ir ūdens uzkrāšana tvertnēs un kontrolēta novadīšana tikai pēc tam, kad upēs līmenis ir krities.

Pašvaldības investīcijas un vērienīgākie infrastruktūras projekti

Jelgavas pašvaldība šogad uzsāk vairākus projektus, kuros zaļā infrastruktūra ir prioritāte. Viens no lielākajiem ir Savienības kolektora sateces baseina pārbūve, kuras kopējās izmaksas plānotas 3,5 miljonu eiro apmērā. Projekts, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, turpināsies līdz 2029. gadam.

Konkrētas pilsētas teritorijas piedzīvos redzamas izmaiņas:

• Alunāna parks: Tiks izveidoti virszemes risinājumi, kas palēninās ūdens noteci uz kolektoriem.
• Stacijas parks: Paredzēta atklāta ūdens akumulācijas zona, kas ikdienā var kalpot kā aktīvās atpūtas vieta, piemēram, skeitparks.
• Vesmaņa skvērs: Tiks izbūvēta sporta infrastruktūra, kas vienlaikus spēs uzņemt un uzkrāt lietus ūdeni no Jāņa ielas apkārtnes.
• Sakņudārza iela: Starp Maija un Sakņudārza ielu taps atpūtas skvērs ar speciālām lietus ūdens ievalkām.
• Raiņa un Pasta ielas: Gar Raiņa parku tiks mainīts reljefs, lai zaļās zonas spētu pārtvert un absorbēt virsūdeņus, atslogojot centrālo kolektoru.

Svētes upes atjaunošana un ilgtermiņa pretplūdu pasākumi

Papildus pilsētas centra labiekārtošanai, kritiski svarīga ir Svētes upes caurplūdes atjaunošana. 15,6 kilometrus garajā posmā pilsētas teritorijā plānots tīrīt upes gultni, atjaunot grāvju sistēmas un veidot mitrājus. Šie pasākumi ne tikai mazinās krastu eroziju, bet arī radīs jaunas rekreācijas zonas iedzīvotājiem, vienlaikus pildot dabisko plūdu aizsardzības funkciju.

Plānojot jebkādus darbus savā īpašumā, iedzīvotājiem jāatceras, ka zemes līmeņa paaugstināšana nedrīkst pasliktināt kaimiņu situāciju. Ja teritorijā vēsturiski bijusi meliorācijas sistēma, tā ir jāsaglabā vai jāaizstāj ar līdzvērtīgu mūsdienīgu risinājumu. Detalizēti ieteikumi un tehniski risinājumi pieejami vietnē pilsetsaimnieciba.lv, kas kalpo kā rokasgrāmata ilgtspējīgai saimniekošanai pilsētvidē.

Avots: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība